KeiRei
Foto: Publicitātes foto. "KeiRei"

Sestdien, 21. septembrī, Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centrs "Upīte" uz satikšanos aicina vecākajā latgaliešu mūzikas un dzejas festivālā "Upītes Uobeļduorzs".

Kā atgādina rīkotāji, "Upītes Uobeļduorzs" ir vienīgais festivāls, kurš katru gadu pulcē latgaliešu literātus un mūziķus, iepazīstinot gan ar jauniem vārdiem latgaliešu kultūrā, gan aicinot latgaliešu mūziku un literatūru atklāt ikvienam interesentam.

Šogad festivāla dalībnieku pulkā ir grupas "Dabasu Durovys", "Unknown Artist", "FKUpīte", "Kei-Rei", "Bumburneicys", Vinsents Kūkojs, "Vuordi", "Marysana band", "Reibums" bet ar literārajiem priekšnesumiem priecēs Anna Rancāne, Ilze Sperga, Ineta Atpile-Jugane, Mārīte Slišāne, Evika Muizniece, Annele Slišāne, Rasma Svikle, Gunta Ločmele, Līvija Liepdruviete, Arnis Bukšs un Aigars Jaunžeikars. Festivāla īpašo viesu godā būs koris "Balsis" Inta Teterovska vadībā, kā arī Guntars Račs un draugi.

Jaunums festivālā – līdzās dzejniekiem un mūziķiem tiks atklāta Latvijas tekstilmākslinieku izstāde "Vīta". Izstādes kuratore tekstilmāksliniece un gaismu māksliniece Lienīte Slišāne saka: "Ļoti vēlos Jūs uzaicināt apmeklēt tekstilmākslas grupas izstādi "Vīta" (latv. val. "Vieta"), kas notiks no šī gada 21. septembra līdz 2025. gada 1. janvārim nemateriālās kultūras mantojuma centā "Upīte". Izstādes idejas autors direktors Andris Slišāns uzaicināja mani izstrādāt izstādes tēmu. Izstāde "Vīta" ir par personīgu, attālinātu, netiešu, pastarpinātu, idejisku satikšanos momentā, apstāklī, telpā, virsmā, statusā – manā vietā, jūsu vietā, mūsu vietā. Par satikšanos manā sērošanas procesā."

Šogad festivāla laikā varēs priecāties par desmit gadu jubileju ābeļdārzam, ko mūziķi, dzejnieki un festivāla apmeklētāji līdzās Nemateriālās kultūras mantojuma centram "Upīte" iestādīja 2014. gadā. Ābeļdārza stādīšanas akcijas autore, kā arī visu šo gadu garumā kopēja Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzeja vadītāja Ligita Spridzāne saka: "Upītes Uobeļduorzs ir par sakņu sajūtu – par pagātni, par tagadni un par nākotni…"

Mīlas dzejas un dziesmu festivāla "Upītes Uobeļduorzs" pirmsākumi meklējami 2002. gadā, un tas ir vecākais līdz šim pastāvošais latgaliešu festivāls. Pasākuma idejas autors ir latgaliešu literāts, novadpētnieks Antons Slišāns, kurš savulaik iedomājās izveidot savdabīgu dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu. Šobrīd festivāla organizēšanu turpina Antona dēls Andris Slišāns ar ģimeni, saglabājot festivālu kā ikgadēju latgaliešu satikšanās reizi, kurā skan latgaliešu valoda.

Jaunums festivālā – līdzās dzejniekiem un mūziķiem tiks atklāta Latvijas tekstilmākslinieku izstāde "Vīta". Izstādes kuratore tekstilmāksliniece un gaismu māksliniece Lienīte Slišāne saka: "Ļoti vēlos Jūs uzaicināt apmeklēt tekstilmākslas grupas izstādi "Vīta" (latv. val. "Vieta"), kas notiks no šī gada 21. septembra līdz 2025. gada 1. janvārim nemateriālās kultūras mantojuma centā "Upīte". Izstādes idejas autors direktors Andris Slišāns uzaicināja mani izstrādāt izstādes tēmu. Izstāde "Vīta" ir par personīgu, attālinātu, netiešu, pastarpinātu, idejisku satikšanos momentā, apstāklī, telpā, virsmā, statusā – manā vietā, jūsu vietā, mūsu vietā. Par satikšanos manā sērošanas procesā."

Šogad festivāla laikā varēs priecāties par desmit gadu jubileju ābeļdārzam, ko mūziķi, dzejnieki un festivāla apmeklētāji līdzās Nemateriālās kultūras mantojuma centram "Upīte" iestādīja 2014. gadā. Ābeļdārza stādīšanas akcijas autore, kā arī visu šo gadu garumā kopēja Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzeja vadītāja Ligita Spridzāne saka: "Upītes Uobeļduorzs ir par sakņu sajūtu – par pagātni, par tagadni un par nākotni…"

Mīlas dzejas un dziesmu festivāla "Upītes Uobeļduorzs" pirmsākumi meklējami 2002. gadā, un tas ir vecākais līdz šim pastāvošais latgaliešu festivāls. Pasākuma idejas autors ir latgaliešu literāts, novadpētnieks Antons Slišāns, kurš savulaik iedomājās izveidot savdabīgu dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu. Šobrīd festivāla organizēšanu turpina Antona dēls Andris Slišāns ar ģimeni, saglabājot festivālu kā ikgadēju latgaliešu satikšanās reizi, kurā skan latgaliešu valoda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!