Apmeklētājiem muzeja trešā stāva seifs, kurā turpmāk atradīsies mūmija, atvērts tiks vien 16. novembrī.
Kā vēsta "Neatkarīgā", cita tik slavena eksponāta Latvijas muzejos nav, tāpēc mūmija tiek glabāta kā acuraugs. No 2000. līdz 2001. gadam Ārzemju mākslas muzejs sadarbībā ar Luvras muzeja Senās Ēģiptes departamentu Francijā, poļu eģiptologiem un Jūras medicīnas centra speciālistiem pirmo reizi Baltijā veica mūmijas izpēti ar vismodernāko kompjūtertomogrāfu un rentgenogrāfu. Tolaik speciālisti cerēja noteikt mūmijas aptuveno vecumu, dzimumu un iegūt arī citus iespējamos datus par šā cilvēka mumificēšanas apstākļiem. To uz Rīgu atveda kāds jūrnieks pašā 20. gadsimta sākumā, un sīkāku ziņu par sen mirušo ēģiptieti nebija.
Mūmiju izmeklēja ar unikālu metodi, kas ļāva nebojāt ne tās ķermeni, ne apsējus. Pētnieki gan netika skaidrībā, kādu stāvokli sabiedrībā šis cilvēks, būdams dzīvs, ieņēmis, visticamāk, fizisku darbu viņš nestrādāja. Līdz tam mūmiju uzskatīja par sievietei, bet izpētes rezultāti mainīja dzimumu. Latvijas mūmija ir 35 līdz 40 gadus vecs vīrietis ar smalkiem kauliem, labi saglabājušamies zobiem, nav slimojis, dzīvojis romiešu perioda laikā (30. g. pr. Kr. - 100. g.) un apglabāts Deirelbahri Ēģiptē. 1898. gadā tur veikti arheoloģiskie izrakumi, pēc kuriem mūmija nonākusi Kairas muzejā. Noskaidrots, ka sarkofāgs un tā vāks ir izgatavots no koka un apgleznots. Vāks ir no cita sarkofāga, izgatavots daudz agrāk, vēsta laikraksts.
Kā vēsta "Neatkarīgā", mūmija koka sarkofāgā uz Rīgu atceļojusi 1902. gadā un tika uzdāvināta Doma muzejam, tagadējam Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Pagājušā gadsimta 50. gados pēc muzeju reorganizācijas mūmija nonāca Latvijas Ārzemju mākslas muzejā, bet 2011. gada vasarā šis muzejs no Rīgas pils pārcēlās uz savām jaunajām telpām Vecrīgā, kādreizējā Rīgas biržas ēkā, mainot arī nosaukumu, vēstī laikraksts.