Aicina ekskursijās pa Dauderu namu un atjaunoto parku

Kā vēsta muzeja pārstāvji, ekskursija–piedzīvojums sāksies Dauderu namā, ko varēs ieraudzīt pilnā krāšņumā – ielūkojoties arī telpās, kuras apmeklētājiem ikdienā nav pieejamas – kādreizējā vannas istabā, bēniņos un mansarda stāvā. Sekos pastaiga pa Dauderu dārzu un namam piegulošo parku, kurā tikai šīs vasaras sākumā noslēgušies labiekārtošanas un atjaunošanas darbi.

Dauderi ir alus rūpnieka Ādolfa fon Bingnera savrupnams ar piemājas dārzu, kas 30. gadu otrajā pusē tika pielāgots Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences vajadzībām, bet padomju okupācijas laikā ēkā tika iekārtots bērnudārzs un aģitācijas punkts. Nama vairāk nekā 127 gadus ilgā vēsture – īpašnieku un funkciju maiņa, saimnieku likteņi palīdz izzināt krasākos pagriezienus arī Latvijas vēsturē. Nama stāsts ietver Rīgas industrializāciju un turīgos vācbaltiešu rūpniekus, Pirmo pasaules karu un rūpniecības evakuāciju, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laiku un varas metodes latviskošanas politikā, nacionalizāciju un varas patvaļu padomju okupācijas laikā.

Tagadējā Dauderu parka izveide tieši saistīta ar laikmeta tendencēm un apkārtējo apbūvi. Vispirms kādreizējā kāpa tika iekopta kā zaļā zona alusdarītavas teritorijā, bet vēlāk pārtapa par privātu savrupnama daļa. Zināms, ka vēl pirms Dauderu nama izbūves "Waldschlöβchen" parkā regulāri notika labdarības koncerti un saviesīgi pasākumi – dažādu muzikantu un baznīcas draudžu un biedrību koru koncerti. Tādējādi ar alusdarītavas "Waldschlöβchen" īpašnieka Johana Daudera (1820-1879) atbalstu alusdarītavas apkaime asociējās ar izbraukumu un kultūras pasākumu norises vietu.

Kad "Waldschlöβchen" alus darītavu un tai blakus esošo zemes gabalu nopirka Ādolfs fon Bingners (1855-1917) un uzcēla savu grezno villu, ko mūsdienās zinām kā Dauderu namu, parks publikai vairs nebija pieejams. Mežaino kāpu ainavu labiekārtoja pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Kūfalta projekta. Izmantojot dabīgo reljefu, izveidoja 2,2 hektāru lielu parku. Tuvāk namam bija regulāri stādījumi, tālākā daļā – ainavisks parks ar mākslīgu ūdenskrātuvi, pastaigu celiņiem un apstādījumiem. Parkā tika sastādīti gan vietējie, gan svešzemju koki un krūmi, daudzi no tiem saglabājušies līdz mūsdienām. Līkumotie celiņi, mākslīgā ūdenstilpne – dīķis ar saliņu un kāpas augstākajā daļā izveidotās mākslīgās pilsdrupas radīja romantisku un noslēpumainu gaisotni. Parka ainavu varēja baudīt no nama terases un balkona, kā arī no rotondas, kas parka stūrī skatāma arī šodien.

Vēl plašāks skats uz visu apkaimi pāri alusdarītavas ēku jumtiem, Daugavas un Mežaparka virzienā pavērās no ūdenstorņa, kur bija izbūvēta arī labiekārtota platforma. Būvi vizuāli izveidoja kā senas pilsdrupas – no lauzta plienakmens gabaliem, ar neregulārām šuvēm, gotiskiem logiem, pils torni atgādinošu mūra noslēgumu. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli un mūsdienās tās ir atzītas kā vienas no nozīmīgākajām šāda veida būvēm Latvijā.

2021.–2024. gadā notika Dauderu parka vērienīga atjaunošana, atdzima arī mākslīgās pilsdrupas, un šis veikums noteikti pelna arī skatītāju uzmanību.

Dauderu kompleksa krāšņumu vispilnīgāk iespējams piedzīvot vasarā, kad dabas pilnbriedā atklājas cilvēka un vides mijiedarbē radītais, uzsver muzeja pārstāvji.

Maksa par ekskursiju – muzeja biļete. Vietu skaits ekskursijā ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz dauderi@lnvm.lv vai zvanot pa tel. 67392229; 67391780.