Šogad nozīmīgākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā — Latvijas Arhitektūras gada balvai — pieteikti 54 darbi, kas ir vēsturiski lielākais pieteikumu skaits, portālu "Delfi" informē Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
Konkursā iesniegtos darbus atlases žūrija vērtēs divās kategorijās — "Objekti" un "Procesi", un izvēlētie Latvijas Arhitektūras gada balvas nominanti tiks izziņoti preses konferencē septembrī. Visi iesniegtie darbi publiskoti plašākai apskatei Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā.
29. Latvijas Arhitektūras gada balvai (LAGB) pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, nozīmīgākos procesus un aicina ikvienu domāt par kvalitatīvu arhitektūru, vērtēt to un arī — svinēt. Nominanti, kuri tālāk pretendēs uz Latvijas Arhitektūras gada balvu, tiks izziņoti preses konferencē septembrī, kad tiks publiskots arī fināla žūrijas, ārzemju ekspertu, sastāvs.
Atlases kārtas un starptautiskā fināla žūrija vērtēs divu veidu darbus — objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un citus sarīkojumus, kā arī jebkuru citu arhitektūras notikumu). Balvas nolikums paredz darbu vērtēšanu pēc Davosas kvalitātes sistēmas, kas piedāvā astoņus arhitektūras kvalitātes kritērijus. Tie ir: pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta un skaistums.
"Labajam ir jādod iespēja parādīties, tāpēc esam gandarīti par kolēģu atsaucību un drosmi nodot savus darbus kompetentas žūrijas vērtēšanai. Šogad saņemts vēsturiski lielākais pieteikumu skaits, un atlases žūrija jau ir uzsākusi pamatīgu darbu, tuvāk iepazīstot katru no tiem un katru izskatot kā vienlīdz nozīmīgu. Plašā skaitā pieteiktas sabiedriskās ēkas — nami veselības aprūpei, izglītībai, kultūras baudīšanai —, kas nozīmē lielāku arhitektūras pienesumu plašākai sabiedrībai," uzsver Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Artūrs Lapiņš.
Šogad žūrija vērtēs 47 objektus un septiņus procesus. Lielākā daļa objektu atrodas Rīgā un Pierīgā (30), pa sešiem Vidzemē un Kurzemē, trīs objekti pieteikti Latgalē, savukārt pa vienam — Zemgalē un Igaunijā. Lielākā daļa pieteikumu ir kategorijā "Sabiedriskās ēkas" (15), kam seko "Komercēkas un ražošanas ēkas" (10), kā arī "Daudzdzīvokļu ēkas" (8).
Latvijas Arhitektūras gada balva ietver trīs pakāpju apbalvojumus — atlases žūrijas balvu un nominanta diplomu visiem atlases žūrijas izvirzītajiem nominantiem, fināla žūrijas balvu jeb LAGB 2024 labākajiem nominētajiem darbiem un LAGB 2024 Grand Prix vienam darbam saskaņā ar fināla žūrijas lēmumu.
Pirmajā kārtā darbus vērtē atlases žūrija: Miķelis Putrāms, arhitekts, arhitektu biroja "MADE arhitekti" līdzdibinātājs LAGB 2023 Grand Prix laureāts un žūrijas priekšsēdētājs, Linda Krūmiņa, arhitekte, "MADE arhitekti" līdzdibinātāja, LAGB 2023 Grand Prix laureāte, Juris Poga, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, vairākkārtējs LAGB laureāts, Dagnija Smilga, arhitekte un kuratore, studijas "Ēter" līdzdibinātāja, LAGB 2022 Grand Prix laureāte, Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs, Jānis Šiliņš, būvinženieris, "Citrus Solutions" projektu vadītājs, Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore, publiciste.
LAGB ir prestižs apbalvojums, kas ne tikai akcentē izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā un rūpējas par nozares attīstību, bet arī veicina sabiedrības izpratni par arhitektūru. Balvas finālisti tiks nosaukti 2024. gada augusta beigās, tos vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvs tiks izziņots atsevišķi. Apbalvošanas ceremonija plānota 2024. gada 18. oktobrī.