Foto: LETA

Galvaspilsētas pašvaldība reklāmas un afišas izvērtē atbilstoši Tieslietu ministrijas (TM) jaunajai interpretācijai un laika garam, komentējot Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadītājas Danas Bjorkas pārmetumus par vilcināšanos ar reklāmu saskaņošanu krievu valodā, pauda Rīgas vicemērs, pašlaik mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks (NA/LRA). Tikmēr Kultūras ministrijā (KM) norādīja, ka Čehova teātris saziņā ar auditoriju līdz šim strikti ievērojis Valsts valodas likuma normas, taču, lai sekmīgi uzrunātu savu skatītāju, teātra komunikācijā ir jāizmanto arī krievu valoda.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Čehova teātra vadītājas Danas Bjorkas pausto intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes", Rīgas dome traucē Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim pildīt valsts deleģētos uzdevumus, kavējot reklāmu izvietošanu krievu valodā. Viņasprāt, tā ir kaitnieciska un neētiska rīcība, un teātris neizslēdz tiesāšanos. Teātra vadītāja uzsvēra, ka tā darbībai ļoti būtiska ir arī reklāma. Tomēr līdz ar šādu domes rīcību tam nav instrumenta visas auditorijas uzrunāšanai pilsētvidē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā informēja, ka tas ir saņemts teātra iesniegumus, ar kuriem tas lūdz saskaņot reklāmas banera un izkārtnes uzstādīšanu uz ēkām Kaļķu ielā 16 un Vaļņu ielā 19, Rīgā, fasādes. Iesniegumiem pievienota reklāmas skice, kurā informācija sniegta valsts valodā un līdztekus tai – krievu valodā.

Ņemot vērā, ka pašvaldības lietvedībā ir lieta, kurā pastāv strīds, vai ir pieļaujams VSIA "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris" izkārtnē izmantot svešvalodu – krievu valodu –, Pilsētas attīstības departaments ir lūdzis Valsts valodas centru kā kompetento iestādi sniegt viedokli par krievu valodas izmantošanu izkārtnē. Departaments lēmumu par izkārtnes un reklāmas izvietošanu svešvalodā pieņems normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā, ņemot vērā kompetento iestāžu viedokli, skaidro pašvaldībā.

Ratnieks: Krievu valodas ierobežošana publiskajā telpā stiprinās latviešu valodas lomu

Ratnieks, kurš iepriekš ir aicinājis veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē, uzskata, ka pašreizējā situācijā, kad Krievijas agresija Ukrainā ir radījusi jaunas drošības problēmas visā reģionā, ir svarīgi veikt aktīvas darbības valsts drošības un demokrātiskās kārtības saglabāšanai.

"Rīga ir pieņēmusi stingru nostāju pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā un jau ir veikusi dažādus pasākumus, lai mazinātu Krievijas simboliku un ietekmi pilsētā, piemēram, pārdēvējot ielu nosaukumus un demontējot "okupekli" un citus pieminekļus," komentē politiķis.

Tāpēc ierobežojumi krievu valodas lietošanai publiskajā telpā ir viens no soļiem, kas stiprināšot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lomu, viņš pauž.

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

"Tas šobrīd tiek īstenots Rīgas izglītības iestādēs, pārejot uz mācībām valsts valodā. Tāpat arī turpinām darbi pie otrās svešvalodas izvēles izglītības iestādēs, lai aizvietotu krievu valodu ar kādu no Eiropas Savienības dalībvalsts valodām," apgalvo domes priekšsēdētāja vietnieks.

Pēc viņa paustā, Rīgas Krievu teātris apgalvo, ka plānotās vides reklāma var tikt saistīta ar starptautisko tūrismu. Taču politiķis pauž, ka Latvijai ar Krieviju nav iespējams nekāds starptautiskais tūrisms un pat ne starptautiskie pasākumi, "tāpēc šis apgalvojums ir pilnīgi absurds un nepamatots".

Ratnieks atsaucas uz tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) vēstuli, kurā, atbildot uz Ratnieka vēstuli septembra sākumā, viņa esot sniegusi oficiālu skaidrojumu un interpretāciju par šī normatīvā akta piemērošanu.

Tostarp vēstulē esot skaidrots, ka pašvaldībām ir pienākums piemērot normatīvos aktus atbilstoši "laika garam, ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus un nepieciešamību piemērot pašaizsargājošas demokrātijas principu", apgalvo Ratnieks.

"Tāpēc Rīgas pašvaldība izvērtē reklāmas, afišas un uzrakstus, kas tiek iesniegti saskaņošanai pašvaldībā, pieturoties pie TM jaunās interpretācijas. Lēmumu par izkārtņu un reklāmas izvietošanu svešvalodā pieņem Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atbilstoši normatīvajiem aktiem," sacīja Ratnieks.

Kultūras ministrija sola meklēt risinājumu

Tikmēr KM norāda, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra komunikācijā ir jāizmanto krievu valoda, lai sekmīgi uzrunātu savu skatītāju. Vienlaikus saziņā ar auditoriju teātris strikti ievēro Valsts valodas likuma normas, gan informējot par izrādēm, gan nodrošinot izrāžu tulkojumu valsts valodā.

Komentējot teātra vadītājas Danas Bjorkas pārmetumus Rīgas domei par vilcināšanos ar reklāmu saskaņošanu krievu valodā, KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale uzsver, ka laikā, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, ļoti svarīgi ir tieši krievu valodā nodrošināt saturu, kas nesakrīt ar Krievijas propagandu, jo tas ir visefektīvākais veids, kā pretoties viltus naratīviem, ko arī aktīvi un nepārprotami dara Čehova teātris.

KM norāda, ka tā meklēs risinājumus, lai Čehova teātris var pilnvērtīgi nodrošināt tā stratēģiskā mērķa īstenošanu.

Foto: Mersedes Margoit

Viņa skaidroja, ka ar Ministru kabineta 2022. gada rīkojumu par teātra vispārējo stratēģisko mērķi ir noteikts saglabāt, attīstīt un popularizēt krievu dramatiskā teātra tradīcijas, kā arī nodrošināt teātra mākslas pieejamību dažādām sabiedrības mērķauditorijām, iestudējot izrādes krievu valodā un nodrošinot to tulkojumu latviešu valodā, lai veicinātu sabiedrības integrāciju un rosinātu starpkultūru dialogu.

"Kvalitatīvas profesionālās mākslas pieejamība mazākumtautību iedzīvotājiem ir svarīga loma vienotas, solidāras un pilsoniski aktīvas sabiedrības pastāvēšanā. Teātris par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījis Latvijas sabiedrības saliedēšanu un dialoga veicināšanu, kas balstītos uz savstarpēju ieinteresētību, cieņu un sapratni. Par to liecina gan teātra izvēlētā repertuāra politika, gan mērķtiecīgs darbs ar auditoriju," norādīja KM pārstāve.

Kokale uzsvēra, ka jau no pirmās karadarbības dienas KM ir stingri nosodījusi nežēlīgo un neizprovocēto Krievijas karu pret Ukrainu – tīšos uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem, Ukrainas kultūras mantojuma bojāšanu un iznīcināšanu, plašās izlaupīšanas un nelegālo kultūras vērtību tirdzniecību, vienlaikus paužot Latvijas atbalstu Ukrainas tautai un solidaritāti tās cīņā par Ukrainas brīvību, suverenitāti un teritoriālo integritāti starptautiski atzītajās robežās.

KM pārstāve atgādināja, ka arī Čehova teātris kopš pirmajām kara dienām Ukrainā ir paudis skaidru, nepārprotamu nostāju pret agresiju un vardarbību, nosodot Krievijas uzbrukumu Ukrainas teritorijā. Viņa akcentēja, ka teātra pozīcija tiek atspoguļota gan vizuālajos, gan audio materiālos, gan piedaloties pretkara mītiņos pie Krievijas vēstniecības un masu pasākumos bēgļu atbalstam pie Brīvības pieminekļa, gan praktiskā palīdzībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!