Cēsu novadā ik mēnesi notiks vairāki Latvijas mēroga kultūras pasākumi

"Cēsu novadā ir astoņu gadsimtu spēks, un esam bagāti ar dziļām kultūras tradīcijām, daudziem radošiem indivīdiem un lieliskiem notikumiem," stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. "Radām šo, Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu, lai īpaši izceltu mūsu iekšējos radošos resursus un vēl vairāk vienotu mūsu lielā novada cilvēkus. Un, protams, bija ieguldīts liels darbs, strādājot pie Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma, tāpēc mēs nevarējām tā vienkārši atvadīties no tā, ko bijām radījuši – visaptverošu un jēgpilnu kultūras programmas piedāvājumu."

"Cēsis 2025" programma radīta, lai spēcinātu vietējos kultūras darbiniekus, izceltu to varēšanu un arī jaunā gaismā ieraudzītu gan esošās, gan potenciālās kultūrvietas – dabā, skvērā, pagalmā, sētā, rūpnīcā u. tml. Plānots, ka katru mēnesi notiks līdz trīs Latvijas mēroga, īpaši šim gadam veltīti pasākumi, kā arī vairāki vietējas nozīmes pasākumi.

Kultūras gada atklāšana notiks 18. janvārī, kad koncertzālē "Cēsis" izskanēs atklāšanas koncerts ar Ludviga van Bēthovena "Missa Solemnis", pēc kura paredzēta diskotēkā Vienības laukumā un Ģikšos "Danču naktī". Tāpat pilsētvidē plānots izvietot apjomīgu instalāciju, kurai būs sabiedrības iesaistes un informatīva funkcija.

Tradicionāli pasākumiem bagātāka būs gada siltā sezona – krāšņi pilsētas un apvienību svētki, īpašs multimediāls mākslas lieluzvedums "Māls", Riharda Vāgnera opera "Parsifāls", Elīnas Garančas koncerts, "Art Walk", kulinārie festivāli, starptautisks čellistu konkurss, dzejas dienas un literārās kafejnīcas, Latvijas audēju svētki, ekskluzīvas mākslas izstādes, ielu mākslas festivāls "Cēsis Mooove" un daudzi citi dažādi kultūras pasākumi.

"Cēsīm piestāv būt pirmajiem! Piestāv uzdrīkstēties! Tāpēc apņemšanās kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu, mūsuprāt, nav tikai iekšējā ambīcija, bet gan likumsakarība, ko būvējušas vietējās kopienas un talantīgie kultūras ļaudis gadu gaitā," stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un "Cēsis 2025" darba grupas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis. "Esam vienmēr ticējuši tam, ka ir būtiski radīt pozitīvu vibrāciju, lai notiktu lielas lietas. Aktīvi pie 2025. gada notikumiem sākām strādāt pirms vairākiem gadiem, un tam jau šobrīd ir taustāmi rezultāti – Piebalga iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, sadarbībā ar Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu notika pirmais starptautiskais čellistu konkurss, kas piesaista talantus Latvijai. Tāpat iekustināta kapsētu kultūra, kas ir ne tikai pētniecības, bet arī izglītības stāsts par notikumiem un cilvēkiem novadā. Strādājam arī ar Nacionālo enciklopēdiju, lai veidotu Cēsu novada šķirkļus. Vairāki citu jomu procesi notiek arī šobrīd, kam, ticu, būs nospiedums kultūras dzīvē Latvijā."

Lai izceltu to, ka kultūra ir daļa no cilvēku ikdienas dzīves, gada laikā norise būs balstīta piecos tematiskajos blokos – demokrātija, izglītība, vide, atjaunotne un Cēsu novada izcilības. Kāds no šiem atslēgas vārdiem dominēs katrā notikumā. Programma veidota, lai tā būtu iespējami starpdisciplināra – sākot ar koncertiem, izstādēm, konkursiem, beidzot ar unikāliem sporta un konferenču piedāvājumiem.

Demokrātijas tēma tiks izcelta sarunu festivālā "Lampa", kā arī vairākās konferencēs. Organizējot literatūras, dzejnieku un citus līdzīgus pasākumus, tiks uzsvērta spēcīgā izglītības vide novadā.

Cēsu novads ir apņēmies kļūt par bioreģionu, tāpēc izcels vides un klimata lielo nozīmi, piedāvājot dažādas ekskursijas un izglītojoši semināri, kas saistīti ar ilgtspējīgu dzīvi un saimniekošanu.

Veselības jeb atjaunotnes pīlāram īpaša nozīme ir pēcpandēmijas gados, un tam piemērs ir projekts "Arts On Prescription". Arī sports būs neatņemama veselības pīlāra sastāvdaļa. Cēsu novads ir daudzu Latvijas dižgaru dzimšanas un arī dzīvesvieta – tos īpaši izcels, veidojot "dižgaru puķu dobes" un apstādījumus, kas būs veltīti kādai Cēsu izcilībai.

Egliņš-Eglītis norāda, ka darbs pie programmas turpinās un arī turpināsies visa 2025. gada garumā.

Cēsis dibinātas 1206. gadā. Tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.