Zasas muižas parks slēpj daudzus noslēpumus. Arī muižas kungu mājas vēsturē ir daudz balto plankumu, jo līdz mūsdienām tā nav saglabājusies, vienīgi neliels mūra fragments liecina, ka šajā gleznainajā vietā kādreiz slējusies lepna muižas ēka. Lai izpētītu tās vēsturi, Jēkabpils novada pašvaldība jau otro gadu pēc kārtas pasūtīja arheoloģiskos izrakumus kungu mājas teritorijā.
Arheoloģisko izrakumu otrā kārta norisinājās šā gada jūlijā, un darbus veica septiņi Latvijas Universitātes (LU) studenti un divi palīgi vēstures zinātņu doktoru vadībā. Darbu gaitā tika atsegti aptuveni 120 kvadrātmetri ēkas pamatu ar mērķi atklāt jaunas liecības par muižas būvvēsturi, iespējamo izskatu un muižas saimnieku dzīvi pirms vairākiem gadu simtiem.
Vasarā veiktā darba rezultāti nupat tika prezentēti Zasas Tautas namā. LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors, vēstures zinātņu doktors Andris Šnē iepazīstināja interesentus ar svarīgākajiem atklājumiem, demonstrējot arī atradumu fotogrāfijas. Klātienē vēstures liecības nebija iespējams parādīt, jo tās šobrīd ir nodotas Jēkabpils Vēstures muzejam. Šā gada svarīgākais atklājums ir par Zasas kungu mājas vietas apdzīvotības periodu. Stāsta Andris Šnē: "Ar drošāku ticamību mēs šobrīd varam apgalvot, ka muiža ir tikusi izmantota ne tikai 18. un 19. gadsimtā, ko mēs jau varējām nojaust arī no ļoti nedaudzajiem, bet tomēr esošajiem muižas aprakstiem, plāniem, bet mēs šobrīd varam runāt, ka šeit dzīve ir risinājusies jau arī 17. gadsimtā."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
