Raimonds Pauls
Foto: LETA
"Operas dotēšana ir koks ar diviem galiem. Ja tā ir valsts iestāde, tad vadītājam jāatbild par rēķiniem. Tā mēdz gadīties, ka cilvēkus 10 - 20 latu dēļ izmet no darba vai velk uz tiesu, bet Operā iztrūkumiem ir citas nulles galā. Nenoliedzami, Andrejam Žagaram ir lieli nopelni, bet ir arī grāmatvedība, kam jāseko līdzi, no kaut kurienes iztrūkumus jāsedz. Treknākos gados, Demakovas laikā, būtu vieglāk sarunājuši, nokārtojuši bez liela trokšņa, bet te jātaupa, nav no kurienes atlicināt," LNO skandālu intervijā "Latvijas Avīzei" komentē komponists Raimonds Pauls.

Jautāts vai "tracis ap Operu" ir ļembasts par kultūru vai par naudu, Pauls laikrakstam norāda: "Ja kādreiz izanalizētu Kultūras ministrijas budžetu, pārāk mazas tās summas neliktos. Vismaz Latvijas mērogam. Mēs, cik spējam, uzturam astoņus teātrus, bet es zinu, ka daudz bagātākās zemēs no valsts kases neko nedod. Naudu nopelna vai savāc no mecenātiem - arī Amerikā. E. Līcītis: - Direktors Žagars saka - Operai jādod! Tas ir Latvijas prestižs pasaulē, tas nevar būt augsts, ja ir lēts."

Pauls sarunā ar laikrakstu pauž viedokli, ka arī Kultūras ministrijā darbinieku skaits ir pārāk liels. "Ar pašreizējo atbildību Kultūras ministrijā pietiktu, ja strādātu 10 līdz 15 cilvēku. Manā laikā ministram bija jāatbild par remontiem, restaurācijām - tā visa vairs nav! Ministrija seko naudas sadalei un tēriņiem. Dziesmu svētkus rīko rīcībkomitejas, tās saņem naudu no valsts, no Rīgas domes, un tā atkal ir administrēšana, kur aizplūst finansējums," intervijā teic komponists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!