Izcilības balvas kultūrā saņem Neiburga, Zilbalodis un "Sinfonietta Rīga"  (1)

Balva valsts kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga" piešķirta par spožu un profesionāli augstvērtīgu māksliniecisko darbību Latvijas un Eiropas nozīmīgākajās koncertzālēs, īstenojot spilgtas koncertprogrammas, ar savu sniegumu veicinot Latvijas un Baltijas mūzikas atpazīstamību pasaulē un radot jaunas mūzikas mākslas vērtības Latvijas kultūras dzīvē.

Kā teikts balvas piešķiršanas pamatojumā, savu 18 sezonu pastāvēšanas laikā Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" kļuvis par zīmolu, par kvalitātes zīmi, kas apliecina gudri un laikmetīgi izveidotas koncertprogrammas un to aizrautīgu un profesionālu izpildījumu, iestudējot dažādu laikmetu un simfoniskās mūzikas žanru partitūras.

Orķestris regulāri sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu spožiem solistiem un diriģentiem, uzstājoties gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā par prestižām uzskatāmās koncertzālēs.

2024. gada "Sinfonietta Rīga" sezonas viens no centrālajiem notikumiem bija jaunā mākslinieciskā partnera Jērga Vidmana (2023./2024. gada sezonā Vidmans izvēlēts par Berlīnes filharmoniķu rezidējošo komponistu) inaugurācijas koncerti Rīgā un Liepājā.

Māksliniecei Katrīnai Neiburgai balva piešķirta par augstas kvalitātes sniegumu laikmetīgās mākslas jomā, teātra un starpdisciplināros projektos Eiropā, kas guvuši plašu starptautisku rezonansi, profesionāli un inovatīvi veicinot Latvijas mākslas atpazīstamību pasaulē.

Katrīna Neiburga ir viena no nozīmīgākajām un produktīvākajām māksliniecēm Latvijas laikmetīgās mākslas arēnā. Veidojusi videodarbus, uzņēmusi filmas, radījusi scenogrāfijas un projekcijas operai un teātrim, darbojas instalācijas, objektu mākslas un performances žanrā.

Autore saņēmusi vairākas balvas, tostarp prestižo "Purvīša balvu" 2009. gadā, divas Lielās mūzikas balvas ar darbiem "Cantando y Amando" 2013. gadā un operu "Vēsā" 2022. gadā, Latvijas teātra gada balvas "Spēlmaņu nakts" kā labākā video māksliniece (2023), kā arī par operu "Vēsā" (2022) un "Malleus Malificarum" (2023). Pārstāvējusi Latviju 56. Venēcijas biennālē 2015. gadā (darbs "Paduse" ("Armpit") kopā ar mākslinieku Andri Eglīti; kurators Kaspars Vanags) un bijusi nominēta prestižajai "Ars Fennica" balvai Somijā (2008).

Katrīna Neiburga piedalās izstādēs kopš 2000. gada gan Latvijā, gan starptautiski. Viņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Somijas Laikmetīgās mākslas muzeja "Kiasma" krājumā, kā arī vairākās privātās kolekcijās. Veidojusi scenogrāfijas un video projekcijas daudzos opernamos un teātros, to skaitā Latvijas Nacionālajā operā, Bastīlijas operā Parīzē, Zviedrijas atvērtajā opernamā Dalhallā, Mariinskij teātrī Sanktpēterburgā, Vanemuina teātrī Tartu, Jaunajā Rīgas teātrī, Valmieras teātrī, Valmieras teātra festivālā un citos.

Starp Katrīnas Neiburgas 2023. un 2024. gada nozīmīgākajiem starptautiskajiem panākumiem ir gan Dānijas nozīmīgākā teātra balva "Reumert" par sadarbībā ar dāņu "MØR collective" tapušo izrādi, gan projekti Austrijā, Bādišlē un Zalckamergūtas reģionā Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros, izstādes Viļņas muzejā Momuseum un citi projekti.

Tāpat arī kā nozīmīgs notikums jāmin mākslinieces personālizstāde "Sologāmija", kas norisinājās LNMM Kupola zālē no 2024. gada 8.jūnija līdz 31.augustam un guvusi plašu rezonansi. Izstāde nominēta "Purvīša balvai 2025".

Balva piešķirta arī režisoram Gintam Zilbalodim par animācijas filmu "Straume", izcilu starptautiska mēroga sasniegumu kinomākslā, kas ir augstu novērtēts starptautiskos un profesionāli prestižos filmu festivālos, dodot būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā un pozitīva Latvijas tēla veidošanā pasaulē.

Animācijas filma "Straume" ir šobrīd pasaulē visslavenākais un pieprasītākais Latvijas kinodarbs.

"Straume" savu pirmizrādi piedzīvoja prestižajā 77. Kannu kinofestivālā. Filma bija iekļauta konkursā "Īpašais skatiens / Un Certain Regard" un tika uzņemta ar stāvovācijām, kļūstot par vienu no festivāla favorītēm gan skatītāju, gan kritiķu vērtējumā, izpelnoties sajūsminātas recenzijas, turklāt filmas producenti saņēma izplatīšanas piedāvājumus vairāk nekā divdesmit teritorijās visā pasaulē.

Filma saņēmusi daudzus starptautiskus apbalvojumus, tai skaitā Eiropas kinoakadēmijas balvu, kā arī nomināciju "Zelta globusa" balvai.

Balvas piešķīrēji no Kultūras ministrijas izceļ ne tikai režisora Ginta Zilbaloža, bet arī producenta, LKA lektora Matīsa Kažas veikumu, nodrošinot pasaules līmeņa producenta sniegumu, izcilu pasaules līmeņa kopproducentu piesaisti, apjomīga līdzfinansējuma piesaisti un startu A klases festivālos. Turklāt filmas starptautiskais ceļš turpināsies arī 2025. gadā.

Filmu kritiķis Deivids Rūnijs (David Rooney, The Hollywood Reporter) savā recenzijā par filmu raksta: "Latviešu režisora Ginta Zilbaloža aizraujošā otrā pilnmetrāžas spēlfilma "Straume" ir tieši šāda veida brīnums – spilgts, pārdzīvojumiem bagāts izdzīvošanas piedzīvojums, kas risinās pasaulē uz iznīcības sliekšņa. Stāsts par kaķi, kas no pašsaglabāšanās kļūst solidārs ar citu sugu pārstāvjiem, ir pavisam īpašs. (..) Filmu "Straume" ir ne tikai bauda skatīties, bet tas ir arī dziļi aizkustinošs stāsts, unikāla un talantīga mākslinieka darbs – Gints Zilbalodis pelnījis ierindoties starp pasaules izcilākajiem animācijas māksliniekiem."

Kultūras ministrijas apbalvojums - Izcilības balva kultūrā - tika iedibināts 2014. gadā. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, platforma "Latvian Literature," Pēteris Vasks, Anete Melece, Rundāles pils muzejs, kino un teātra režisors Viesturs Kairišs, izdevniecība "Liels un Mazs", Latvijas Radio koris, Vineta Sareika, Austris Mailītis un arhitektu birojs "Mailitis Architects" komanda, Juris Poga un arhitektu biroja "Arhitekta J.Pogas birojs" komanda, un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.