Jaunzeme-Grende: Līdz 18.novembrim 'Gaismas pils' būs uzcelta par 80%  (57)

Ministre pastāstīja, ka šogad no Kultūras ministrijai atvēlētajiem 100 miljoniem latu puse jeb 50 miljoni latu tiek tērēti "Gaismas pils" celtniecībai. 2013.gada valsts budžetā tiks paredzēts vēl apmēram viens miljons latu, lai nodrošinātu LNB pārcelšanos uz jauno ēku.

Jaunzeme-Grende arī atzina, ka vēl ir jārisina jautājums par LNB nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, pagaidām nav zināms ne kas to būvēs, ne cik tā maksās.

Bet, tā kā "Gaismas pils" būs galvenā ēka, kurā atradīsies Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā galvenā mītne, ministre ir pārliecināta, ka līdzekļi ēkas pabeigšanai un iekārtošanai tiks atrasti.

Sēdes laikā tiks prezentēta Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) jaunā stratēģija, lai iepazīstinātu deputātus ar galvenajiem fonda darbības virzieniem un sasniedzamajiem rezultātiem. VKKF direktors Edgars Vērpe deputātiem pastāstīja, ka fonda finansējums krīzes laikā tika samazināts par 74% un šā gada sākumā bija 2,1 miljons latu, pēc 800 000 latu "Latvijas Valsts mežu" ziedojuma un šā gada valsts budžeta grozījumiem VKKF finansējums varētu šogad sasniegt 3,7 miljonus latu.

Tiesa, Vērpes vīzija, ka VKKF finansējums 2013.gadā varētu būt seši miljoni latu, 2014.gadā - astoņi miljoni latu un 2015.gadā - desmit miljoni latu, deputātos pārliecību neviesa.

Vērpe arī pastāstīja, ka nupat notikušā Cēsu mākslas festivāla 2012, kas daļēji tiek finansēts no VKKF, apkopotie dati liecina, ka 80% no 16 500 festivāla apmeklētājiem bijuši pilsētas viesi (tikai 20% - vietējie iedzīvotāji), festivāla laikā vidēji iztērējot 10-12 latu. Tas sekmējis ekonomisko pienesumu citās nozarēs (ēdināšana, viesnīcas, transports u.c.), kā arī veicinājis Cēsu pilsētas kopējo uzplaukumu.

VKKF vadība arī informēs par to, kāds ir Kultūrkapitāla fondu finansējums mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. VKKF radošā procesa finansējums uz vienu mājsaimniecību 2011.gadā Igaunijā bija 17,63 lati, bet Latvijā - tikai 2,71 lats, kas ļāvis kultūrai pastāvēt tikai "izdzīvošanas" režīmā.

Vērpe arī norādīja, ka kultūras nozarē būtu jāveic padziļināts audits, lai noskaidrotu, kādiem mērķiem un cik lieli līdzekļi tiek tērēti.

Apzinoties nepieciešamību uzlabot nozarē strādājošo darba samaksu, Kultūras ministrija arī atkārtoti vērsīs uzmanību uz to, ka, turpinoties valsts ekonomikas atlabšanai, jautājums par algu palielināšanu kultūras nozarē ir jārisina nekavējoties, solīja Jaunzeme-Grende. Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotie dati liecina, ka mākslas, izklaides un atpūtas nozarē vidējā mēneša bruto darba samaksa 2012. gada 2.ceturksnī bijusi 398 lati, kas ir otrā zemākā valstī. Tā kā viena no būtiskākajām Latvijas konkurētspējas priekšrocībām ir tieši kultūras daudzveidība un kvalitāte, tā nevar ilgstoši tikt saglabāta un attīstīta bez adekvāta valsts atbalsta, uzsvēra ministre.

Kultūras ministrei un VKKF direktoram bija jāuzklausa arī vairāki deputātu pārmetumi. Piemēram, deputāte Inguna Rībena (V) jautāja, kāpēc KM ignorē dzejnieka Andreja Eglīša 100.dzimšanas dienu un tās svinēšanu ir atstājusi tikai atsevišķu entuziastu ziņā. Savukārt deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka, piešķirot VKKF finansējumu, priekšroka būtu jādod projektiem, kas veicina nacionālās identitātes nostiprināšanu, bet VKKF direktors Vērpe viņam iebilda, norādot, ka vissvarīgākā ir profesionalitāte.

Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga aicināja KM rast līdzekļus divu ar kultūru, mākslu un literatūru saistītu preses izdevumu izdošanai, no kuriem viens būtu domāts plašai sabiedrībai, otrs - mākslas profesionāļiem.