Latvijas komandas profesionālais veikums, kā arī amatpersonu klātbūtne Sinsinati, uzsverot Pasaules koru olimpiādes īpašo lomu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, ir vainagojies ne tikai ar rekordlielu iepriekšpieteikušos koru skaitu, bet arī plašākā ASV sabiedrībā raisījis interesi par Rīgu un Latviju kā nozīmīgu kultūrtūrisma galamērķi.
"Sinsinati pilsētas vadības aprēķini liecina, ka koru olimpiādes rīkošanā veiktajiem ieguldījumiem bijusi četrkārtīga atdeve, un tas ir labs signāls ne tikai Rīgā gaidāmās koru olimpiādes, bet arī citu esošo un nākotnē plānoto kultūras investīciju atdevei Latvijā,'' norāda ministre.
Viņa tāpat atzīst, ka, gatavojoties koru olimpiādei 2014.gadā, Latvijai būs liels izaicinājums savienot mūsu koru dziedāšanas tradīcijas ar pasaules koru dziedāšanas tradīcijām, kas ir ļoti atšķirīgas. Lai gan Latvijas kori ar izciliem panākumiem jau vairākus gadu desmitus koncertē ārvalstīs un ir guvuši plašu starptautisku atpazīstamību, mūsu valstij nav pieredzes lielu starptautisku koru pasākumu rīkošanā. Koru olimpiāde līdz ar to varētu būt kā nozīmīgs atspēriena punkts turpmāku regulāru starptautisku koru sacensību organizēšanā, kas būtu tikai likumsakarīgi Latvijai kā vienai no valstīm ar vissenākajām koru dziedāšanas tradīcijām.
Pasaules koru olimpiāde, kas ir lielākais starptautiskais kordziedāšanas pasākums, Sinsinati notika no 4. līdz 14.jūlijam, un tajā piedalījās 15 tūkstoši dziedātāju no 362 koriem. A cappella vokālās grupas "Latvian Voices" sieviešu kamerkoru kategorijā ieguva zelta medaļu un čempionu titulu, kas ir augstākais iespējamais novērtējums, bet Latvijas Kultūras akadēmijas koris "Sōla" - trīs zelta medaļas: jaukto koru, folkloras un sakrālās mūzikas kategorijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!