Visu pasauli šonedēļ sajūsmināja "Straumes" melnais kaķis un viņa radītāji no Latvijas. Tomēr animācijas filmas panākumi daudziem šķita nevis loģisks iznākums ilgtermiņā plānotai, rūpīgai un pamatīgi finansētai kino nozarei, bet drīzāk kā pārsteigums, ka ar tik knapiem līdzekļiem, kas ir Eiropā vieni no mazākajiem, tomēr ko tādu izdodas sasniegt. Lai naudas kino būtu mazliet vairāk, pirms diviem gadiem Latvijā radās plāns ieviest tā saucamo "Netflix nodokli". Tas liktu gan starptautiskajiem filmu un seriālu ražotājiem un izrādītājiem kā arī vietējiem, piemēram, "Go3", TET un citiem vai nu gadā samaksāt Latvijai daļu no mūsu valstī nopelnītā, vai arī finansēt jauna kino radīšanu. Šādas nodoklis jau ieviests vairākās Eiropas valstīs, tomēr šo gadu laikā tālāk par Kultūras ministriju (KM) šī iecere nav tikusi, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kā raidījumam saka bijušais KM valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš: "Šobrīd izskatās, ka Latvija nepaceļ no zemes naudu, kas ir tur nokritusi un principā ir paņemama."
Darba grupa "Netflix nodokļa" ieviešanai KM darbu sāka 2023. gada vasarā, vēl ministra Naura Puntuļa (NA) laikā, "Nekā personīga" atklāj Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
"Panācām kompromisa variantu gan likuma, gan anotācijas redakcijai, kura bija kompromiss, kas līdz galam nevienam nepatika, bet, kas galu galā apmierināja visus un tas bija labākais, ko varēja panākt," stāsta Āboliņš.
Jaunais nodoklis nozīmētu trīs darbības iespējas – straumēšanas servisi būtu atbrīvoti no nodokļa maksāšanas, ja finansētu Latvijā veidotas filmas un seriālus. Kā to jau šobrīd dara "Go3", TET un LMT. Vai arī pirktu te tapušo filmu izrādīšanas licences, ko Eiropā plaši piekopj "Netflix". Ja straumētāji neko no šī neveiktu, tad Latvijas Nacionālā kinocentra budžetā tiem būtu jāiemaksā 3,5% no Latvijas tirgū gūtajiem ienākumiem. Kā atklāj TV3 raidījums, sākotnēji bijis plāns šos grozījumus nevis sūtīt uz garo saskaņošanu Valdībā, bet bez kavēšanās nodot balsojumam deputātiem Saeimā. Bet kādā no posmiem šī ideja pazudusi.
Ministrs Nauris Puntulis iesākumā esot bijis ļoti optimistisks par šo ieceri. Bet optimismu zaudējis, jo sajutis tiešu spiedienu no lielajiem straumēšanas servisiem. Pēc viņa teiktā, tik maza valsts kā Latvija ar lielajiem daudzmiljardu milžiem viena cīnīties nevarot. Puntulis konsultējies arī ar ārlietu ministru un secinājis, ka kaut ko darīt varētu tikai, kad visa Eiropa nolemtu par vienotiem spēles noteikumiem.
Tāpat spiedienu no lielajiem straumēšanas servisiem jutusi arī nākamā kultūras ministre Agnese Logina (P), kura amatā bija no 2023. gada septembra līdz 2024. gada jūnijam. Plašāk šo jautājumu raidījumam komentēt viņa atteicās.
Pirms astoņiem gadiem diskusijas par "Netflix" pakalpojumu aplikšanu ar nodokli sākās ASV. Kalifornijas štatā, pēc tam arī citviet. Straumēšanas serviss apgalvoja – šāda ASV štatu rīcība liks viņiem vērsties tiesā.
Pirms sešiem gadiem par līdzīgu nodevu "Netflix", "Spotify" un citiem sāka runāt Kanādā. Tur gribēja iekasēt naudu, lai palīdzētu finansēt tieši Kanādā ražoto kino. Tolaik tur vairākiem plašsaziņas līdzekļu, kino un mūzikas atbalsta fondiem bija pieejami 770 miljoni dolāru, bet ar to nepietika.
Lai stiprinātu Eiropas kino, jau 2019. gadā Briselē tika grozīta regula, kas ļāva katrai no Eiropas savienības dalībvalstīm elektroniskajiem medijiem, kas rāda filmas un seriālus, uzlikt par pienākumu finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.
Straujais straumēšanas servisu popularitātes kāpums šo regulu mudināja izmantot daudzas Eiropas valstis. Katra no tām var izvēlēties savu modeli, cik no "Netflix" un citiem servisiem iekasēt. Portugālē tas ir 1% no apgrozījuma, Horvātijā 2%, Rumānijā 3-4%, Spānijā 5%. Bet vislielākās nodevas ir Itālijā 17-20%, Francijā pat līdz 25% no apgrozījuma.
Ministrijā iespējamā jaunā nodokļa ieceri kūrēja Puntuļa padomnieks Patriks Grīva un pēc tam valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš. Viņš raidījumam saka – ideja esot bijusi kvalitatīvi un labi sagatavota, izsvērti visi argumenti un veikti aprēķini. Novērstas arī juridiskas iebildes, par ko vēstulēs saņemta kritika no "Netflix" un ASV filmu asociācijas. Iecere bijusi gatava virzīšanai tālāk, bet valsts sekretāra vietnieks no ministrijas aizgājis un process iestrēga.
"Tajā brīdī, kad es pametu Kultūras ministriju (2024. gada vasarā), tad bijām izgājuši jau ar šā brīža ministri sarunu raundu ar lielajiem Latvijas pakalpojumu sniedzējiem. Viņi teica, ka piedāvājums ir ok, mēs ar tādu varam dzīvot, varam virzīt tālāk likumu uz priekšu," stāsta Zariņš.
"Šobrīd izskatās, ka Latvija nepaceļ no zemes naudu, kas ir tur nokritusi un principā ir paņemama. [..] Mums būtu aktīvi jārīkojas, lai mēs to naudu savāktu un izmantotu savās interesēs," saka Zariņš. Viņš arī atzīst, ka viņam ir žēl, ka šī iecere ir prasījusi nedaudz ilgāku laiku kā gribētos. "Mēs esam pusgadu, gadu nokavējuši, ja būtu paspējuši to savulaik ministrijā ātrāk izdarīt, tad nauda kasē jau ieripotu šogad," pauž bijušais valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos
Amatā tikko stājusies Zariņa pēctece, kura saka – šī esot ministrijas top prioritāte. Tagad noteikts garāks pārejas periods. No 2026-2029. gadam straumētājiem, kuri neiegulda naudu Latvijas filmu un seriālu ražošanā, Nacionālajam kino centram varēs iemaksāt vai nu 3,5% no peļņas vai 300 tūkstoš eiro. No 2029. gada bez izvēles iespējām 3,5%. Viņa noraida pārmetumus, ka ministrija atsākusi aktīvāk rīkoties tikai pēc sabiedrības un citu politiķu mudinājumiem atbalstīt kino nozari, kad pieredzējām filmas "Straume" veiksmīgos startus starptautiskajos festivālos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!