Rundāles pils muzeju varētu pārveidot par kultūras ministra pārraudzībā esošu valsts muzeju – atvasinātu publisku personu, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas pieejams Tiesību aktu portālā.
KM ieskatā izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvāku valsts muzeja funkciju veikšanu, sekmētu kultūras mantojuma objekta ilgtspējīgu attīstību un muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai.
Šobrīd muzejs ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. KM skaidro, ka muzeja pašreizējais juridiskais statuss ierobežo tā pilnvērtīgu un pārdomātu attīstību, jo neļauj muzejam uzkrāt līdzekļus kapitālieguldījumu veikšanai, kas ir būtiski, lai uzturētu apjomīgo Rundāles pils kompleksu, kā arī neļauj elastīgi piemēroties darba tirgus situācijai, lai veidotu konkurētspējīgas darba vietas pietiekamā apjomā, lai spētu uzturēt Rundāles pili.
KM norāda, ka muzejs kā tiešās pārvaldes iestāde sniedz publiskos maksas pakalpojumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, savukārt valsts muzejam – atvasinātai publiskai personai – paredzēts pienākums noteikt savu budžetu un muzeja sniegto maksas pakalpojumu cenas.
Muzejs izvietots Rundāles pils apbūves ansamblī, ko veido 19 ēkas un 85 hektāru lielas teritorijas. Nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Muzeja pārziņā ir ekspozīcija "Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī", kas atrodas Jelgavas pilī. Jelgavas pils ir ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
KM atzīmē, ka pēc muzeja reorganizācijas ar tā darbību saistīto nekustamo īpašumu sastāva izvērtēšana un nodošana muzejam notiks pakāpeniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Muzeju likumam valsts muzeju – atvasinātu publisku personu – finansē tā dibinātājs, nodrošinot valsts budžeta līdzekļus noteiktu valsts pārvaldes funkciju īstenošanai vai uzdevumu pildīšanai.
Muzeja budžeta resursu struktūra liecina, ka apjoma ziņā līdzvērtīga un tāpēc vienlīdz būtiska muzeja darbībai ir gan valsts budžeta dotācija 45,7%, gan muzeja pašu ieņēmumi 54,3%. KM rēķina, ka tikai abu finanšu resursu avotu apvienojums ļaus nodrošināt muzejisko funkciju īstenošanu un infrastruktūras uzturēšanu muzejā.
Izvērtējot muzeja līdzšinējo darbību, kā arī potenciālās attīstības iespējas, un ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu, KM rosina reorganizāciju veikt ar 2025. gada 1. janvāri.
Muzeja darbības mērķis ir Rundāles pils ansambļa izveidošana par starptautiski nozīmīgu mākslas un kultūrvēstures centru, kā arī Latvijas un Eiropas senās mākslas pētīšana un popularizēšana. Muzejā 2024. gadā ir 114 amata vietas.
Muzejam ir vairākas funkcijas, piemēram, nodrošināt muzeja krājuma atbilstošu aprūpi, saglabāšanu, restaurēšanu, uzskaiti un pārvaldību, komplektēt materiālus un ar tiem saistīto informāciju par Rundāles pils ansambli un interjeru, Eiropas lietišķi dekoratīvo mākslu 15.-20. gadsimtā, veikt zinātnisko pētniecību Latvijas vēsturisko stilu perioda mākslas vēsturē, baroka laika mūzikas un svētku, Latvijas un Eiropas vēsturisko dārzu izpēti un iedzīvināšanu.
Tāpat muzejam ir jānodrošina tā krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās Rundāles pilī, Rundāles pils parkā, Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī, kā arī veikt izglītojošo darbu, uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
