No Kastelas baznīcas līdz pagraba velvēm. Ieskats atjaunotajā Rīgas pilī

Pret Daugavas gāti vērstā Rīgas pils fasāde pēc atjaunošanas ieguvusi neierastu akmens būves faktūru, salīdzinot ar pārējām pils apmestajām un gludajām fasādēm. Arhitekts Pēteris Blūms, kas ar pils atjaunošanu saistīts jau kopš 90. gadiem, kā arī ir Dienvidu fasādes atjaunošanas risinājuma iniciators, autors un virzītājs, atzīmē, ka mēs šobrīd kā reiz fasādē redzam to materialitāti, kāda tā bijusi pirms 500 gadiem – 16. gs. sākumā.

"Mēs vien ar izbrīnu varam novērtēt tā laika meistaru sniegumu, smagos akmens bluķus iebūvējot, veidojot gana gludu kopējo virsmu, turklāt smagumus pārvietojot iebūvei salīdzinoši lielā augstumā. Nebija viegli pārliecināt atjaunošanas komandu par kardināli citu risinājumu, jo bija pieņemts lēmums par fasādes apmešanu, bet arhitektam tas izdevās, pamatoti argumentējot estētiskos ieguvumus. Pozitīvā gaismā jāatzīmē fasādes atjaunošanas meistari, darbā tika izmantoti īpaši materiāli – no Polijas vesti veldzētie kaļķi, maisījums ticis gatavots uz vietas, nevis ņemti gatavie maisījumi no maisiņa," stāsta Blūms.

Arhitekts arī norāda, ka šobrīd mēs staigājam pa 21. gs. pilsētas līmeni. Tas ir aptuveni trīs metrus augstāks nekā sākotnējais, gadsimtu gaitā sakrājot pamatīgu kultūrslāni. Pils atjaunošanas tālākie plāni paredz atrakt kultūrslāni vairāku metru dziļumā, atsedzot pamatus. Rīgas pils īpatnība ir atšķirīgie fasāžu raksturi, to sekmējuši vēsturiskie notikumi, Rīgas pils iemītnieku dažādība šo gadu laikā, kā arī meistaru individuālais rokraksts. Nav jau pils tapusi gatava un viengabalaina īsā laikposmā. Atšķirīgas zonas būvētas dažādos laikos, miera un kara apstākļos, dažādu valdnieku pārraudzībā.

Atjaunotā fasāde, kā atzīmē arhitekts Pēteris Blūms, ir ļoti reprezentabla, autentiska, stāstoša un neatkārtojama. Tā visiem pils apskates interesentiem noteikti paliks atmiņā. Reinis Liepiņš, arhitekts, "Sudraba arhitektūra", iesaka visiem pirms apmeklējuma pavērst acis uz augšu un papriecāties par varenajiem logiem ar izteiksmīgo konstrukciju divu stāvu augstumā, aiz kuriem atrodas Rīgas pils atjaunotais baznīcas apjoms.

Pirmā apmeklētājiem pieejamā telpa, sākot tūri pa Rīgas pils Kastelas daļu, ir plašais vestibils ar garderobes, apmeklētāju pieņemšanas zonu, WC telpām un soliem, kas tapuši no demontētajiem, senajiem kokmateriāliem. Viens no kolonnas balstiem, ko apjož stiklojums grīdas līmenī, ļauj ieskatīties atsegtajos pamatos un tajā, cik dziļi ietiecas kolonnas. Gadu gaitā grīdas līmenis uzaudzis par 1 metru. Vienā no telpas nostūriem savukārt ir atsegta senā ieeja telpā, kas parādījās zem pārsedzes un aizmūrējuma. Jau vestibilā iespējams sajust Rīgas pils seno elpu un tās aicinājumu doties iepazīt vecos mūrus, faktūras, varbūt iedomāties, kā šeit pirms gadsimtiem jutušies pils iemītnieki.

Kastelas baznīca ir viena no nozīmīgākajām Rīgas pils un arī Latvijas vēstures telpām, kas restaurācijas gaitā atguvusi oriģinālo apjomu. Arhitekts Reinis Liepiņš stāsta par komplicēto atjaunošanas procesu, pieminot, ka vēl pirms pieciem gadiem šo telpu sašķēla 19. gs. vidū utilitāru iemeslu dēļ izbūvētais pārsegums vidusdaļā, izveidojot divus stāvus. Telpas atkalapvienošanās ir nozīmīgs notikums, ko Rīgas pils pētnieki un restaurācijas speciālisti gaidīja gandrīz 100 gadus. Vēsturiskās vertikalitātes atgūšana ir bijusi tā vērta, ar uzviju ir atmaksājies ilgais un grūtais darbs. Telpa pati par sevi iedveš bijību un arī prieku, jo plašie logi iepludina daudz dienas gaismas, pa tiem vērojama arī Rīgas panorāma. Arhitekts Reinis Liepiņš uzsver telpas emocionālās kvalitātes – telpa ir vienreizēji skaista, akustiski ļoti jauka un noskaņās bagāta. Gaišā krāsojumu tonalitāte ļauj labāk uztvert velvju un sienu telpiskās proporcijas. Tehnoloģiski pārdomātie risinājumi noslēpuši visas inženiersistēmas zem vēsturiskās un pārliktās koka dēļu grīdas un iebūvētos skapjos zem palodzēm. Telpa funkcionē atbilstoši visām mikroklimata prasībām neredzamā veidā.

Telpā uzmanību saista masīvās akmens kolonnas, augstās velves, vienā no sienām saredzamas kādas sakrālas freskas aprises, kuru pilnībā atjaunot nav ļāvuši uzslāņojumi un līdz ar to daļa pilnībā zudusi.

Savulaik, šeit atrodoties baznīcai, pa galvenajām durvīm no iekštelpu puses nākuši Rīgas pils iemītnieki, valdnieki, bet tautai parastajai bija atstātas vien šauras apļveida kāpnes, uz kurām veda durvis no ielas fasādes puses. Un tikai pieliecoties un klusiņām drīkstēja pa tām ienākt dievkalpojumu laikā baznīcā un nostāties kaut kur beigu daļā. Arhitekte Ilona Markuse atzīmē kādu interesantu faktu, kas saistīts ar Kastelas baznīcu, – te mītni atradušas dažādas reliģiskās konfesijas. Kādā brīdī luterāņus nomainījuši pareizticīgie, un saskaņā ar ticības nosacījumiem telpa pilnībā nokrāsota zilā tonī.

Apmeklētājus neatstās vienaldzīgus pagraba masīvās, tajā pašā laikā filigrāni izbūvētās krusta velves un apjomos varenie balsti. Lai pilnībā atklātu 500 gadus pārdzīvojušās velvju cienījamās proporcijas, tika pazemināts grīdas līmenis.

"Ar baltu skaudību jānolūkojas tā laika meistaru izveicībā un amatnieciskajā varēšanā, mūrējot dažādus, arī izliektus, būvelementus no sarkanīgajiem ķieģeļiem, turklāt nodrošinot velvju stabilitāti," ar sajūtām dalās arhitekts Reinis Liepiņš. Katram velvju balstam ir sava unikāla konfigurācija. "Šeit varam skatīt to, uz kā balstās visa Rīgas pils," pauž Liepiņš.

Pagraba velvēs Latvijas Nacionālais vēstures muzejs veidos stāstu un ekspozīciju par Livonijas pili. Ar laiku plānots atsegt Rīgas pils pamatus, un tad pagrabā 500 gadu laikā pa šaurajiem šaujamlūku lodziņiem beidzot atkal iespīdēs gaisma – tie pils rašanās laikā fiziski atradās pirmajā stāvā.

Arhitekte Anastasija Pimenova, "MARK Arhitekti", norāda uz telpas funkciju un mikroklimata nodrošināšanu – nepieciešamie inženiertīkli veikli paslēpti zem konstrukcijām, īpaši zem grīdas.

Turpat netālu, aiz pagraba telpām, ir atrasta viena no senākajām konstrukcijām – 14. gs. būvēta ķieģeļu arka. Aiz tās vēl pāris metru tālāk skatienam paveras pavisam unikāls atklājums – zem lifta šahtas atsegtā hipokausta krāsns. Tā ir centrālapkures līdziniece, jo no krāsns mutes stiepjas šahtas uz telpām, piesildot tās ar silto gaisu. Starp citu, krāsns ir senāka par pašu pili, tā, iespējams, apsildījusi Svētā Gara hospitāļa telpas, kas atradies šeit pirms pils.

Nākot no Vecrīgas puses un iegriežoties Daugavas gātes ielā, pirmais, ko nācējs ierauga, ir Svina tornis. Šā brīža Svina torņa pirmais stāvs, tāpat kā daudzviet pilī, ir veidots, maksimāli pieturoties pie vēsturiskās struktūras. Apmetuma kultūrslāņi saudzīgi atdalīti, seno būvmateriālu virsmas notīrītas, skatītājiem atklājot interesantu, neviendabīgu faktūru un būvelementus. Telpas jaunatklājums ir logs, atbrīvots no aizmūrējuma. Laikam jau sargājošas funkcijas dēļ loga ailā bija iebūvētas restes, kas neļauj ne iekļūt telpā, ne izkļūt no tās.

Vēl viena Kastelas telpa ir bruņinieku ēdamzāle jeb remteris, kas sagādāja ne vienu vien izaicinājumu. Liela, plaša telpa, kas bijusi sadalīta, bet nu atguvusi vismaz daļēju sākotnējo apjomu. Daļēji tika pārmūrētas velves, protezētas kolonnas, demontētas sijas un starpsienas, un demontētie materiāli izmantoti citu telpu atjaunošanas gaitā. Telpā ir liecības par sākotnējām konstrukcijām, piemēram, kādreizējais, bet pēc tam aizmūrētais remtera logs. Grīdas segumā rekonstruēts 19. gs. raksturīgais krāsojums, bet pie kādas logailas liecībai par grīdas krāsojuma dažādajiem slāņiem saglabāti visi atsegumi.

Finansējuma piesaiste vērienīgu vēsturisku projektu atjaunošanai nav vienkārša, īpaši jāatzīmē, ka tikai reālās būvniecības laikā atklājas viss paveicamo darbu apjoms. "Sudraba arhitektūra" un "MARK Arhitekti" ir izstrādājuši visas Rīgas pils Kastelas daļas atjaunošanas projektu, taču visa projekta būvniecības īstenošana šobrīd ir sadalīta kārtās – patlaban īstenota projekta 1. un 2. kārta. Savu atjaunošanas laiku gaida pārējie Kastelas korpusi, piebūve pagalmā un Horna bastiona izbūve ar terasi. "Būtu izcili, ja nākamo kārtu darbi nekavētos pārāk ilgi, jo 16. gs. būvētās struktūras nav tik noturīgas, lai spētu gaidīt nopietnu laika posmu," saka Reinis Liepiņš. Viņš iesaka visiem pils apmeklētājiem palūkoties pa logu Dienvidu fasādes galerijā un ieraudzīt burvīgo pagalmu ar krāšņo aprikozi. Arī šeit paredzami apjomīgi darbi, taču vizionāri jau var iedomāties lielisko gala rezultātu.

Rīgas pils Kastelas daļas atjaunošanas komanda: Rīgas pils Konventa pārbūve un restaurācija Pils laukumā 3, Rīgā. Pasūtītājs VNĪ. Projekta autors SIA "Rīgas Pils Kastelas projekts", kuras ietvaros ir SIA "MARK ARHITEKTI" un SIA "SUDRABA ARHITEKTŪRA". Būvdarbu veicējs AS "LNK Industries". Būvuzraudzība SIA "Būvalts".