Septembrī kinofestivāla "Baltijas pērle" programmā tika rādīta dokumentāla filma ar spēlfilmas elementiem "Zudušais teātris" par Staļina etnisko tīrīšanu laikā nošauto Maskavas latviešu teātra "Skatuve" trupu. Pēc seansa pie filmas režisores Darjas Vioļinas pienāca kāda kundze. "Esmu "Skatuves" trupas aktrises Annas Pētersones mazmeita. Mana vecmāmiņa izdzīvoja, bet manu vectēvu, uzvedumu daļas vadītāju Frici Ulmani, nošāva."
Friča mazdēls Igors Ulmanis, kurš nofilmējies jaunajā filmā, par savas radinieces eksistenci nav zinājis. Tā, pateicoties filmai, notikuši vairāki jauni atklājumi.
Piemēram, "Skatuves" direktors Osvalds Glāznieks izglāba no nāves rakstnieku, disidentu Aleksandru Solžeņicinu. Savukārt režisores Māras Ķimeles vecmāmiņa, Latvijas teātra leģenda Anna Lācis, etniskajās tīrīšanās izdzīvoja, bet nenodeva nevienu no saviem kolēģiem.
Režisores Darjas Vioļinas filmu sarakstā jau ir darbi par Staļina represiju upuriem. Un viņu neatstāja vienaldzīgu arī 1937. un 1938. gada traģēdija, kad Butovas poligonā pie Maskavas tika nošauti teātra trupas "Skatuve" dalībnieki. Par šo vēstures lapaspusi jau tapuši vairāki mākslas darbi, kas pirmizrādi piedzīvoja šogad. Tāda ir Lauras Grozas izrāde "Skatuve ugunī" Čehova teātrī un arī Dāvja Sīmaņa filma "Marijas klusums". Vioļinas komanda uzsāka savu izpēti, nezinot, ka Latvijā jau notiek paralēli procesi. Režisores veiktā izpēte izgaismojusi tumšos plankumus līdz šim zināmajā.
Plašāk par teātra "Skatuve" likteni rakstā "Nošāva tāpēc, ka latvieši. Kā komunisti iznīcināja Maskavas teātri "Skatuve"".
Jauni pavērsieni "Skatuves" traģēdijā
Teātrim "Skatuve" nosaukumu ieteica viens no 20. gadsimta teātra mākslas pīlāriem, Jevgēņijs Vahtangovs. Viņš arī pamudināja Osvaldu Glāznieku (Krievijā pieņēma uzvārdu Glazunovs) fabrikas "Kaučuks" teātra entuziastu studiju pārveidot par profesionālu teātri. Tam piešķīra telpas pašā Maskavas centrā. Nebija ilgi jāgaida – un teātris "Skatuve" kļuva par "sarkano" latviešu inteliģences centru Maskavā.
"Skatuve" iestudēja gan latviešu, gan padomju dramaturģiju, drosmīgi eksperimentēja ar formātiem. Teātris devās viesizrādēs pa visu tā brīža Padomju Savienības teritoriju. Filmas veidotāji izpētījuši – lai spēlētu Baškīrijas latviešu ciemā, "Skatuves" trupai nācies mērot 65 kilometrus garu ceļu ar kājām, līdzi nesot gan dekorācijas, gan kostīmus.
1932. gadā "Skatuve" tika pie valsts teātra statusa un saņēma finansējumu. Taču jau pēc pieciem gadiem teātris tika iznīcināts. Tas notika laikā, kad visā Padomju Savienībā tika realizētas tā saucamās Lielā terora nacionālās operācijas. "Latviešu operācijas" laikā tika arestēti vairāk nekā 22 tūkstoši Padomju Savienības teritorijā dzīvojošo latviešu, no tiem 17 tūkstošiem piespriests nāves sods nošaujot.
Teātra "Skatuve" trupa tika nošauta 1938. gada 3. februārī Butovas poligonā pie Maskavas. Apsūdzība – "fašistiskas sazvērestības organizēšana"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
