Arhitekti: NKMP vadības nomaiņa liecina par sasteigtu un nekompetentu rīcību  (1)

Jau vēstīts, ka līdzšinējais Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP, agrāk – VKPAI) vadītājs Juris Dambis amatā ir kopš tās izveidošanas brīža 1988. gadā. Viņa pilnvaru termiņš beidzas šā gada 8. novembrī, un aprīlī ministrija informējusi Dambi, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ar viņu tiks izbeigtas valsts civildienesta attiecības.

Šomēnes Dambis publiskoja atklātu vēstuli Valsts kancelejai, KM un Ekonomikas ministrijai, vēršoties pret ieceri no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izslēgt prasību, ka jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem. Tāpat viņš iestājas pret ieceri atļaut apvienot vēsturiskos zemesgabalus, kas praktiski nozīmē no saglabājamām vērtībām izslēgt pilsētas vēsturiskā plānojuma struktūru, lai būvētu lielākas ēkas.

To, ka uzsākta parakstu vākšana Dambja atbalstam, Zaiga Gaile atklāja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" un norādīja uz Kultūras ministrijas kompetences trūkumu šajos jautājumos.

Turpmākajā tekstā publicējam Kultūras ministrijai adresēto atklāto vēstuli bez redakcionālām izmaiņām.

Mēs vēršamies pie Jums ar aicinājumu apzināties, ka notiekošais ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja nomaiņu liecina par nepārdomātu, sasteigtu un nekompetentu rīcību, tāpēc lūdzam:

nekavējoties apturēt pašreiz notiekošo eksperimentu ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja nomaiņu;

organizēt jaunu NKMP vadītāja amata konkursu, pārdomājot izvirzītās prasības, veicot konsultācijas ar nozares profesionāļiem un sadarbojoties ar NKMP kolektīvu;

garantēt iestādes reālā izveidotāja Dr. Arch. Jura Dambja zināšanu un pieredzes pārmantošanu, uz laiku pagarinot vadītāja pilnvaras, kā arī atbilstoši pasaules praksei, organizēt darbu iestādē paralēli jaunajam un esošajam vadītājam vismaz gada garumā.

Kultūras mantojums ir viens no Latvijas valsts stabilitātes stūrakmeņiem un NKMP loma Latvijas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā ir tik nozīmīga, ka nav pieļaujami nepārdomāti un neveiksmīgi eksperimenti, meklējot nākamo vadītāju valstiski nozīmīgajā postenī. Sabiedrībā radies pamatots satraukums par to, vai sasteigtā nomaiņa nav saistīta ar tādu būvniecības ieceru īstenošanu, kas var apdraudēt kultūrvēsturiskās vērtības un kvalitatīvu attīstību. Tāpat pastāv bažas, ka pašreizējā konkursa prasības nav pietiekami profesionāli izsvērtas, lai nodrošinātu kultūras mantojuma jomā kompetentu vadītāju, kādu Latvija, kā ar kultūras mantojumu bagāta Eiropas valsts, ir pelnījusi.

Atbildīgajām amatpersonām būtu skaidri jāapzinās, ka amatam neatbilstoša, nepietiekami profesionāla vadītāja iecelšana var radīt risku, ka iestādi vadības līmenī pārstāvētu persona, kas nespēj pilnvērtīgi aizstāvēt nozares mērķus un vērtības, kā arī patstāvīgi pieņemt lēmumus kultūras mantojuma nozarei izšķirīgos jautājumos. Šāda situācija radītu risku Latvijas pamatvērtību drošībai.

Šajā vēstulē paustajam viedoklim piekrīt un vēstuli parakstījuši:

Reinis Liepiņš, arhitekts; Ilze Liepiņa, arhitekteIlmārs Dirveiks, Dr. arch., Arhitektūras vēstures un teorijas katedras docents;

Pēteris Blūms, arhitekts, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas eksperts;

Zaiga Gaile, arhitekte;

Māris Gailis, uzņēmējs;

Andra Šmite, arhitekte;

Andis Sīlis, arhitekts;

Pēteris Bajārs, arhitekts;

Ojārs Spārītis, Dr. habil. Art., mākslas vēsturnieks, LZA viceprezidents;

Sandra Treija, Arhitekte, Dr.arch., RTU Arhitektūras un dizaina institūta profesore;

Anita Vanaga, mākslas zinātniece;

Baiba Eglāja, SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes locekle;

Atis Kampars, Mg. art., pētnieks;

Mārtiņš Jaunromāns, arhitekts;

Uldis Balodis, arhitekts;

Aija Ziemeļniece, arhitekte;

Arnita Melzoba, arhitekte;

Kārlis Melzobs, arhitekts;

Mārtiņš Rikards, arhitekts;

Ingmārs Atavs, arhitekts;

Liene Griezīte-Verpakovska, arhitekte;

Uģis Kaugurs, Liepājas pilsētas arhitekts;

Anna Ancāne, mākslas vēsturniece, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja,

LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece;

Jānis Zilgalvis, Dr. arch., arhitekts, arhitektūras vēstures pētnieks un Latvijas Zinātņu

akadēmijas akadēmiķis;

Jānis Asaris, Mag. Hist., arheologs, Latvijas Arheologu biedrības biedrs, NKMP

Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs; Sandra Zirne, Mg. Hist., vēsturniece, arheoloģe, NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas

vadītāja;

Simona Čevere, NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja;

Marina Levina, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas speciāliste;

Rita Eva Našeniece, Rīgas Domes deputāte;

Hilda Treija, arhitekte;

Sabīne Artamonova, arhitekte;

Rūdolfs Leja, arhitekts;

Ansis Egle, mārketinga direktors.