Interese par Zemgales senvēsturi vērojama jau kopš pagājušā gadsimta 20.-30. gadiem. Līdz ar vēsturisko zemju likuma stāšanos spēkā šis jautājums atkal aktualizēts. Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklāta vēlīnā dzelzs laikmeta Zemgaļu sētas makets, kas būs arī viena no muzejpedagoģiskajām programmām skolēniem.
Vienas telpas dzīvojamā ēka, šķūnis, kūts un vasaras virtuve. Tāda vēsturnieku ieskatā varētu būt diezgan turīgas četru cilvēku ģimenes sēta Zemgalē 11., 12. gadsimtā, kas tagad atveidota maketā, kura mērogs ir 1:200.
Maketa autors ir Tērvetes vēstures muzeja vadītājs Normunds Jērums, kurš stāsta, ka maketa izveidē apkopotas visas zināšanas par seno būvniecību, mītnēm un dzīvesveidu, kas sastopamas arheoloģiskajā materiālā. "Protams, ka pārsvarā ir apaļkoks, skujkoks, kaut gan sastopami ir arī ozoli, pat bērzi māju būvniecībā, bet kā likums ozolu lika pamatos kā izturīgāko būvmateriālu pret trupēšanu, bet principā tā ir priede un egle," būvniecību skaidro autors.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
