Ar plašu kultūras programmu nedēļas nogalē atklāts jau sestais Cēsu mākslas festivāls, kurā šogad tiks noslēgta eksperimenta un izcilības tematika, ļaujot apmeklētājiem sastapties gan ar izciliem mūsdienu mākslas sasniegumiem, gan radošiem meklējumiem.
Lai gan pirmā festivāla nedēļas nogale jau aizvadīta, liela daļa programmā iekļauto pasākumu vēl priekšā. Piedāvājumā – lieliskas teātra izrādes, mākslas izstādes un klasiskās mūzikas koncerti, kurus labi papildina notikumu savdabīgas lokācijas. Kā jau mazpilsētā pierasts, stratēģiski nozīmīgo punktu savstarpējie attālumi ir nelieli un visu iespējams izstaigāt kājām. Šogad pasākumu programma iecerēta tik blīva, ka šim faktoram ir diezgan liela nozīmē, ja vakarā ieplānots apmeklēt vairāk kā vienu kultūras norisi.
Izvēloties, kurus no tuvākajās nedēļas nogalēs redzamajiem, dzirdamajiem un baudāmajiem pasākumiem apmeklēt, maršrutā pilnīgi noteikti jāiekļauj laikmetīgās mākslas izstāde, kura nes šī gada festivāla centrālās tēmas "Eksperiments un izcilība" nosaukumu. Tā arī šoreiz par savu mājvietu sauc veco Cēsu alus brūzi, kura neparastās telpas nereti lieliski papildina izstādītos mākslas darbus un to atmosfēru, kā arī sagādā ne vienu vien izaicinājumu māksliniekiem. Šovasar izstādē ir kāds mākslas darbs, kas pilnīgi noteikti nepaliks nepamanīts. Tas ir lietuviešu arhitekta Audra Bučas un mākslinieka Valda Ozarinska kopdarbs "Black Pillow" (Melnais spilvens) – milzīgs, melns un ar gaisu pildīts objekts spilvena formās, kurš šķiet elpo un pārvietojas vienotā ritmā ar katru Alus brūža pagalmā ienākušo. Ja izdevies palavīties garām milzīgajam objektam, aiz tā aizslēpts Kriša Salmaņa "gaismas ģenerators". Vēl izcelt gribētos tekstu grupas "Orbīta" veidoto "Radiosienu", pie kuras tā vien gribās uzkavēties, lai ieslīgtu dažādu urbāno skaņu un dzejas simbiozes meditatīvajās skavās. Bet samērā ilgu un nopietnu iedziļināšanos no sava skatītāja prasīs Harija Branta anatomiski smalkās skices un Intas Rukas fotogrāfiju cikls, kurā iespējams iepazīties ar lauku rūdījumu guvušiem ļaudīm.
Ja pēc mūsdienu mākslas vizuālo un skaņu instalāciju pārpilnības rodas vēlme veldzēties izcilības statusu saņēmušos darbos, jādodas uz netālu esošo Izstāžu namu, kur apskatāma Rūdolfa Piņņa 110. gadskārtai veltīta izstāde. Tajā ir iespēja apciemot gleznotāja radīto, neparastās krāsās tēloto mežu un iepazīties ar dzīves baudītāja Piņņa abstraktajiem darbiem, kuros izskan veltījumi gan dāmām, gan citiem dzīves priekiem. Bet, ja ar sajusto gleznotāja ievērojamās personības dvašu nav gana, šķērsojot zālienu pie Cēsu jaunās pils un nonākot Pils klēts pagrabā var iepazīties ar modes pasaules mūzu, latviešu izcelsmes modeli Dovannu. Izstādē apskatāmas viņas fotogrāfijas, kuras uzņēmuši pasaulslaveni fotogrāfi, bet modes žurnālu attēlu iedvesmotie paši var iejusties supermodeles tēlā, uzlaikojot kažokādas mēteli un izbaudot fotosesijas gaismu pieskārienus.
Atšķirībā no izstādēm, kuras apskatīt iespējams gandrīz jebkurā laikā, muzikālo un teatrālo pasākumu apmeklējums prasa smalkāku plānošanu, kuru veiksmes gadījumā iespējams pat savienot ar kādas vecas itāļu kino klasikas pērles baudījumu zem zvaigžņotas augusta debess. Par labāko kino darbu atlasi parūpējusies kino zinātniece Valentīna Freimane, piedāvājot noskatīties gan skarbas itāļu neoreālisma filmas, gan Fellīni un Antonioni meistardarbus.
Klasiskās mūzikas programmā īpaši izcelt gribētos divus pasākumus, kuri gan nenorisinās pašā Cēsu pilsētas sirdī, bet gan netālu – Ungurmuižā, kur augusta pirmajā nedēļas nogalē romantiski sapņainā 19. gadsimta atmosfērā, baudot glāzi vīna, muižas dārzā būs iespēja baudīt gan Mocarta, gan Šūberta darbus. Bet, ja vēlme izbaudīt klasiku grandiozākā un pompozākā izpildījumā, jāiegādājas biļetes uz festivāla noslēgumu – Rosīnī operu "Seviljas bārddzinis", kuras režisors ir daudzsološais Aiks Karapetjans. Uz viņa veidoto iestudējumu vistiešākajā veidā attiecināms eksperimenta un izcilības sauklis, jo uz Cēsu pils parka skatuves 18. augustā satiksies jauneklīga, radošuma un košuma pilna režija ar gadsimtiem pārbaudītu muzikālo materiālu. Vērts iegriezties arī koncertos, kuri plānoti Sv. Jāņa baznīcā, kuras senatnīgi smagnējā atmosfēra un veldzējums no vasaras karstuma sniedz īpašu papildus noskaņu mūzikai, kura atbalsojas svētnama augstajās velvēs.
Ar muzikālo izvēli īpaši baudāmi ir ne tikai festivāla ietvaros piedāvātie koncerti, bet arī teātra izrādes. Latvijas Nacionālā teātra iestudējumu "Mirušās dvēseles" 11. augustā noteikti jāapmeklē tiem, kuri to vēl nav paspējuši noskatīties, jo tas ne tikai aizkustina ar apburoši skanīgajām krievu dziesmām, bet azartisku aktierspēli un citām jau atzītām kvalitātēm. Dienu pirms tam iespējams noskatīties Pētera Krilova iestudējumu "Lūgšana resnajai tantei", kurā 60. gadu raidlugas estētikā nedaudz sentimentāli, ļoti sirsnīgi un dzīvi apliecinoši izstāstīts stāsts par jaunības maksimālismu. Bet tiem, kuriem pietiek spēka šajā nedēļas nogalē izbaudīt vēl vienu izrādi noteikti jādodas vērot jaunā režisora Vladislava Nastavševa darbu "Pērnvasar negaidot", kuram izvēlēta kamerzāles cienīga lokācija – Cēsu Izstāžu nams. Interesants un pārliecinošs eksperiments ar teātra formu, izmantojot lielisko Tenesija Vilijamsa dramaturģiju.
Cēsu mākslas festivāla programma šogad ir pārpildīta ar lieliskiem un neparastiem mākslas darbiem un kultūras pasākumiem, tāpēc izvēle starp apmeklēšanas vērtajiem notikumiem nebūt nav viegla, bet kvalitatīvās mākslas un mazpilsētas miera simbioze liek domāt par to, ka, iekrampējoties festivāla programmā, skriet no vienas lokācijas uz citu nav vērts, māksla šeit jāizbauda!
Informācija par pasākumu norises laikiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!