Lūgta vērtēt šajā gadā paveikto, ministre ar padomnieces Ievas Līnes starpniecību norādīja, ka sākotnēji nozarē bijušas asas diskusijas par to, vai pieņemt kultūru kā uz rezultātu orientētu un sabiedrībai un ekonomikai dodošu nozari. Tomēr, strādājot kopā ar Kultūras aliansi, "esam ielikuši labu pamatu kultūras nozares sekmīgai attīstībai nākotnē".
Kultūras ministrija (KM) uzskata, ka panākums šā gada izteiksmē ir kopējais kultūras nozarei piesaistītais valsts budžeta finansējums - salīdzinot ar 2012.gada sākumu, nākamajā gadā tas būs gandrīz par 13 miljoniem latu jeb 25% lielāks, neskaitot izdevumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Finansējuma pieaugums vērsts uz jomām, kuras krīzes laikā cietušas vissmagāk, uzsver KM.
"Apzinoties, ka finansējuma atgūšana nozarei pirmskrīzes līmenī nav iespējama viena gada laikā, tas būs viens no ministres uzdevumiem arī nākamajā gadā, balstoties arī uz nozaru pašu izstrādātajām prioritātēm un piedāvāto ieguvumu sabiedrībai. Būtisks atspēriena punkts kultūras nozarei būs kultūras prioritāšu iekļaušana Nacionālajā attīstības plānā, kas vērtējama ne tikai kā par nozari atbildīgā ministra, bet visas valdības apņemšanās sniegt atbalstu kultūrai, kas ir mūsu nācijas un valsts pastāvēšanas pamats," klāstīja Līne.
Atskatoties uz konkrētiem padarītajiem darbiem, balstoties uz valdības rīcības plānā uzdoto, par vienu no lielākajiem veikumiem, lai palielinātu ieguldījumu efektivitāti kultūrā, Jaunzeme-Grende uzskata Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) stratēģijas izstrādi un fonda finansējuma palielināšanu.
"2012.gadā VKKF papildu budžeta grozījumos jau piešķirti 550 tūkstoši latu, bet 2013.gadā papildu valsts budžetā piešķirti 1,5 miljoni latu salīdzinājumā ar 2012.gada budžetu, un ieguvējas ir visas radošās nozares," atgādināja ministre.
Savukārt mūzikas un mākslas skolu pedagogu algu paaugstināšana līdz vispārizglītojošo skolu pedagogu atalgojuma līmenim esot vērtējama kā pirmais nozīmīgais solis pretim pakāpeniskai, bet mērķtiecīgai algu celšanai kultūras nozarei kopumā. Kultūrizglītības iestāžu pedagogi no šā mācību gada par vienu pedagoģisko likmi saņem vidēji vismaz par 25 latiem vairāk nekā līdz šim.
Pēc Līnes teiktā, kā vienu no nozīmīgākajiem sāktajiem darbiem ministre vērtē arī Latvijas Nacionālās operas (LNO) attīstības un darbības ilgtspējas nodrošināšanu, pamatojoties uz veikto funkciju auditu un izaugsmes scenāriju, kas paredz izmaiņas Latvijas profesionālās mākslas vadošās un starptautiski augstu vērtētās iestādes vadības struktūrā, paplašinot valdi, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas caurredzamību un finanšu kontroli. Saeima gan vēl šīs izmaiņas galīgajā lasījumā nav pieņēmusi.
Būtisks ieguvums nozarei, tuvojoties dziesmu un deju svētkiem, ir arī mērķdotācijas atjaunošana pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai 490 tūkstošu latu apmērā, uzskata kultūras ministre.
Jau ziņots, ka kā nepatīkams pārsteigums gada nogalē nākusi ziņa, ka pirms laika no amatiem Latvijas Nacionālā simfoniskajā orķestrī aiziet diriģents Karels Marks Šišons. Par aiziešanas iemeslu viņš min nepietiekamo atbalstu no KM.
"Es jau vairākkārt esmu publiski teicis - ja Kultūras ministrija nepalielinās LNSO finansējumu, es atkāpšos no amata, jo jūtu, ka vairs nevarēšu stimulēt mūziķus, kuri ik dienas cīnās par izdzīvošanu - ministrija turpina pakļaut mūziķus nepieņemamām un gandrīz necilvēcīgām algām un apstākļiem, un es vairs nevaru paļauties uz daudzajiem solījumiem, kurus esmu saņēmis, bet kuri netiek pildīti," lēmumu pamatojis diriģents.
KM piektdien paziņoja, ka LNSO, tāpat kā pārējām kultūras iestādēm, finansējums ir nostabilizēts, taču tas joprojām nav pietiekams. Ja apstiprinātā valsts 2013.gada budžeta ietvaros kādam kultūras kolektīvam vai iestādei ministrija gribētu piešķirt vairāk līdzekļu, tad kādam to vajadzētu atņemt, un tas neesot pieļaujams.
KM ar orķestra pārstāvjiem tiksies nākamā gada sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
