Paziņoti Dejas balvas nominati; mūža balvas saņems Gunta Bāliņa un Baiba Šteina

Kā vēsta rīkotāji no Latvijas Dejas informācijas centra, balvas tiks pasniegtas 15 kategorijās. Izvirzītie nominanti apliecina aizgājušo divu gadu izcilākos sasniegumus dejas nozarē.

"Deja un tās dažādie žanri ir neatņemama mūsu kultūras vērtība. Gan dejotāji, gan pasniedzēji un horeogrāfi ir piemērs, kā, tiecoties pēc augstākā līmeņa sasniegumiem, saglabāt un cienīt Latvijas kultūras mantojumu, vienlaikus rūpējoties arī par deju jaunradi un pārmantojamību. Šodien, nosaucot nozares izcilniekus, kuri nominēti balvai par sasniegumiem klasiskajā, laikmetīgajā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejās, vēlos pateikties par katra šī cilvēka ieguldījumu kultūras nozarē. Lai spoži panākumi arī turpmāk!" uzrunājot preses konferences dalībniekus, norādīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Dejas notikumus divu gadu periodā vērtēja un nominantus izraudzījās žūrijas komisija: žūrijas komisijas priekšsēdētājs, laikmetīgās dejas eksperts Dmitrijs Gaitjukevičs, laikmetīgās dejas eksperte Sintija Siliņa, mūsdienu dejas ekspertes Edīte Ābeltiņa un Anastasija Jasvina, baleta eksperti Lita Beiris un Erlends Ritenbergs, skatuviskās tautas dejas eksperti Jānis Kalniņš un Artis Puriņš, kā arī māksliniece, mākslas terapeite un mākslas mediatore Lība Bērziņa. Aizgājušā gada izskaņā, 27. decembrī, žūrijas pārstāvji tikās publiskā diskusijā, kurā pārrunāja pieredzēto un dalījās vērtējumos un viedokļos par aktualitātēm dejas nozarē Latvijā. Diskusiju iespējams noskatīties arī video ierakstā. Jau otro reizi darbojās un nominantus izvirzīja arī jauniešu žūrija, kurā darbojās Edvards Arums, Vanesa Legzdiņa-Puķēna, Kristiāns Protasovs, Karlīna Kārkliņa un Marija Māra Markus.

Baleta iestudējums vai notikums:

Baleta viencēliens "BAL(e)TS" (MIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" Rīgas Baleta skola);
Balets visai ģimenei "Džungļu grāmata" (Latvijas Nacionālā Opera un balets);
Laikmetīgā baleta izrāde "Savieno" (Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Kultūra", producenti Anna Kalna un Antons Freimans).

Baleta horeogrāfe/-s:

Antons Freimans (laikmetīgā baleta izrāde "Savieno");
Elza Leimane (baleta viencēliens "BAL(e)TS");
Raimonds Martinovs (balets visai ģimenei "Džungļu grāmata").

Baletdejotāja:

Jūlija Brauere (Jaunkundze izrādē "Vijs. Šausmu nakts", Bellīno izrādē "Kazanova");
Annija Kopštāle (Manona Balleti izrādē "Kazanova");
Jolanta Lubēja (Kitrija izrādē "Dons Kihots", Līze izrādē "Veltīgā uzmanība");
Alise Prudāne-Spridzāne (Manona Balleti izrādē "Kazanova", Vilku māte izrādē "Džungļu grāmata").

Baletdejotājs:

Kārlis Cīrulis (Bazils izrādē "Dons Kihots");
Filips Fedulovs (Homas dvēsele izrādē "Vijs. Šausmu nakts");
Antons Freimans (Kazanova izrādē "Kazanova", Atraitne Simone izrādē "Veltīgā uzmanība");
Andris Pudāns (Atraitne Simone izrādē "Veltīgā uzmanība").

Laikmetīgās dejas iestudējums vai notikums:

Dejas filma "Dēls" (Anša Rūtentāla kustību teātris);
Laikmetīgās dejas un cirka izrāde "How A Spiral Works" (mākslinieku apvienība "Art For Rainy Days");
Laikmetīgās dejas izrāde "Iekšas" (Ģertrūdes ielas teātris);
Laikmetīgās dejas izrāde "Silueta burti" (Latvijas Kultūras akadēmija);
Solo izrāžu vakars "SOMETIMES I DO SOMETHING" (dejas kompānija "SIXTH", producente Anna Ulberte);
Dejas izrāde "Trīsošā migla" (biedrība "PARTY", producente Baiba Ozoliņa).

Laikmetīgās dejas horeogrāfe/-s:

Vilnis Bīriņš, Edvards Kurmiņš, Ramona Galkina (dejas filma "Dēls");
Alise Bokaldere (laikmetīgās dejas un cirka izrāde "How A Spiral Works");
Artūrs Nīgalis (laikmetīgās dejas izrāde "Silueta burti");
Rūta Pūce (laikmetīgās dejas izrāde "Iekšas");
Olga Žitluhina (dejas izrāde "Trīsošā migla").

Laikmetīgās dejas dejotāja/-s:

Alise Bokaldere (laikmetīgās dejas un cirka izrāde "How A Spiral Works");

Vladimirs Goršantovs (izrāde "Es arī esmu Latvija" (daļa no izrāžu vakara "SOMETIMES I DO SOMETHING"), skatuves darbs tapšanas stadijā "Oda vasarai");

Edvards Kurmiņš (dejas filma "Dēls", izrāde "Uztaisi man kompāniju" (daļa no izrāžu vakara "Uztaisi jēgu ar mani");

Ramona Levane (izrāde "Uztaisi man kompāniju" (daļa no izrāžu vakara "Uztaisi jēgu ar mani"), skatuves darbs tapšanas stadijā "Oda vasarai");

Artūrs Nīgalis (izrāde "Silueta burti", izrāde "Pāru terapija", "Kilograms kultūras 2022" svinīgā ceremonija).

Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums:

Deju uzvedums "Aiz ko garš pavasar’s?" (biedrība "Vektors");

Koncertizrāde "Annas Tantes piruetes" (dejas atbalsta fonds "Zvaigžņu AkA" sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu);

TDA "Zelta sietiņš" 65 gadu jubilejas koncertcikla 2. koncerts "Rikšus" (biedrība "Zelta sietiņš").

Skatuviskās tautas dejas horeogrāfe/-s:

Dagmāra Bārbale (deju uzvedums "Aiz ko garš pavasar’s?");

Lilija Lipora, Ilmārs Dreļs, Reinis Rešetins (koncertizrāde "Annas Tantes piruetes"

Baiba Rasma Šteina (idejas autore), Diāna Gavare, Elīna Kovaļevska, Janīna Nurka, Sanita Prese, Dace Avdiljone (TDA "Zelta sietiņš" 65 gadu jubilejas koncertcikla 2. koncerts "Rikšus").

Mūsdienu deju iestudējums vai notikums:

Dejas izrāde "Cikls" (mūsdienu deju studija "Buras");
Īsmetrāžas dejas izrāde "Domu simfonija" (Tukuma pilsētas kultūras nams, Anete Pitena);
Dejas izrāde "Klātbūtnē" (deju studija "Ritms");
Kustību izrāde "Nodzītus zirgus nošauj" (Daugavpils teātris).

Mūsdienu deju horeogrāfe/-s:

Edīte Ābeltiņa, Dace Mihailova, Ksenija Simanova (dejas izrāde "Cikls");
Liene Bēniņa (īsmetrāžas dejas izrāde "Domu simfonija");
Irina Bogeruka (kustību izrāde "Nodzītus zirgus nošauj");
Elīna Gaitjukeviča (dejas izrāde "Klātbūtnē").

Jaunie dejas mākslinieki:

Poļina Filippova (horeogrāfe izrādē "Leļļu nams", dejotāja izrādē "Gaismu verot");
Dariuss Florians Katana (Kolā izrādē "Veltīgā uzmanība", Princis Alberts izrādē "Žizele");
Elīza Jasinska (par panākumiem breika sacensībās Japānā, Honkongā, Somijā un Polijā);
Izabella Monastirska-Urtāne (Pas de trois izrādē "Gulbju ezers", viena no māsām Savornjānām izrādē "Kazanova");
Alise Sāstamoinena (par panākumiem hip-hop un "AllStyles" sacensībās Polijā, Somijā, Zviedrijā, par dalību "RedBull Dance Your Style" pasaules finālā Indijā);
Sintija Skrabe (horeogrāfe izrādē "Savā starpā");
Mārīte Supe (horeogrāfe izrādē "Gaismu verot", dejotāja izrādē "Silueta burti");
Alvis Švarcs (par panākumiem hip-hop un "AllStyles" sacensībās Polijā un Nīderlandē, par uzvaru "World of Dance Latvia" "AllStyles" batlos).

Ieguldījums dejas mākslā:

Guntai Bāliņai un Regīnai Kaupužai par grāmatu "Rīgas baleta skolai 90" (MIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" Rīgas Baleta skola);

Ramonai Galkinai par mākslinieciskā jaunrades darba teorētisko pētījumu "Laikmetīgā deja Latvijā un tās sinoptiskais skatījums izrādē "Aizsācēji un iesācēji"";

Gundegai Juraševskai un Sarmītei Plūmei par grāmatu "Visa Madona dejo!" (Kultūras atbalsta un attīstības biedrība "Kultūrvieta");

Ruslanam Ļevčenko-Gladinam par starptautisko hip-hop pasākumu organizāciju Latvijā, t. sk. "Ghetto Dance Battle 2024" Ventspilī ar vislielāko starptautisko dalībnieku skaitu;

Jānim Purviņam par teorētisko pētījumu "Deju svētku laukuma zīmējumu veidošanas principi" profesionālā doktora grāda mākslās (Art.D.) iegūšanai;

Valdai Vidzemniecei par monogrāfiju "Modernā deja Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē" (apgāds "Zinātne").

Pārsteigums dejas mākslā:

Laikmetīgās dejas kamerfestivāls "Atspulgs kustībā" (Tukuma pilsētas Kultūras nams un Tukuma profesionālās ievirzes deju skola "Demo" sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju);

Baltijas Dejas platforma 2024 (Latvijas Dejas informācijas centra producentu komanda, Lietuvas Dejas informācijas centrs un Igaunijas teātra un laikmetīgās dejas platforma "STL");

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts "Balts" (Latvijas Nacionālais kultūras centrs, producente Diāna Čivle);

Izrādes "Brīnuma anatomija" un "Face T(W)O" (fonds "Initium")Izrāde-ekspedīcija "carry on" Rīgas cirkā (apvienība "fieldworks", Heine Avdāls sadarbībā ar biedrību "Tuvumi");

Laikmetīgās dejas notikumu "Dance&Perform" cikls (horeogrāfu un dejotāju komanda "Deja Today").

Jauniešu žūrijas balva:

Deju uzvedums "Aiz ko garš pavasar’s?" (biedrība "Vektors")Laikmetīgās dejas un cirka izrāde "How A Spiral Works" (mākslinieku apvienība "Art For Rainy Days")Laikmetīgās dejas izrāde "Iekšas" (Ģertrūdes ielas teātris);

Dejas izrāde "Cikls" (mūsdienu deju studija "Buras")Izrāžu vakars "Uztaisi jēgu ar mani" (laikmetīgās dejas kompānija "SIXTH")Dejas izrāde "Pāru terapija" ("Story Hub" un "Hanzas Perons").

Mūža balvas dejas mākslā saņēmējas

Gunta Bāliņa – baletdejotāja, horeogrāfe un klasiskās dejas pedagoģe.

Baiba Rasma Šteina – horeogrāfe, ilggadēja pedagoģe un Latvijas Vispārējo un Skolu jaunatnes Deju svētku Goda virsvadītāja.

Dejas balvas pasniegšanas ceremonija notiks 2025. gada 29. aprīlī Vidzemes koncertzālē "Cēsis", tiešraide – Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv un satura atskaņotājā REplay.lv, atliktā tiešraide – LTV1. Ceremoniju veido režisors Jānis Znotiņš, režisora asistente Agate Bankava, dramaturģe Ance Muižniece, scenogrāfe Pamela Butāne un horeogrāfi Liene Grava un Reinis Rešetins (skatuviskā tautas deja), Eidens Viljams Konefrijs (balets), Ramona Galkina (laikmetīgā deja), Maija Tjurjapina (mūsdienu dejas), muzikālā noformējuma mākslinieks Reinis Sējāns, video projekciju mākslinieks Toms Zeļģis. Režisors Jānis Znotiņš par gaidāmās ceremonijas māksliniecisko ieceri saka: "Dejas balvas ceremonijas koncepcija izceļ kustību kā galveno vadmotīvu, stāstot par tās attīstību kā mākslas formu. Ceremonijas stāstījuma pamatā būs ironisks kustības un vārda duelis."

No 1. līdz 25. aprīlim Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv norisināsies Dejas balvas skatītāju simpātiju balsojums, kurā būs iespēja izvēlēties skatītāju iemīļotākos darbus kategorijās "Dejas iestudējums" un "Dejas notikums".

Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejās par sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā. Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju un Cēsu novada pašvaldību. Cēsis 2025. gadā ir Latvijas kultūras galvaspilsēta.