Cēsu mākslas festivāls, kas šogad notika jau piekto reizi, pilsētai ienesis 130 tūkstošus latu, tostarp pievienotās vērtības nodoklī (PVN) samaksāts tikpat daudz, cik valsts bija ieguldījusi šā pasākuma norisē, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pastāstīja Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) vadītājs Edgars Vērpe.
Pēc viņa teiktā, šis piemērs skaidri ilustrē kultūrkapitāla fonda darbības jēgu: "Cēsu mākslas festivāls ir ļoti labs piemērs tam, ka, ja kāds saka, ka kultūra ir tērējoša nozare, viņš vienkārši neprot skaitīt."
Valsts finansējums Cēsu mākslas festivālā veidojis 29% no pasākuma kopējā budžeta, tostarp VKKF finansējums – 16,5 tūkstošus latu, informēja Vērpe.
Viņš atsaucās uz festivāla organizatora Jura Žagara teikto, ka bez valsts finansējuma šis festivāls nevar pastāvēt, tomēr ar 29% ir pietiekami, lai sāktu runāt ar sponsoriem un tādā veidā piesaistītu pārējos līdzekļus. Sponsoru un Eiropas Savienības fondu finansējums šogad veidojis 47% no festivāla budžeta, biļešu ieņēmumi – 21% un pašvaldības līdzfinansējums – 4%.
"Sponsoriem kultūrkapitāla fonda finansējums nozīmē to, ka šis projekts ir profesionāli izvērtēts un ir tā vērts, lai tajā ieguldītu naudu," sacīja VKKF direktors.
Cēsu mākslas festivālu šogad apmeklējuši 16,5 tūkstoši cilvēku, kas nozīmē, ka VKKF finansējums veidojis vienu latu par cilvēku. Valsts un sponsoru finansējums arī palīdzējis sekmēt festivāla pasākumu pieejamību, jo katras biļetes vidējā pašizmaksa ir 14 latu, bet reālā vidējā cena bijusi trīsreiz zemāka – 4,27 lati.
Vērpe uzsvēra, ka festivāls palīdzējis vairot radošo vidi šajā Vidzemes pilsētā un radīt iespaidu, ka "Cēsis – tas ir stilīgi". Festivāla laikā notikušas arī dažādas vasaras skolas, aktivizējusies uzņēmējdarbība. Saskaņā ar KM sniegto informāciju 80% no festivāla apmeklētājiem bijuši pilsētas viesi.
Jau vēstīts, ka piektais Cēsu mākslas festivāls sākās 27.jūnijā un ilga apmēram četras nedēļas, piedāvājot vairāk nekā 30 dažādu pasākumu – izstādes, koncertus un teātra izrādes.