Šā gada 8. novembrī amatu pametīs ilggadējais Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis, bet līdz jaunā iestādes vadītāja atrašanai par tās pagaidu vadītāju būs līdzšinējā NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrijā (KM).
Savukārt Dambim piedāvāts kļūt par kultūras ministres Agneses Lāces (P) ārštata padomnieku.
KM informēja, ka Lāce ir vairākkārt tikusies ar līdzšinējo NKMP vadītāju Dambi, tostarp pārrunājot jautājumu par NKMP darba nodrošināšanu vadītāja konkursa norises laikā.
Lāce paziņojumā medijiem norāda, ka tikšanās laikā ar Dambi pārrunāts, ka uz laiku, kamēr atlases procesā tiek izvēlēts jaunais pārvaldes vadītājs, iestādes vadību uzņemties NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Ancāne.
Ministre arī uzsver, ka NKMP pārvaldē ir plašs ekspertu loks, kas jaunā vadītāja atlases procesa gaitā ir spējīgi nodrošināt iestādes vadību un darbības nepārtrauktību.
Runājot par jautājumiem, kas saistīti ar Rīgas vēsturiskā centra apbūvi, KM arī paudusi skaidru nostāju, ka nav nepieciešamas izmaiņas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā.
TV3 raidījums "Nekā personība" iepriekš vēstīja, ka līdzšinējais NKMP vadītājs nav piekritis uzņēmuma "Citra Development" viesnīcu kompleksa projektam Vecrīgā. Projekts negatīvu atzinumu saņēma arī no UNESCO. Dambis raidījumā norādīja uz uzņēmumu spiedienu mazināt prasības Rīgas vēsturiskā centra apbūvē.
Raidījums norāda, ka arhitektu vidē izskan, ka šobrīd notiek tāda kā taustīšanās, kurš būs tas vājais posms, kam uzņēmēju prasības var tikt cauri. Un jautājums ir, vai KM noturēsies pret šo spiedienu.
Diskusijas par iespējamu būvniecības atvieglošanu Rīgas vēsturiskajā centrā sakrīt ar Dambja pilnvaru termiņa beigām. Iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) divreiz pagarināja viņa pilnvaru laiku, bet "Progresīvo", kuras pārziņā nu ir KM, nostāja ir cita, pauž "Nekā personīga".
8. oktobrī tika izsludināts konkurss uz NKMP vadītāja amatu. Dambis tajā nepiedalīsies. Viņš saņēmis darba uzteikumu. Aprīlī viņu par to rakstiski informēja bijusī kultūras ministre Agnese Logina (P) un atkārtoti oktobra sākumā – līdzšinējā ministre Lāce.
Kultūras ministre raidījumā novērtēja Dambja darbu iestādes izveidē un ilgstoši strādājot kultūras mantojuma aizsardzībā. Viņa solīja, ka NKMP vadītāja amatā netiks apstiprināts kandidāts, kas "neatbilst visaugstākajiem standartiem, kas neatbilst nozares interesēm".
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka KM sagatavojusi rīkojuma projektu, ka ar šā gada 8. novembri amatu pametīs ilggadējais NKMP vadītājs Dambis. Gala lēmums būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Pret šo ieceri iestājās virkne kultūras darbinieku. Pēc arhitektes Zaigas Gailes biroja iniciatīvas kultūras ministrei nosūtīta atklātā vēstule, kurā aicināts pārdomāt NKMP vadības nomaiņas procesu. Vēstulē pausts, ka pārvaldes vadītāja nomaiņa "liecina par nepārdomātu, sasteigtu un nekompetentu rīcību".
No KM sniegtās informācijas izriet, ka Dambis 1988. gadā ar Latvijas PSR Valsts kultūras komitejas pavēli tika iecelts Valsts vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (patlaban – NKMP) priekšnieka amatā, bet 1994. gadā ar KM lēmumu viņš tika iecelts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (patlaban - NKMP) priekšnieka amatā. Pēc tam KM vairākkārt Dambi atkārtoti apstiprinājusi iestādes vadītāja amatā. Viņa pilnvaru termiņš beidzas šā gada 8. novembrī.
Šā gada 23. aprīlī KM informējusi Dambi, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ar viņu tiks izbeigtas valsts civildienesta attiecības šā gada 8. novembrī.
Šomēnes Dambis publiskoja atklātu vēstuli Valsts kancelejai, Kultūras ministrijai un Ekonomikas ministrijai vēršoties pret izmaiņām Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā. Viņš informē, ka ir pret ieceri no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izslēgt prasību, kas nosaka, ka jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem un neatbalstu vēlēšanos ļoti vērtīgā kultūrvidē atļaut apvienot vēsturiskos zemesgabalus, kas praktiski nozīmē no saglabājamām vērtībām izslēgt pilsētas vēsturiskā plānojuma struktūru.
NKMP mājaslapā publicētais Dambja dzīves gājums liecina, ka viņš beidzis Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības un arhitektūras fakultāti. Pēc arhitekta kvalifikācijas iegūšanas sācis strādāt kultūras mantojuma jomā, vienlaicīgi darbojies privātpraksē, apguvis arī amatniecības prasmes būvniecībā.
1989. gadā viņš izveidojis NKMP.
Dambis ir daudzu kultūras mantojuma saglabāšanas koncepciju un nacionālo normatīvo dokumentu idejas autors, piedalījies dažādu starptautisko dokumentu izstrādē. Viņš ir viens no Starptautiskās ievērojamu vietu un pieminekļu padomes (ICOMOS) Latvijas nodaļas dibinātājiem. Bijis Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komitejas priekšsēdētājs, kā arī Nacionālās Kultūras padomes priekšsēdētājs.
Dambis vadījis Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcijas "Vīzija 2002/2020" izstrādi.
NKMP ir kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti.
Pārvaldes funkciju izpildi nodrošina septiņas struktūrdaļas un piecas reģionālās nodaļas. Uzdevumu veikšanai, pārvalde sadarbojas ar sabiedriskām ekspertu padomēm, pašvaldībām, ministrijām un to dienestiem, kuru darbs saistīts ar kultūras mantojumu.
Kultūras pieminekļu aizsardzības nozares virsmērķis ir saglabāt kultūras mantojumu kā cilvēka dzīves kvalitātes nozīmīgu faktoru – apzināt, aizsargāt un iekļaut mūsdienu dzīves apritē materiālo kultūras mantojumu, veicināt sabiedrībā kultūrvēsturisku vērtību izpratni, teikts padomes mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
