Lai pilnveidotu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Latvijas Nacionālā opera un balets" (LNOB) pārvaldības procesus, Kultūras ministrija (KM) rosinājusi un Latvijas Republikas Saeima virzīs tālākai izskatīšanai un apstiprināšanai likumprojektu "Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā", kas nozīmētu valdes locekļu skaita samazinājumu no trim uz diviem, portālu "Delfi" informē KM pārstāve Dace Vizule.
Jaunievēlētais LNOB vadītājs Sandis Voldiņš aģentūrai LETA jau paudis, ka atbalsta šo ieceri. Viņa ieskatā ar diviem valdes locekļiem pietiekot, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt LNOB attīstību nākotnē.
Viņš norādīja, ka LNOB ir ļoti stabilā administratīvā un finanšu situācijā, un ir atbalstāmi, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem veidotais pārvaldības modelis patlaban tiek pārskatīts, atsakoties no administratīva valdes dalījuma un koncentrējoties nākotnē uz mazāku valdi.
"Pēc operas valdes konkursa rezultātu paziņošanas šī gada jūnijā skaidri norādīju, ka diviem valdes locekļiem daļēji pārklājas to funkcijas gan savstarpēji, gan tajā skaitā ar LNOB administrāciju. Rūpējoties par atbildīgu valsts līdzekļu izlietojumu, Kultūras ministrijā esam nonākuši pie risinājuma, kas paredz LNOB valdes locekļu skaita samazinājumu no trim uz diviem. Ja šīs izmaiņas tiks akceptētas, tad konkursa kārtībā tiks meklēts LNOB valdes loceklis starptautiskās sadarbības un attīstības jautājumos," norādīja kultūras ministre Agnese Lāce.
Samazinot LNOB valdes locekļu skaitu, tiks ietaupīti aptuveni 104 000 eiro gadā, ko būs iespējams novirzīt citiem ar LNOB darbību saistītiem izdevumiem.
Tā kā LNOB valdes locekļu skaits tiks samazināts uz diviem, likumprojekts paredz atbilstoši precizēt LNOB valdes pārstāvības tiesības un lēmumu pieņemšanas kārtību - abiem valdes locekļiem ir paredzētas kopīgas pārstāvības tiesības, ievērojot principu, ka katram valdes loceklim ir jābūt reālām pārstāvības tiesībām.
Turpmāk ar LNOB valdes locekļiem tiks slēgti pilnvarojuma līgumi par darba pienākumu izpildi; tādējādi visu valsts kapitālsabiedrību, kurās KM ir valsts kapitāldaļu turētāja, valdes locekļiem tiks nodrošināti vienoti nodarbinātības nosacījumi, jo ar pārējiem valdes locekļiem tiek slēgti pilnvarojuma līgumi.
Savukārt, lai nodrošinātu savlaicīgāku kapitālsabiedrības valdes locekļu kandidātu atlases un novērtēšanas procesu, kā arī LNOB darba nepārtrauktību, paredzēts noteikt, ka turpmāk KM konkursu uz valdes locekļa amatu izsludinās 12 mēnešus pirms amatā esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, nevis sešus mēnešus, kā tas likumā noteikts šobrīd.
Tāpat līdz ar izmaiņām likumā paredzēts noteikt, ka turpmāk LNOB statūtus apstiprina, kā arī grozījumus tajos izdara kultūras ministrs, nevis Ministru kabinets.
Šos grozījumus likumā nepieciešams pieņemt steidzamības kārtā, jo 2024. gada 4. novembrī noslēdzas līdzšinējās LNOB valdes pilnvaru termiņš un KM pēc likuma stāšanās spēkā nepieciešams organizēt atlasi uz kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu.
Jau vēstīts, ka šī gada 15. augustā atklātajā konkursā uz LNOB valdes amatiem valdes priekšsēdētāja amatā tika apstiprināts līdzšinējais LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš. Uz pārējo LNOB valdi tiks sludināts atkārtots konkurss. Voldiņš LNOB valdes priekšsēdētāja amatu uzsāks pildīt šī gada 4. novembrī, kad beigsies līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Egila Siliņa pilnvaru laiks amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
