Pēc PSRS sabrukuma baisās čekistu mītnes – Valsts Drošības Komitejas (VDK) ēkas – brīvību atguvušajās valstīs piedzīvoja atšķirīgus likteņus. Piemēram, Erevānā, Armēnijas galvaspilsētā, to 1990. gada aprīlī nodedzināja protestētāji. Vairākās valstīs, kā Ukraina un Moldova, šādās ēkās līdz ar neatkarību tika ierīkoti jauni drošības dienesti. Baltijas valstīs šobrīd tās kalpo kā muzeju telpas, lai atcerētos un atgādinātu par totalitārās varas necilvēciskajiem posta darbiem, tomēr pieeja šo muzeju pārvaldīšanai un attīstīšanai ir atšķirīga.
1912. gadā būvētā ēka Pagari ielā 1, Tallinā, Brīvības cīņu laikā bija mājvieta Igaunijas Pagaidu valdībai. Vēlāk, 20.– 30. gados, to apdzīvoja Aizsardzības (Kara) ministrija, bet līdz ar padomju okupāciju tā pārtapa par vienu no baisākajām iestādēm visā Igaunijas PSR – par VDK ēku ar pagrabstāvā izvietotu pirmstiesas cietumu un pratināšanas telpām.
Padomju okupācijas laikā tur tika spīdzināti arestētie igauņu politiķi, intelektuāļi, Brīvības cīņu veterāni un citi varai netīkami cilvēki. Daudziem no viņiem tika piespriests ieslodzījums vai nāvessods.
1991. gada martā Pagari ielā 1 sāka mitināties Igaunijas policija. Arī mūsdienās ēka ir apdzīvota: tajā ir vairāki luksuss dzīvokļi, pirmajā stāvā izvietots restorāns un vīna bārs, bet ēkas pagrabā mājo Okupācijas un brīvības muzeja (Okupatsioonide ja vabaduse muuseum Vabamu) filiāle un bijušās VDK cietuma kameras ir saglabātas kā komunistiskā terora simbols.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
