Kā Daugavas ūdeņos iemests Ķīpsalas akmens, pirmdien, 30. septembrī, aizvien plašākus sašutuma viļņus radīja Žaņa Lipkes memoriāla vadītājas Lolitas Tomsones raksts portālā "Satori". Rūgti humorīgajā publikācijā viņa vēstīja, kādus darbus viņa darījusi un ko varētu darīt turpmāk, jo apdraudēta viņas vadītā muzeja pastāvēšana. Tas noticis saistībā ar šoruden Kultūras ministrijas (KM) pieņemto lēmumu turpmāk privāto muzeju finansējuma pārdali deleģēt Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF), paplašinot programmu profesionālo nevaldības organizāciju kultūras mantojuma nozarē atbalstam.
Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 9, tika atklāts 2012. gadā. Taču tā iecere meklējama senākā pagātnē – ap 2000. gadu. Viens no idejas autoriem un vēlāk arī realizētājiem ir uzņēmējs Māris Gailis. Memoriāls atrodas līdzās ostas strādnieka Žaņa Lipkes mājai, kuras pagalmā viņš Otrā pasaules kara laikā bija ierīkojis slēptuvi no holokausta paglābtajiem ebrejiem. Arhitektes Zaigas Gailes projektētās piemiņas vietas – muzeja – celtniecība ilga trīs gadus. Pusmiljonu eiro izmaksājušais memoriāls tika uzcelts par privātiem ziedojumiem. Kultūras ministrijas finansējumu pamatdarbības nodrošināšanai muzejs saņem kopš 2013. gada.
Lolita Tomsone: "Droši vien būs jāpieņem smagi lēmumi"
"Jā, šobrīd vairs neesam KM bāzes budžetā," "Delfi" sazvanīta, saka Lolita Tomsone. Brīdī, kad notiek saruna, nule noslēgusies Lipkes muzeja komandas tikšanās ar Kultūras ministri Agnesi Lāci (P). "Pašlaik esam sarunās," saka Tomsone un skaidro situāciju, kāpēc izmaiņas finansējuma piešķiršanas modelī nākotnē apgrūtinās Lipkes muzeja darbību un pat radīs apstākļus tā slēgšanai.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
