Darba nedēļas sākumā Rīgas Biržas nams ārēji šķiet pavisam mierīgs, durvis slēgtas, uz kāpnītēm piesēduši vien tūristu pāris, lai notiesātu sviestmaizi. Vairāki fotografē Rīgas arhitektūrai netipiskajā terakotas tonī krāsoto ēku. Toties iekštelpās – pirmsssvētku rosība ne pa jokam. Tiek pulēti logu stikli, uz grīdas dažādu izmēru plastmasas kastes, iesaiņojamais materiāls, bet vēl tukšā vitrīnā iekārtojušies sadzīves ķīmijas līdzekļi.
Muzeja vadītāja Daiga Upeniece mūs aicina ēkā pa "ķēķa" pusi – vēl parādes durvis nevarot turēt neaizslēgtas, interese esot liela un zinātkārie tūristi esot pārāk bieži centušies pirms laika iekļūt nule restaurētajā Biržas ēkā.
Tiesa, kopš atklāšanas brīža arī otrās Biržas ēkas durvis uz Mazo Pils ielu nebūs vis "melnā" izeja vai "ķēķa puse". Tās tiks turētas atvērtas un ikviens, kas vēlēsies saīsināt savu ceļu no Doma laukuma uz Ķiploku krogu vai "Trīs brāļiem" varēs to darīt, šķērsojot muzeja stikloto iekšpagalmu jeb ātriju.
Kā stāsta Upeniece, muzeja telpu izkārtojums rūpīgi plānots tā, lai jebkurā ekspozīcijā varētu nokļūt no ātrijas, nešķērsojot citu. Tāpēc iekšpagalms ir centrs, tikšanās vieta un būtisks krustpunkts – jaunā muzeja simbols.
Lidojošā gondola un Venēcijas stikls
Līdz ar atklāšanu darbi nebeigsies un nākamais lielais projekts, kas tiks realizēts turpmākā gada laikā ir Maskavas mākslinieka Dmitrija Gutova iespaidīgā instalācija Rīgas gondola – 11 metrus garš un aptuveni tonnu smags ātrijas stikla griestos iekārts objekts. Pagaidām gan varam tikai vērties augšup uz mākslas darbam paredzētajiem āķiem un iztēloties, kā caur jumtu rotāsies saules stari un apmirdzēta "debesīs brauks" īpaši Rīgai gatavotā gondola.
Mazliet no bērnišķīgā dāvanu izsaiņošanas prieka ir brīdī, kad mūsu priekšā tiek vērtas jaunas un jaunas durvis. Greznas zāles nomaina askētiskas un vienkāršas telpas ar pagaidām tukšām vitrīnām. Tās gaida izsmalcinātu Ķīnas porcelānu, kam grezns fons varētu būt pārāk traucējošs. Savukārt Rietumu porcelāna kolekcijas galerija veidota 19. gadsimta noskaņā, ciešā sadarbībā ar Rundāles pils saimnieku Imantu Lancmani. Viņš esot labākais šī stila pārzinātājs Latvijā, teic Daiga Upeniece, norādot uz tādām detaļām kā īpaši muzejam pasūtītās tumšzaļās tapetes un zeltītie kroņlukturi. Tie pasvītro un izceļ ekspozīcijā redzamos priekšmetus un rekonstruē laikmetu, kad celta Rīgas birža un tās saimnieki veidojuši šobrīd muzejā aplūkojamās kolekcijas. Turpat līdzās īpaša vieta atvēlēta sudraba zālei – nelielai telpai ar pašu pirmo vērtslietu kolekciju, kas uzskatāma par muzeja pirmsākumu.
Lai gan Rīgas biržas ēka no līdzšinējās Ārzemju mākslas muzeja telpām Rīgas Pilī atrodas vien pārsimt metru attālumā, vērtīgo priekšmetu pārvešana bijusi krietni sarežģīta. Esam liecinieki sevišķi rūpīgai porcelāna trauku izsaiņošanai, bet vislielāko izdomu prasījusi antīko skulptūru pārvietošana. Tās sava iespaidīgā svara dēļ celtas ārā un iekšā pa logiem pavisam agrā rīta stundā, talkā saucot celtniecības tehniku. Rīgas Biržā būšot aplūkojami arī tādi darbi, kas iepriekš telpās Rīgas Pilī neesot bijuši izstādīti.
Līdz ar muzeja pirmajām darba dienām, līdzās pamatekspozīcijai, tiks atklātas arī vairākas izstādes, kas Biržas namā būs aplūkojamas teju līdz gada beigām. Īpaši jāizceļ centrālā – Venēcijas iedvesmotā laikmetīgās mākslas izstāde "Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas". Uzreiz acīs duras melnu kraukļu apsēstā asinssārtā Venēcijas lustra, kas triekusies pret grīdu, sašķīst tūkstoš lāsītēs. Šo instalāciju izstādei veidojis basku mākslinieks Havjers Peress. Esot nervus kutinošs skats, mazliet noskurinās muzeja vadītāja, jo greznā lustra ik izstādīšanas reizi tiek veidota jauna un ik reizi triecas pret grīdu no jauna... arī Rīgas biržā. Īpašs lepnums par pašmāju mākslinieku Kristapa Kalna un Sarmītes Māliņas veidoto darbu "Neaizmirsti mani" - Venēcijas stikla trausluma un latviskā pamatīguma tikšanās. Viņus Berengo studijai ieteikuši paši mākslas muzeja "Rīgas birža" pārstāvji.
Svētki tautai
Lūk tur lejā bija balles zāle, bet tagad no šejienes mazliet neparastāks skatus uz ekspozīciju – mēs pēkšņi esam nokļuvuši uz balkona, vienā augstumā ar zeltītajiem griestu rotājumiem. Biržas kungiem tur lejā rīkotas balles, bet tagad acis priecē piecus gadus ilgušais kolekcijas gleznu restaurācijas darba rezultāts. Jautāta, kā tad būs ar ballēm šolaiku Rīgas kungiem, muzeja vadītāja teic, ka telpas, protams, tiks izmantotas reprezentatīviem nolūkiem, bet šī būs arī vieta, kur tikties ne tikai, lai ballētos vai baudītu vizuālo mākslu. Pasākumu plāns pirmajai sezonai pildās strauji – būs koncerti, teātra izrādes, idejas esot arī par miniatūriem operu iestudējumiem. Būtu arī grēks neizmantot izcilo ēkas akustiku.
Atklāšanas dienu muzejnieki ļoti vēlējušies kā svētkus visiem rīdziniekiem – tāpēc ārā pie muzeja būs lielais ekrāns ar oficiālās atklāšanas ceremonijas tiešraidi, bet pirms un pēc atklāšanas sanākušos Doma laukumā iepriecinās koncerti.
Jauna tipa muzejs
Izstādes apmeklējums grupā gida pavadībā - tā vairs nebūs tik bieža parādība. Šīs būs jauna, Latvijā līdz šim nebijuša tipa muzejs. Izziņas tehnoloģijas atbildīs visām modernākajām prasībām. Būs audiogidi, pagaidām populārākajās svešvalodās, bet nākotnē tiek domāts par pēc iespējas plašāka valodu klāsta piedāvājumu. Daudzveidīgu informāciju nodrošinās skārienjūtīgie ekrāni visos muzeja stāvos, būs padomāts arī par informācijas pieejamību iPhone lietotājiem. Rīgas biržas 19. gadsimtā celtā ēka nu būs ērti apmeklējama gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan ģimenēm ar mazuļiem.
Modernās telpas un jaunā muzeja koncepcija pavērs jaunas iespējas līdz šim tieši nepiemērotu telpu dēļ Rīgā grūti realizējamiem projektiem. Novērtēt Rīgas Biržu drīzumā ieradīsies Ķīnas mākslas speciālisti, lai jau nākamā gada pavasarī uz Rīgu vestu unikālu un ārkārtīgi izsmalcinātu 14. līdz 17. gadsimta ainavu glezniecības tīstokļu kolekciju, kas novērtēta, kā viena no izcilākajiem sava laikmeta mākslas paraugiem.
Kad būs pabeigti pirmie iekārtošanas darbi un muzejs sācis savu ikdienas dzīvi, tiks "iedarbinātas" arī dažādas izglītojošās programmas. Pašiem jaunākajiem muzeja apmeklētājiem darbosies ērti un droši iekārtota skoliņa, būs arī dažādas tematiskās tikšanās pieaugušajiem, izglītojošas lekcijas pedagogiem, senioru programmas. Muzeja vadītāja sola, ka Rīgas Birža būs patīkama vieta gan, lai smeltos jaunu informāciju, gan arī, lai vienkārši baudītu biržas ēkas vēstures elpu un jaunus skatu rakursus uz Vecrīgas jumtiem. Par apmeklētāju labsajūtu gādās kafejnīca, bet piemiņas nieciņus varēs iegādāties suvenīru veikalā.
Nesatraucieties, ka pēc lielās atklāšanas sekos tradicionālā muzejnieku brīvdiena – pirmdiena, Rīgas Birža apmeklētājus gaidīs jau 22. augustā, kad klajā tiks laista un zīmogota īpaši muzejam veltīta pastmarka. Turklāt pašam pirmajam apmeklētājam tiek solīta pat maza dāvaniņa!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!