"Pašreizējās ministres kultūras līmenis un rūpe par kultūru ir viszemākā, kādu man jebkur nācies sastapt. Domāju, ka viņa savā amatā ir absolūta nulle, viņa nepārzina savu atbildības jomu un pat nezina, kā komunicēt," tā intervijā laikraksta "Diena" pielikumam "KDi", komentējot savu aiziešanu no Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja amata paudis diriģents Karels Marks Šišons.
Jau ziņots, ka Šišons par līguma laušanu ar LNSO paziņoja 27. decembrī, bet darba attiecības ar orķestri oficiāli ir pārtrauktas no 2013. gada 1. janvāra. Kā galveno aiziešanas iemeslu Šišons minēja orķestra niecīgo finansējumu un nepietiekamo atbalstu no Kultūras ministrijas.
"Esmu saticies ar kultūras ministriem daudzās valstīs, bet kaut ko tādu vēl neesmu sastapis. Ar Žanetu Jaunzemi Grendi esmu saticies tikai vienu vienīgu reizi, turklāt tikai koncerta starpbrīdī," sašutis ir pasaulē pazīstamais diriģents, kurš sarunā ar "Dienu" pārmet to, ka komunikācija vienmēr novirzīta uz saraksti ar ministrijas valsts sekretāru. Pēc viņa domām šāda situācija nav normāla un kultūras ministre nav tik svarīga persona, lai nebūtu satiekama. Šišons arī piebilst, ka viņaprāt ministrei ir "citi mīluļi".
Uz laikraksta "Diena" jautājumu par mazākuma atbalstu LNSO arodbiedrības organizētajā balsojumā par nākotnes sadarbību, Šišons teic, ka nav informēts par šādu rezultātu, tomēr atgādina, ka aptaujā 2012. gada februārī viņu atbalstījuši 75% mūziķu.
Diriģents arī min, ka neviens no orķestra mūziķiem nav nācis pie viņa atklāti runāt par trūkumiem: "Tiklīdz es aizbraucu, notiek viss kas, bet, kad atbraucu, pie manis nenāk skaidri pateikt: mums nepatīk tas vai tas. Es cienu cilvēkus, kuriem ir sava balss un viedoklis, ja vien tas nav klaji destruktīvs un ja ir mērķis, lai orķestris kļūtu arvien labāks. Es neatbalstu stagnāciju, nevēlēšanos attīstīties. Man diemžēl neizdevās pilnībā īstenot savu sapni. Man izdevās uzlabot orķestra skanējumu, taču neizdevās mainīt orķestrī valdošo garu, domāšanu." Šišons uzskata, ka LNSO ir daudz jaunu un garā jaunu, atvērti domājošu mūziķu, tomēr kolektīvā notiek šķelšanās un toni diktē mazākums, kas kavē attīstību.
Šišons pieļauj, ka orķestris kādu brīdi vēlēsies atpūsties bez galvenā diriģenta vai izvēlēsies tādu, kas daudz netraucē. Tomēr viņš cers, ka Kultūras ministrija vismaz ieklausīsies iemeslā, kāpēc viņš pamet savu amatu.
"Daudz diskusiju bijis tieši par manu algu, taču realitātē ar savu klātbūtni es piesaistīju naudu – sponsori vēlējās atbalstīt tieši manis diriģētos koncertus, visas biļetes vienmēr bija pārdotas – un par visaugstākajām cenām. Mana alga bija no nopelnītā, tā nenāca no valsts budžeta. Nu priecājieties taču, ka orķestris ir tik pieprasīts! Taču tā vietā man nācies dzirdēt, ka prese par daudz fokusējusi uzmanību uz Šišonu un par maz – uz orķestri. Tā ir aplama nostāja. Kopš 2009. gada, kad stājos pie orķestra mākslinieciskās stūres, mēs taču bijām viens!" sašutumu pauž bijušais LNSO vadītājs, kurš turpmāko karjeru saista ar Zārbrikenes Kaizerslauternes Vācu radio filharmonijas orķestri ar kuru līgums pagarināts līdz 2017. gadam. Diriģents arī sola, ka, neskatoties uz aiziešanu no LNSO, ieplānotie jaunās sezonas kopīgie koncerti notiks, tāpat šī gada martā plānots kopīgs ieraksts ar LNSO un viņa dzīvesbiedri mecosoprānu Elīnu Garanču.