KNAB kultūras ministres rīcībā nesaskata prettiesisku rīcību; vērš uzmanību uz ētiku  (8)

Kā pastāstīja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, birojs ir pabeidzis Ministru prezidenta uzdevumā veikto pārbaudi un atbilstoši savai kompetencei izvērtējis tajā minētos faktus par kultūras ministres iespējamo interešu konfliktu un likuma normu neievērošanu.

Izvērtējot iesniegumā minēto faktu par kultūras ministres radinieka piedalīšanos KM darbinieku sanāksmē, pārbaudes laikā tika saņemti kultūras ministres, viņas radinieka un KM amatpersonu un darbinieku paskaidrojumi par sanāksmes norisi. Apkopojot un izvērtējot pārbaudē iegūto informāciju, netika secināts, ka kultūras ministre būtu veikusi tādas ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas ietekmēja vai varēja ietekmēt viņas pašas vai viņas radinieka personiskās vai mantiskās intereses, līdz ar to netika konstatēts, ka valsts amatpersona būtu realizējusi savas pilnvaras interešu konflikta situācijā.

Vienlaikus KNAB vērsa Ministru prezidenta uzmanību, ka kultūras ministrei, pildot savus amatpersonas pienākumus, ir jāatsakās no savu amata pienākumu veikšanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. KNAB norādīja, ka kultūras ministrei bija jāizvērtē, vai viņas rīcība ir ētiska un vai tā kolēģos neradīs šaubas par viņas darbības tiesiskumu, objektivitāti un neitralitāti, ierosinot ministrijas amatpersonām uzaicināt viņas radinieku (laulāto) kā apdrošināšanas ekspertu piedalīties KM darbinieku sanāksmē un uzklausīt viņa viedokli par apdrošināšanas jautājumiem.

Izvērtējot iesniegumā minēto faktu par kultūras ministres iespējamo interešu konfliktu saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, KNAB nav konstatējis faktus par kultūras ministres pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā.

Izvērtējot pārējo iesniegumā norādīto informāciju par kultūras ministres iespējamo interešu konfliktu, tika secināts, ka tajā esošā informācija nav pietiekama un nav norādīti konkrēti fakti, lai identificētu iespējamos pārkāpumus. Arī pieprasot papildu informāciju no iesniedzēja un kultūras ministres, netika iegūta tāda informācija, kas liecinātu par kultūras ministres prettiesisko rīcību.

Jau vēstīts, ka pērn 27.decembrī Zvidriņa vērsās pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) ar lūgumu izvērtēt kultūras ministres Jaunzemes-Grendes lēmumu par viņas atstādināšanu un disciplinārlietas ierosināšanu. Premjers Zvidriņas vēstuli nodeva izvērtēšanai pēc būtības KNAB.

Zvidriņa uzskata, ka viņas atstādināšanai ir pavisam citi iemesli, nekā tiek norādīts kultūras ministres Jaunzemes-Grendes rīkojumā par disciplinārlietas ierosināšanu.

Zvidriņa pauda pārliecību, ka kultūras ministre vēlas izrēķināties ar valsts sekretāri, kura nepilda ministres mutvārdos uzdotos pretlikumīgos uzdevumus. Iesniegumā premjeram Zvidriņa norādīja, ka ministres Jaunzemes-Grendes uzdevumā bijis jāpārtrauc veselības apdrošināšanas iepirkums, jo neesot izvēlēts pareizais brokeris. Kā eksperts šajā jautājumā ticis uzaicināts ministres vīrs - apdrošināšanas brokeru sabiedrības "Marsh" darbinieks Ants Grende, ar kuru Zvidriņa atteikusies tikties, bet viņas vietnieks Lielpēters piekritis.

Pēc Zvidriņas teiktā, domstarpību pamatā ir arī viņas un ministres atšķirīgie viedokļi par nepieciešamību pildīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas "Gaismas pils" būvniecības līgumā ierakstīto prasību par būvdarbu izmaksu indeksāciju atbilstoši tirgus situācijai.

Nacionālā būvkompānija apšaubot līdz šim lietoto aprēķinu metodiku un neveicot indeksāciju, kas varētu valsts budžetā, pēc Zvidriņas teiktā, ietaupīt vairāk nekā vienu miljonu latu.

Zvidriņa arī pastāstīja, ka Jaunzeme-Grende otrajā dienā pēc stāšanās amatā KM esot paziņojusi, ka viņa norobežojas no "Gaismas pils" projekta, jo būvkompānijas "RBSSKALS" valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns ir viņas labs paziņa.

Tomēr turpmākajā laikā Zvidriņa no Jaunzemes-Grendes esot saņēmusi gan mutiskus, gan vēlāk arī rakstiskus rīkojumus, kas mudinājuši veikt pretlikumīgus vai valsts interesēs neatbilstošus uzdevumus, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta uzraudzības padomes sēdē runāt par nepieciešamību indeksēt "Gaismas pils" būvniecības izmaksas.

"Gaismas pils" būvuzraugs "Hill International" 29.decembrī ir iesniedzis Kultūras ministrijā detalizētus aprēķinus, kas rāda, ka 2011.gada otrajā ceturksnī būvdarbu izmaksu samazinājums ir 836 113 lati, trešajā ceturksnī - 802 942 lati, kopā - 1 639 055 lati, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās dokumentu kopijas.