Holokausta memoriālā atjaunots piemineklis Žanim Lipkem un noslēgušies labiekārtošanas darbi

Memoriāla teritorijā arī iestādīta sēru vītolu aleja, kas simbolizē tos varoņus, kuri Otrā pasaules kara laikā gāja bojā, cenšoties nosargāt ebreju dzīvības.

Šodien, 4. jūlijā, atjaunotajā memoriālā notiek pirmais publiskais pasākums, kas veltīts Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai. Plkst. 12.00 gaidāms piemiņas brīdis un ziedu nolikšana ar valsts augstāko amatpersonu un ārvalstu diplomātu dalību, ko organizē Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.

"Esam pateicīgi vēstīt, ka noslēdzies viens no fonda "Uniting" līdz šim vērienīgākajiem projektiem – ilgi gaidītā Holokausta memoriāla labiekārtošana, sēru vītolu alejas stādīšana, Žaņa Lipkes portreta atjaunošana un memoriālā iemūžināto ebreju glābēju vārdu papildināšana. Viens no nozīmīgākajiem veikumiem ir zināmākā ebreju glābēja Žaņa Lipkes portreta atjaunošana. Esam gandarīti, ka šo darbu piekrita veikt novērtētais un pieredzes bagātais Latvijas tēlnieks Gļebs Pantelejevs," izklāsta fonda "Uniting" izpilddirektore Elīna Škļara.

"Runājot par Žaņa Lipkes portretu, tam ir divi aspekti. No tehniskās puses – tas ir tā sauktais zemā ciļņa portrets, kas atliets no gaišā, sudrabainā alumīnija, piešķirot portetam vieglumu un eleganci, kas lieliski saskan ar baltās krāsas memoriālu/sienu. Savukārt, raugoties uz šo darbu no psiholoģiskā aspekta – pirms ķerties tam klāt, veicu padziļinātu izpēti, lai vēl vairāk iepazītos ar Lipkes personību. Man ir paveicies, ka līdz šim esmu atveidojis vairākas ļoti stipras un vēsturiski nozīmīgas personas – Gunārs Astra, Oskars Kalpaks, un nu arī Žanis Lipke. Katram portretam pieeju ar īpašu rūpību, lai iepazītu un izprastu varoņu raksturus un personības. Strādāt pie Žaņa Lipkes portreta man bija īpašs gods, jo tā ir fantastiska personība – drosmes un cilvēciskuma etalons vistiešākajā nozīmē. Bet tā ir personība, īsts, dzīvs cilvēks nevis mīts. Katram cilvēkam ir savas personības šķautnes, un Lipkē es saskatīju avantūrista garu. Viņš bija dēkainis ar ugunīm acīs, un tieši tādu arī veidoju viņa portretu, attēlojot pašatdevi, varonību un fantastisko cilvēcību. Lipke nenoliedzami ir varonis," komentē portreta autors Gļebs Pantelejevs.

Gogoļa ielas memoriāls atrodas kādreizējās Lielās Horālās sinagogas vietā, Emīlijas Benjamiņas ielā 25 (agrāk – Gogoļa ielā 25), Rīgā. 1941. gada 4. jūlijā, pēc tam, kad Rīgu bija ieņēmuši nacistiskās Vācijas spēki, vācu armija nodedzināja piecas no sešām Rīgā esošajām ebreju sinagogām, nāvi liesmās lemjot vairākiem tūkstošiem ebreju. Pēc Otrā pasaules kara sinagogas drupas tika nojauktas, un tās vietā ierīkots skvērs. 1988. gadā šajā vietā tika uzstādīts piemiņas akmens ar Dāvida zvaigzni, bet pirms 30 gadiem atklāts memoriāls (arhitekts Sergejs Rižs). Pieminekli Latvijas ebreju glābējiem atklāja 2007. gadā, un to veido 12 metrus gara un 6 metrus augsta siena, kas itin kā gāžas, draudot iznīcināt ebreju tautu. Sienu balsta un pret iznīcību notur kolonnas ar ebreju glābēju vārdiem. Uz centrālās kolonnas attēlots Žanis Lipke, kuram izdevās glābt vairāk nekā 50 cilvēku. Pieminekli projektējusi toreizējā Latvijas Mākslas akadēmijas studente Elīna Lazdiņa.

Būtiski papildināta arī memoriāla piemiņas plāksne. Vēsturnieks dr. h. c. hist. Marģers Vestermanis, kurš savu dzīvi veltījis ebreju glābēju piemiņas apzināšanai un saglabāšanai, uzsver: "Uzskatu sevi par šīs humānās vēstures idejas kreatoru, jo ļoti agrā jaunībā piedzīvoju tās šausmas, ko tagad dēvē par holokaustu, un zaudēju ticību cilvēcībai. Tikai pēc kara, kad mokoši domāju, kā dzīvot tālāk, uzzināju par šo cilvēcības brīnumu, kas man atdeva ticību dzīvei un cilvēkiem. Sāku pētīt un vākt materiālus par katru šīs humānās varonības epizodi, un 2007. gadā bija apzināti 273 glābēju vārdi, kuru godināšanai mēs uzcēlām pateicības memoriālu. Līdzekļu vākšanā memoriāla izveidei jau kopš Latvijas jaunatgūtās neatkarības pirmajiem gadiem piedalījās visdažādākie cilvēki – gan rūpnīcu strādnieki, gan tā laika Latvijas saimnieciskās un politiskās elites pārstāvji, ebreji un neebreji ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu priekšgalā. Atjaunotajā memoriālā tagad ir godinātas 425 ebreju glābēju personālijas, bet apzināto glābēju skaits, kopā ar tiem, kuru personības palikušas nenoskaidrotas, sasniedzis 655."

Sadarbībā ar vēsturnieku Marģeru Vestermani tapusi arī ideja memoriāla teritoriju papildināt ar jaunu piemiņas elementu – simbolisku sēru vītolu rindu, kas godina tos varoņus, kuri Holokausta laikā gāja bojā, mēģinot glābt ebrejus. Alejā iestādīti 14 vītoli, veltot tos 14 drosmīgām dvēselēm.

Memoriāla teritorijā veikti arī citi darbi: labiekārtota memoriāla teritorija, uzstādīti jauni soliņi, novietotas jaunas atkritumu tvertnes un nomainīts teritorijas apgaismojums.

"Arī mūsu dienās, neskatoties uz pagātnes rūgtajām mācībām, pasaulē aizvien, ik dienas pieaug agresija. Mūsu uzdevums ir vienmēr atcerēties un augstāk par visu stādīt cilvēka dzīves un dzīvības vērtību, neaizmirst tos pašaizliedzīgos varoņus, kuri bija gatavi riskēt ar savu dzīvību, lai glābtu citu," uzsver fonda "Uniting" izpilddirektore Elīna Škļara.