No nākamā gada Viļņas lidosta piecus gadus simboliski nosaukumā izmantos lietuviešu komponista un mākslinieka Mikaloja Konstantīna Čurļoņa vārdu, trešdien nolēma Lietuvas valdība.
Premjerministres Ingrīdas Šimonītes sagatavotajā dokumentā pausts, ka simboliskā nosaukuma piešķiršanas nolūks ir popularizēt Čurļoņa mantojumu un atzīmēt viņa 150. dzimšanas dienu.
"Jāatzīmē, ka Viļņas starptautiskās lidostas oficiālais nosaukums un tās starptautiskie kodi un saīsinājumi netiks mainīti tiesību aktos, līgumos, reģistros un informācijas sistēmās," teikts dokumentā.
Satiksmes ministrija iebilda pret pilnīgu lidostas pārdēvēšanu, bet atbalstīja ideju piešķirt tai Čurļoņa vārdu, kas paredz izveidot viņa piemiņu godinošu uzrakstu.
"Mēs arī ierosinām izmantot Viļņas starptautiskās lidostas ēku telpas un apkārtējo teritoriju, lai demonstrētu Čurļoņa darbus," teikts dokumentā.
Ministrija norādīja, ka oficiāla lidostas pārdēvēšana prasītu ievērojamus administratīvos un finanšu resursus un varētu radīt apjukumu ceļotājiem, kuri meklē lidojumu galamērķus.
Lietuvas starptautisko lidostu operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" (LTOU) provizoriskie aprēķini liecina, ka Viļņas starptautiskās lidostas nosaukuma maiņa varētu izmaksāt no 0,5 līdz vienam miljonam eiro.
Valdība arī aktualizēja plānu par Čurļoņa 150. dzimšanas dienas svinībām, pievienojot 18 jaunus pasākumus.
To vidū ir izstāde un plenērs "Mežs, jūra un...", dejas izrādes "Pasaka par karaļiem" iestudēšana un piemiņas pasākums Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejā.
Čurļoņa gada programma ietver piemiņas un mantojuma projektus, izstādes, koncertus, izglītības iniciatīvas, grāmatu izdošanas un pētniecības projektus, kā arī vietējo kopienu un reģionu iniciatīvas.
Čurļonis tiek uzskatīts par Lietuvas ievērojamāko mākslinieku, kurš ir radījis vairākus glezniecības un grafikas darbus. Čurļoņa muzikālajā mantojumā ir simfoniskas, kora un klavierkompozīcijas, kā arī skaņdarbi stīgu ansambļiem un ērģelēm.
Čurļoņa vārdu saista ar sinestēzijas jēdzienu, kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900. gadu, uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir arī retā spēja ar krāsu "padarīt redzamu" skaņu.
Mākslinieks studējis mūziku Varšavā un Leipcigā, pēc 1900. gada aktīvi gleznojis, radīdams vienai tēmai veltītus darbu ciklus – "Sonātes", "Pasaules radīšana", "Pilis" un citus.
Gleznotājs, komponists un kultūras darbinieks dzimis 1875. gada 22. septembrī Senoji Varenā. Viņš miris 1911. gada 10. aprīlī netālu no Varšavas un apbedīts Viļņas Rasu kapos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
