Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības likumā izmaiņas nav nepieciešamas, uzskata KM

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informēja, ka aprīlī valdībā tika skatīts informatīvais ziņojums par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstības jomā.

Ekonomikas ministrijai (EM) un KM tika dots uzdevums izvērtēt nepieciešamību nostiprināt normatīvā regulējuma līmenī prasības arhitektūras konkursiem un vēsturisko robežu iespējamai pārkārtošanai pilsētu vēsturiskajos centros.

KM parlamentārā sekretāre Signe Grūbe uzsver, ka UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajam Rīgas vēsturiskajam centram ir izstrādāts efektīvs aizsardzības regulējums – Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums.

Viņa norāda, ka KM ieskatā nepieciešams izstrādāt ceļa karti un precizēt arhitektūras metu konkursu organizēšanas kārtību, lai kultūras mantojuma aizsardzības un saglabāšanas prasības būtu skaidras visām iesaistītajām pusēm.

Kokale skaidro, ka, noslēdzoties domapmaiņai inovācijas laboratorijā, KM uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu virzīšanai apstiprināšanai valdībā.

Kā vēstīts, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis, pārstāvot kultūras pieminekļu aizsardzības intereses, atklātā vēstulē Valsts kancelejai, KM un EM aicina neizjaukt līdzsvaru starp Rīgas vēsturiskā centra attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu, uzsverot Rīgas īpašo lomu Eiropas pilsētvidē.

Dambis vēstulē atsaucas uz Inovāciju sprinta 4. oktobra diskusiju, ko par tēmu "Kultūras pieminekļu aizsardzības regulējums un tā ietekme uz būvniecības nozari un UNESCO" sadarbībā ar KM organizēja Valsts kanceleja. No ministrijas puses esot izskanējis, ka Rīgas vēsturiskajā centrā problēmas rada "mītiska iedoma palikt iekonservētā stāvoklī". Tas Dambja vērtējumā norāda uz tendenci uzskatīt, ka kultūras mantojuma saglabāšanas sistēma Rīgā traucē pilsētas attīstībai.

Viņš arī atgādina, ka Latvijā ir izveidota kultūras vērtību saglabāšanas sistēma un, ka kultūras mantojuma jomā Latvijai jāpilda ne tikai UNESCO konvencija par Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, bet arī citas starptautiskas konvencijas – Konvencija Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai, Eiropas konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai, Eiropas ainavu konvencija un Eiropas padomes Vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai.

Dambis pauž, ka ir pret ieceri no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izslēgt prasību, kas nosaka, ka jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem.

Dambis norāda, ka atbalsta saprātīgu birokrātijas mazināšanu un citu šķēršļu likvidēšanu, kas tiešām traucē uzņēmējdarbībai. Viņš aicina atkārtoti ieskatīties 2002. gadā formulētajās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības nostādnēs, no kurām lielākā daļa, viņaprāt, ir aktuāla vēl šobrīd, un apzināties, ka, ja tās būtu aktīvāk īstenotas, tad pilsētvide būtu ilgtspējīgāka un ar cilvēkiem un aktivitātēm vairāk piepildīta.