Ziedoņa muzejs
Foto: Publicitātes foto

3. jūnijā, Latvijas Muzeju dienā, kas šogad norisinājās Eduarda Veidenbauma muzejā "Kalāči", tika pasniegta Latvijas Muzeju biedrības Gada balva. Galvenās balvas saņēmējs ir Ziedoņa muzejs un tā jaunais piedāvājums – individuālā apmeklējuma programma "Muzeja ceļa piezīmes", portālu "Delfi" informē rīkotāji.

Līdzās galvenās balvas saņēmējam žūrija laureātu vidū izcēla arī trīs finālistus – Jūrmalas muzeja filiāli Aspazijas māja par izstādi bērniem "Makss un Morics. Tulkojusi Aspazija", Latvijas Nacionālo bibliotēku par izstādi "No Arkādijas līdz Marsam" un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju par izstādi "Snīkeri: eko x ego".

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja "Riekstiņi" vadītāja Ilze Liepiņa-Līduma. "Neatlaidīgi un mērķtiecīgi muzeja vadītāja rūpējusies gan par ēku kompleksa, gan ainavas saglabāšanu, radot Mūsmājas par vienu no Neretas kultūras dzīves centriem un saglabājot Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajā grāmatā" atainoto 19. gadsimta noskaņu," saka balvas žūrija.

Iesniegtos projektus vērtēja žūrijas komisija, kuru veido pieci Latvijas Muzeju biedrības valdes pieaicināti komisijas locekļi – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Elīna Bērziņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieks, kā arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Edgars Plētiens, AZERON dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas vadītāja Elīna Kalniņa un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs un dizainers Matīss Zvaigzne.

Foto: Publicitātes foto

Šī gada uzvarētāja – Ziedoņa muzeja – darbības pamatprincips ir Imanta Ziedoņa vēlēšanās: "Es gribu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot." Muzeja individuālā apmeklējuma programma "Muzeja ceļa piezīmes" rosina apmeklētājus ar spēles elementiem pašiem veidot savu apmeklējuma tempu un secību, kā arī rosina uz dažādām pārdomām, kas saistītas ar Imantam Ziedonim tuvām idejām: latvisko dzīves veidu, trīs līmeņu kopšanas konceptu, dabas un cilvēka savstarpējām attiecībām. Individuālās muzeja apmeklējuma programmā tika izveidota burtnīca, labiekārtota un piemērota arī muzejam piegulošā dārza teritorija, vienlaikus īstenojot muzeja vizuālo identitāti dažādos dizaina elementos. Ar mākslīgā intelekta radīto Imanta Ziedoņa balss sintezatoru tika piepildīts dzejnieka nerealizēts dzīves sapnis – kļūt par dārznieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!