Ar izstādi "Tiesības uz bibliotēku" atklās cikla "Latviešu grāmatai 500" kulminācijas gadu

Kā portālu "Delfi" informē LNB pārstāve Agija Ābiķe, izstāde rosinās domāt par bibliotēku un lasīšanu kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem. Kā jau ziņots, apjomīgā notikumu cikla "Latviešu grāmatai 500" piecu gadu programma (2021–2025) veidota tā, lai izceltu nozīmīgākos procesus, kas 500 gadu laikā ir veicinājuši latviešu rakstītā un iespiestā vārda izplatību. Ieeja izstādē bez maksas.

"Tiesības uz bibliotēku" ir vienlaikus tēlaina, intelektuāli reflektējoša un politiska izstāde, kas jāredz ikvienam, kurš mīl grāmatas, bet vēl vairāk – tiem, kuri pagaidām vēl nemīl, vēsta LNB pārstāve.

Izstādes centrā ir Rīgas pilsētas bibliotēka (1524) – pirmā publiskā bibliotēka Rīgā, kas radās pirms pieciem gadsimtiem svētbilžu grautiņu laikā un kuras krājuma lielākā daļa gāja bojā Otrajā pasaules karā. Rīgas pilsētas bibliotēkas stāsts ir dramatisma un spilgtu, pārsteidzošu detaļu pilns. Izstādē tas izmantots kā piemērs, lai aicinātu domāt un diskutēt par pārmaiņām sabiedrības un domāšanas procesos šodien, uzsverot, ka bibliotēka kā pasaules modelis atspoguļo daudz plašākas likumsakarības gan individuālos, gan kolektīvos centienos sakārtot, apjēgt un saprast pasauli mums apkārt. Lasītprasme, grāmatas un bibliotēkas ir nozīmīgi elementi, arī modelējot nākotnes vīziju, un izstāde izmanto bibliotēku vēsturi, lai no jauna uzdotu jautājumu: vai mēs gribētu, lai nākotne ir nelasošas un nekritiski domājošas sabiedrības rokās?

Izstādes saturu veidojuši kuratori LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile un LNB pētniecības vadītājs Pauls Daija. Tās vēstījumā savijas pētījumi par Rīgas pilsētas bibliotēkas vēsturi un šodienas lasīšanas paradumiem – abus šos līmeņus vieno izstādes veidotāju vēlme runāt par vispārcilvēciskiem jautājumiem. Izstādē nozīmīga loma ir Rīgas rātskunga, intelektuāļa un Rīgas pilsētas bibliotēkas inspektora Johana Kristofa Bērensa darbam "Bonhomien" (Bonomijas, 1792) – pirmajam bibliotēku filozofijas darbam mūsu reģionā. Tajā Bērenss negaidīti mūsdienīgi aicina raudzīties uz bibliotēku kā daudzfunkcionālu intelektuālo un kultūras centru. Izstādes "Tiesības uz bibliotēku" veidošanas procesā veikti vairāki 21. gadsimta lasīšanas paradumu pētījumi, no reprezentatīvas aptaujas, kas sniedz datus par Latvijas sabiedrību šķērsgriezumā, līdz padziļinātām intervijām ar jauniešiem.

Izstādes formāts sapludina robežas starp laikmetīgās mākslas un vēsturiskas tematikas izstādēm. Uz vēsturiskiem artefaktiem izstāde aicina paraudzīties kā uz laikmetīgās mākslas objektiem, savukārt interaktīvos risinājumos – atklāt intelektuālās un emocionālās pieredzes paradoksus. Izstādes dizainu veidojis Krišs Salmanis. Izstādē skatāmas Rīgas pilsētas bibliotēkas grāmatas un citi materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma. Dažādus materiālus deponējuši: Latvijas Universitātes bibliotēka, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas Doma draudze un Artis Ērglis. Daudzi no izstādes eksponātiem plašākai sabiedrībai būs skatāmi pirmo reizi.

Izstāde atvērta līdz 2026. gada 28. februārim LNB darba laikā. To papildinās dažāda formāta pasākumi, kā arī pedagoģiskā programma skolēniem (no 2025. gada aprīļa).

Ceturtdien, 27. februārī, pulksten 17 LNB pirmā stāva ātrijā notiks izstādes kuratoru saruna pirms atklāšanas, tajā piedalīsies Maija Treile, Pauls Daija, Jānis Krēsliņš un Krišs Salmanis. Savukārt pulksten 18 notiks izstādes atklāšana.

Pirmās ekskursijas kuratoru vadībā notiks sestdien, 8. martā, pulksten 14 Rīgas Grāmatu svētku programmas ietvarā un ceturtdien, 13. martā, pulksten 18. Dalība bez maksas.