Noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais atklātais konkurss uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja amatu, un apstiprināšanai amatā tiek virzīta bijusī NKMP Rīgas reģiona vadītāja, tagadējā Cēsu muzeja direktore un ICOMOS Latvijas nodaļas valdes priekšsēdētāja Ināra Bula, portālu "Delfi" informē Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.
Ināra Bula ieguvusi mākslas vēstures un teorijas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, un šobrīd turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Tāpat viņa absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistra programmu.
Bulai ir iepriekšēja pieredze darbā NKMP. No 2020. līdz 2022. gadam viņa bijusi NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja, iepriekš - no 2018. līdz 2020. gadam - NKMP Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste.
Tāpat Bula guvusi pieredzi Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā kā Vides projektu nodaļas galvenā māksliniece, kā arī Kultūras ministrijas Budžeta nodaļā astoņus gadus strādājot ar kultūras mantojuma jautājumiem . Kopš 2023. gada janvāra Bula vada Cēsu muzeju.
Bula ir arī ICOMOS (pieminekļu un nozīmīgu vietu starptautiska organizācija) Latvijas nodaļas valdes priekšsēdētāja, sabiedrisko darbību veic arī Latvijas Restauratoru un Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrībās.
Pretendentu atlase noritēja trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par NKMP attīstību turpmākajos piecos gados. Savukārt atlases trešajā kārtā tika vērtētas tādas pretendentu vadības kompetences kā komandas vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadīšana, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību un stratēģiskais redzējums.
Konkursā pieteicās pieci pretendenti, visi pieci tika virzīti uz konkursa otro kārtu. Uz konkursa trešo kārtu tika izvirzīti trīs pretendenti. Konkursa noslēgumā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pretendentu atlases komisija ieteica kultūras ministrei Agnesei Lācei atbilstošākos amata pretendentus. Kultūras ministre lēma apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīt konkursa komisijas izvērtējumā augstāko novērtējumu saņēmušo Ināru Bulu.
"Kompetentai konkursa komisijai izvērtējot visus pretendentus, esmu lēmusi NKMP vadītājas amatam virzīt kandidāti ar augstāko novērtējumu. Inārai Bulai ir ilggadēja pieredze kultūras mantojuma pārvaldības jautājumos, un esmu pārliecināta, ka viņa veiksmīgi spēs nodrošināt gan pārvaldes darbu un attīstību, gan stiprināt jau esošo kultūras mantojuma pārvaldības politiku," norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
"Stājoties jaunajā amatā kā prioritātes esmu izvirzījusi esošā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas politikas stiprināšanu, ciešākas sadarbības ar nozarē iesaistītajām pusēm, tostarp izglītības iestādēm un starptautiskajiem sadarbības partneriem veidošanu, kā arī Mantojuma pārvaldes komandas spēcināšanu, nodrošināt tās labbūtību, arī pārskatot atalgojuma paaugstināšanas un izglītošanās iespējas," norāda Bula.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, tās sastāvā bija Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse un arhitekts, arhitektu biroja "Arhis arhitekti" valdes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis Andris Kronbergs. Par pretendentu novērtēšanas procesa novērotājiem bija uzaicināti arhitekts, arhitektu biroja "Sudraba arhitektūra" dibinātājs un vadītājs, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes loceklis Reinis Liepiņš, biedrības "ICOMOS Latvija" biedre Katrīna Kukaine un Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece.
Jau vēstīts, ka 2024. gada 23. aprīlī KM tobrīd ministres Agneses Loginas (P) vadībā informēja līdzšinējo NKMP vadītāju Juri Dambi, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ar viņu tiks izbeigtas valsts civildienesta attiecības. Viņš darbu pārtrauca 2024. gada 8. novembrī.
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka līdzšinējais NKMP vadītājs nav piekritis uzņēmuma "Citra Development" viesnīcu kompleksa projektam Vecrīgā. Projekts negatīvu atzinumu saņēma arī no UNESCO. Dambis raidījumā norādīja uz uzņēmumu spiedienu mazināt prasības Rīgas vēsturiskā centra apbūvē.
Raidījums norādija, ka arhitektu vidē izskan, ka notiekot tāda kā taustīšanās, kurš būs tas vājais posms, kam uzņēmēju prasības var tikt cauri. Un jautājums esot, vai KM noturēsies pret šo spiedienu.
Diskusijas par iespējamu būvniecības atvieglošanu Rīgas vēsturiskajā centrā sakrīt ar Dambja pilnvaru termiņa beigām. Iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) divreiz pagarināja viņa pilnvaru laiku, bet "Progresīvo", kuras pārziņā nu ir KM, nostāja ir cita, pauda "Nekā personīga".
2024. gada 8. oktobrī tika izsludināts konkurss uz NKMP vadītāja amatu un Dambis tajā nepiedalījās.
Pret šim izmaiņām iestājās daudzi kultūras darbinieki un arhitekti. Pēc arhitektes Zaigas Gailes biroja iniciatīvas kultūras ministrei nosūtīta atklātā vēstule, kurā aicināts pārdomāt NKMP vadības nomaiņas procesu. Vēstulē pausts, ka pārvaldes vadītāja nomaiņa "liecina par nepārdomātu, sasteigtu un nekompetentu rīcību". Šo notikumu dēļ Gaile arī atteicās no Ministru kabineta atzinības raksta, ko bija plānots viņai piešķirt 2024. gada 18. novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
