Laiks beigt baidīties un vienmēr piekāpties. Saruna ar Likteņdārza veidotāju Vili Vītolu  (729)

Vai jūs no kaut kā iedvesmojāties, lolojot un sākot īstenot ieceri par Likteņdārzu?

Jā, un tas ir mūsu tautas liktenis, ne jau kāds noskatīts projekts citā zemē. Cik zinu, nav citur tāda līdzīga dārza, nav līdzīgas skaistas vietas, nav arī tieši tāds liktenis, ko pieminēt.

Kādas ieceres vēl plānots īstenot Likteņdārzā, par kurām mums vēl nav nekas zināms?

Gribētos pieminēt tos plānus, kurus turpināsim un ceram pabeigt tuvākā gada laikā. Jāpabeidz amfiteātra būvniecība un jāīsteno Daugavas krasta nostiprināšanas projektu.

Amfiteātrim joprojām ļoti nepieciešami mūsu pašu pelēkie laukakmeņi ar diametru 20-30 centimetri. Ceram, ka strauji virzīsies uz priekšu Likteņdārza draugu alejas izveidošana, kurai nepieciešami daudzi tūkstoši bruģakmeņu.

Pirms daudziem gadiem tauta ziedoja arī Brīvības pieminekļa izveidei. Pēc daudziem gadiem, kad nekas tik simbolisks netika veidots, top Likteņdārzs. Cik lielā mērā, jūsuprāt, sabiedrība to pieņem?

Šajā svētku laikā atcerēsimies, ka Likteņdārzā mēs pieminām pagājušajā gadsimtā mūsu tautai zudušos, bet, atceroties tiešām briesmīgos zaudējumus, pieminām arī latviešu spīdošās uzvaras.

Simts gadu laikā divreiz atguvām mūsu valsti, cīnoties pret neiedomājamu pārspēku, neskatoties kā uz draugu, tā ienaidnieku pareģojumiem, ka tas neizdosies. Neskatoties uz svešinieku un bailīgo latviešu padomiem labāk tā nedarīt. Latvijas valsts tapa, cēlās no pelniem. Baskājaini puikas kopā ar rūdītiem karavīriem un ar brāļu igauņu palīdzību pie Cēsīm uz visiem laikiem sakāva vācu baronus. Pie Rīgas uzvarēja piecreiz lielākus Bermonta spēkus, un Krievijā, Orlas un Kromu apkārtnē iznīcināja krievu cara izlases armiju. Vienmēr paturēsim prātā šos pagājušā gadsimta notikumus, plānojot mūsu šodienas un nākotnes rīcību.

Kā jūs gribētu Latvijas cilvēkiem novēlēt 18.novembrī?

Daudz skaistu vārdu jau ir teikuši gan sirmi vīri, gan jauni skolēni. Ja man kāds vēlējums jāizsaka, tad tas būs tāds neierasts.

Atgādināšu pulkveža Jukuma Vācieša četrus vārdus no uzrunas saviem strēlniekiem Piņķu baznīca: "Zemgalieši, apzinieties savu spēku..." Mums visiem Vācietis šodien droši vien teiktu - latvieši, apzinieties savu spēku. Tas nav mudinājums uz pārgalvību vai neapdomātu rīcību, bet būtu laiks beigt baidīties, pielabināties, vienmēr piekāpties. Iedomājieties kā Vācieša strēlnieki būtu rīkojušies pret visiem tiem nekaunīgajiem svešiniekiem, kas tagad apsēduši mūsu valsti.

Apzinieties savu spēku, to novēlu maniem tautas brāļiem un māsām šajā 18. novembrī.

Kāds ir japāņu arhitekta pienesums, estētikas sajūta, veidojot latvisko Likteņdārzu? Kādi ir pārsteigumi situācijā, kad japānis strādā ar latviskām vērtībām?

Pašā pirmajā Masuno vizītē Latvijā kādā sarunā pieminēju, ka Latvija pagājušajā gadsimtā zaudējusi vairāk nekā 600 tūkstošus cilvēku. Japāņa acis iemirdzējās. Izrādās, ka tik pat japāņu gājis bojā gulaga nometnēs un citos necilvēcīgos apstākļos, piemēram, vairākas dienas jau pēc Japānas kapitulācijas krievu zemūdene nogremdēja neapbruņotu kuģi ar vairākiem tūkstošiem bēgļu, kas atstāja Kuriļu salas - visi noslīka.

Laikam tāpēc Masuno ir veltījis Likteņdārzam īpašu uzmanību. Viņš arī saprot, ka vēlamies, lai Likteņdārzs nebūtu japānisks vai multikulturāls, bet galvenokārt latvisks. Tā jau pašā sākumā viņa paredzētās ķiršu alejas vietā izveidojām latviešu jūtām tuvāko ābeļu aleju, un Masuno piekrita. Tāpat visas Likteņdārza ēkas ir latviešu arhitektu projektētas.

Rīgas Pils siena Lāčplēša dienas vakarā pārtop skaistā tautas veidotā darbā. Vai jums ir kādi sapņi par to, kādi būtu tie rituāli, kuros latvieši pulcētos Likteņdārzā svētkos un arī ikdienā?

Šogad dārzu ir apmeklējuši vairāk nekā 100 000 cilvēku. Ikdienā mēs redzam, kā apmeklētāju  - Latvijas iedzīvotāju un tūristu, bērnu un pieaugušo, tūristu un ziņkārīgo - skaits Likteņdārzā strauji pieaug.

Skaistas tradīcijas bieži vien veidojas spontāni un par rituāliem pārtop, ejot daudziem gadiem. Likteņdārzs tikai veidojas un ir atvērts visiem, jo īpaši sirsnīgām iniciatīvām un skaistām tradīcijām.

Lūdzu, pastāstiet, ko jums pašam nozīmē Likteņdārzs?

Visspēcīgāk Likteņdārza projektā mani uzrunā centrālais ūdens spogulis, kurš vēl nav uzbūvēts. Tajā dārzu un ainavu arhitekts Masuno paredzējis ievietot septiņus lielus Latvijas laukakmeņus. Kaut vēl uz Likteņdārzu neaizvesti, daļa no tiem ir jau sameklēti. Pelēkie, cietie, gadu miljonus izturējušie lielie akmeņi ir vispiemērotākais simbols mūsu tautas izturībai un sīkstumam.