Ar oficiālu inaugurācijas pasākumu šī gada 18. novembrī Viļņa tika uzsākta Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecība. Tā tiks būvēta Taura kalnā, no kura paveras skats uz Viļņas centru un vecpilsētu. Šobrīd plānots, ka koncertzāle tiks pabeigta līdz 2028. gadam.
Topošā koncertzāle, kas tiks būvēta kādreizējā Lietuvas Arodbiedrību nama vietā, būs līdz šim tehniski un arhitektoniski vissarežģītākais kultūras objekts Baltijas reģionā. Plānots, ka ambiciozais projekts piesaistīs gan pasaules mēroga mūzikas zvaigznes, gan tūristus.
"Nacionālā koncertzāle būs vieta, kur satiksies kultūra, vēsture, inovācijas, kā arī Viļņas iedzīvotāju un viesu vajadzības. Tā nebūs tikai koncertu norises vieta, bet arī atvērta pilsētvides telpa radošumam un sadarbībai, nostiprinot vīziju par Viļņu kā kultūras galvaspilsētu," pasākumā pauda Viļņas mērs Valds Benkunsks (Valdas Benkunskas). Lietuvas Nacionālās koncertzāles projekta autori ir Spānijas arhitektu birojs "Arquivio Architects", kuru darbi jau iepriekš ir saņēmuši dažāda mēroga starptautiskas atzinības. Koncertzāles projekts top sadarbībā ar Lietuvas biroju "Cloud architektai".
Plānots, ka koncertzāle būs 23 800 kvadrātmetru plašs četru ēku komplekss. Galvenajā zālē būs 1600 sēdvietu, īpaši iekārtota orķestra bedre un ērģeles. Otrā zāle varēs uzņemt līdz 900 skatītāju un bus paredzēta izrādēm. Savukārt trešā zāle būs domāta konferencēm, izstādēm un izglītības pasākumiem. Ieplānota arī ceturtā zāle, kas tiks izmantota mēģinājumiem.
Lai nodrošinātu pasaules klases akustisku, koncertzāles būvētāji sadarbojas ar pieredzējušo japāņu kompāniju "Nagata Acoustics", kurai ir pieredze darbu koncertzālēs visā pasaulē. Viņu portfolio ir skaņas kvalitāte tādās prestižas koncertzāles Elbas filharmonija Hamburgā, koncertzāles Parīzē, Berlīnē, Seulā un citviet. Koncertzāli ieskaus Taura kalna parks, kurā līdz ar vērienīgās kultūras būves pabeigšanu iecerēts rīkot brīvdabas mākslas izstādes, skatu laukumus un atpūtas vietas. Automašīnām un autobusiem tiks izbūvēta pazemes stāvvieta.
Būvniecības laikā paredzēts ne tikai saglabāt esošos Taura kalna kokus, bet arī iestādīt jaunus. Tiek domāts arī par dažādiem vidi saudzējošiem risinājumiem, lai grandiozais projekts būtu harmonijā ar apkārt esošo dabu. Iecere par nozīmīgas kultūras vietas būvniecību Taura kalnā ir jau vairāk nekā 100 gadu sena.
Tur jau pirms Pirmā pasaules kara bija iecerēts celt Tautas namu. 1911. gadā šim nolūkam tika iegādāts zemes gabals, un viens no šā projekta iniciatoriem, Lietuvas nacionālās atmodas tēvs Jons Basanavičs devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm vākt līdzekļus celtniecībai, tomēr, sākoties Pirmajam pasaules karam, šo ieceri īstenot tā arī neizdevās. Arodbiedrību namu staļinisma laikam raksturīgā stilā Viļņas Taura kalnā sāka celt 1940. gadā, bet pilnīgi pabeidza tikai 1959. gadā. Pēdējos gadus šī ēka bija pussabrukušā stāvoklī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
