Būs garda maltīte. Saruna ar 'Rīga 2014' vadītāju Diānu Čivli  (35)

Kas Latvijas iedzīvotājus un viesus sagaida pēc gada, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu?

Mūs sagaida ļoti aizņemts gads, jo Rīgā būs kaut kas, ko mēs jau varbūt zinām, pie kā esam pieraduši, bet būs arī kaut kas, ko nebūsim redzējuši nekad. Tās būs lietas, kas gatavotas īpaši Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta ietvaros. Tas viss dos iespēju gan paskatīties uz Rīgu no jauna, jo mēs uzskatām, ka daudzi Rīgu pazīst ļoti maz, dažkārt tikai ļoti stereotipiskā veidā, īpaši attiecībā uz kultūru.

Lūdzu, pastāstiet, kā radusies un veidojusies kultūras galvaspilsētu tradīcija Eiropā?

Šī tradīcija ir jau vairāk nekā 25 gadus ilga. Šajā laikā tuvu pie 50 pilsētām ir bijušas Eiropas kultūras galvaspilsētas. Dažkārt ir ļoti grūti pateikt, kur ir Eiropas robeža, jo, piemēram, arī Stambula ir bijusi Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Uzskatu, ka būtiskas ir tradīcijas - kad 1985.gadā Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri šādu ideju piedāvāja, tas pavēra iespēju konkrētai pilsētai uz kartes izcelties - tiek atzīts, ka šajā pilsētā ir kaut kas interesants no kultūras, kaut kas, ar ko šī pilsēta varētu būt interesanta citiem.

Mūsu gadījumā tas arī ir ļoti svarīgi - caur šo projektu mēs iegūstam pastiprinātu interesi par dažādiem kultūras procesiem, mums ir iespēja pievērst uzmanību lietām, kurām ikdienā paejam garām.

Kā tiek izvēlēta Eiropas kultūras galvaspilsēta? Kas izceļ Rīgu šajā ziņā?

Eiropas Komisija ir salikusi valstis pa pāriem, saraksts sastādīts jau līdz 2019.gadam. Notiek nacionālā līmeņa un starptautiskas žūrijas atlase pilsētām no katras valsts, kas pieteikušās kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētām. Mūsu gadījumā - bijām četras pilsētas, Spānijas un Polijas gadījumā katrā valstī bija vairāk nekā desmit pilsētas, kas pretendēja uz kultūras galvaspilsētas godu. Tas apliecina - pilsētas ir novērtējušas šī statusa iespējas. Šāds statuss dod izvēlētajai pilsētai iespēju būt redzamākai ne tikai kā kultūras galvaspilsētai, bet arī vispār būt redzamākai uz kartes.

Jau pašlaik sastopamies ar gadījumiem, kad mums saka - Rīga, 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta! Projektam kā tādam jau ir sava vērtība, sava atpazīstamība, tālāk tikai nomainās pilsētas. Mēs esam šajā ļoti veiksmīgajā apritē iekšā un tas, protams, ļoti palīdz ne tikai kultūrai, bet arī pilsētas un valsts tēlam.

Kā notiks sadarbība ar Ūmeo - otru 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu? Kas būs vienojošais un atšķirīgais?

Viens labs piemērs - Rīgu un Ūmeo jau savieno avioreiss. Patiesībā Eiropas kultūras galvaspilsētai ir svarīgi, ka no dažādām vietām var tai piekļūt. Ūmeo pilsēta ir mums ļoti veiksmīgs pāris - mums ir liela priekšrocība, jo arī daudzi tie, kuri vēlēsies nokļūt Ūmeo, vismaz izbrauks cauri Rīgai.

Mums ar Ūmeo ir arī ļoti daudz kas kopīgs, piemēram, mazākumtautības. Mums ir līvi, bet viņiem - sāmi. Ļoti daudz kopīga atraduši šo abu kopienu pārstāvji, kuri plāno arī sadarboties. Mums ar Ūmeo ir arī kopīgas dziesmas, jo mūsu Julgī Stalte ir piedalījusies viņu dziedāšanās. Tas pats arī no viņu puses, skatoties uz mums - arī viņiem ir interesanti, kā pie mums notiek lietas, ko līvi dara, kā mēs saglabājam valodu. Tas ir tikai viens no piemēriem, kā mēs strādājam.

Divu valstu pāri un pilsētas bieži tiek mehāniski saliktas kopā un citreiz to saucam par "neplānotajām laulībām", kurās ir jāsaprotas, jāatrod kopīgais un atšķirīgais. Mūsu gadījumā gan pāris ir ļoti dinamisks, mēs noteikti viens par otru zināsim vairāk un noteikti atradīsim vēl daudzas interesantas lietas - gan kultūras, gan cilvēku nozīmē. Pilsētas, kuras varbūt nekad nebūtu neko viena par otru zinājušas, caur šo projektu kļūs tuvākas.

Vai Rīgas un Ūmeo pārstāvji viens otru informē par plāniem un norisēm?

Visa programmas veidošana ir pamatīgs process, kas bieži vien ir jau daudz tālāk, nekā mēs sakām uz ārpusi. Arī Ūmeo ir tieši tas pats. Reizēm saka, kamēr ēdiens vēl nav gatavs, saimnieces virtuvē rosās, bet visi jau zina, ka būs garda maltīte.

Tas ir tieši tas, kas pašlaik notiek gan ar mūsu, gan Ūmeo projektiem. Mēs ar Ūmeo kolēģiem, kā tās saimnieces virtuvē, zinām daudz vairāk, nekā pašlaik zina Rīgas un Ūmeo cilvēki. Mēs pakāpeniski ceļam augšā svārku maliņu un atklājam daudzās interesantās lietas. Protams, arī lai neizšautu visas ugunspuķes par ātru. Marta vidū grasāmies sākt stāstīt par konkrētiem projektiem, bet pašlaik ļoti daudz nākas runāt vispārīgi.

Ūmeo, strādājot ar Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu, ir ļoti dinamiski. Es nezinu, vai tāpēc, ka tā ir studentu pilsēta vai tāpēc, ka tā ir neliela pilsēta, nevis galvaspilsēta. Viņi maksimāli cenšas izmantot mūsu pieredzi.

Lai saprastu, ko gribas redzēt, kur noteikti būt klāt, jāgaida brīdis, kad katra pilsēta izziņos programmu. Tad var sākt pētīt, vai kaut kas interesē. Līdz tam arī mēs ļoti daudz runājam par vispārējām idejām, par vīzijām, tālāk skatāmies, kā pamazām šīs idejas atklājas. Gan Rīgas, gan Ūmeo gadījumā idejiskās iestrādnes ir tās, pēc kurām var sajust virzienus, kur pilsēta kā Eiropas kultūras galvaspilsēta iet, ko vēlas pateikt.

Kam tieši jūs mudināsiet cilvēkus pievērst uzmanību 2014.gadā?

Pirmkārt un galvenokārt - Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir mūsu gads. Ar mūsu pasākumiem, kuros mēs paši būsim galvenajās lomās, kur būsim galvenie viesi, kur mēs paši esam un būsim gals un sākums. Sakot, ka katrs ir aicināts līdzdarboties, vēlamies norādīt, ka mums visiem ir iespēja būt ļoti aktīviem kultūras procesu dalībniekiem.

Mēs zinām to, ka ir daudz dažādu lietu, kas mums no vienas puses palīdz, bet no otras - traucē attiecībā uz kultūras procesiem.  Ir ļoti labi, ja varam ieslēgt internetu un noskatīties operas izrādi, bet atrasties operas zālē un dzirdēt šo operu - tas ir pavisam kas cits. Ne velti daudzi, kuri pirmoreiz aiziet uz operu, un jūt to, ko var just tikai sēžot zālē, pēc tam saka - interesanti, pilnīgi citādāk, nekad nedomāju, ka būs tik interesanti!

Tas ir tas, uz ko mudinām - bieži vien cilvēkiem ir stereotipiskas atbildes, piemēram, "opera - tas nav man", "laikmetīgā māksla - vai tad tā ir māksla?". Ir ļoti daudz iegājušos stereotipu, bet īstenībā cilvēki pat nemēģina to mainīt. Aicinām pamēģināt. Jā, varbūt nepatiks, bet tad vismaz būs zināms, kāpēc nepatīk.

Programmu veidojam savā Rīgā tādu, kāda mums katram mums Rīga ir. Programma "58 Rīgas" no tematiskās līnijas "Ceļu kartes" tieši to arī nozīmē - mēs aicinām cilvēkus, kuri, piemēram, dzīvo konkrētā apkaimē un ir aktīvi, dalīties, aicināt arī citus ieraudzīt, kādi viņi ir.

Šāda tipa aktivitātes, mūsuprāt, ir tikpat būtiskas, cik labs operas uzvedums vai jebkura cita mākslas izpausme, mākslas fakts vai profesionālās mākslas lieta. Ir tūkstošiem atbilžu, kas vispār ir kultūra. Un daudzkārt mēs sakām kultūra, domājot koncerts, mūzika, izstādes, māksla, bet ļoti bieži mēs sakām ēšanas kultūra, cilvēku attiecību kultūra. Mēs lietojam otru - plašo jēdzienu.

Faktiski neviena mūsu ikdienas rīcība neiztiek bez kultūras un tieši to mēs cenšamies arī Eiropas kultūras gada ietvaros kultivēt, rādot plašo pasākumu spektru - sākot no tiem, kas apliecina, ka mums ir laba ēšanas kultūra, labas cilvēcisko attiecību tradīcijas, mēs protam daudz ko darīt kopā, mums ir izcili mākslinieki un esam ļoti bagāta vieta uz kartes, kur ir ļoti bagātīgs kultūras mantojums. Tas viss ir Eiropas kultūras galvaspilsētas kopējā lielā bilde.

Lūdzu, pastāstiet, ar kādām Latvijas pilsētām un kā tieši plānots sadarboties Eiropas kultūras gada ietvaros?

Piemēram, Sigulda pieteicās kļūt par mūsu partneri vēl tad, kad gatavojām pieteikumu Eiropas Komisijai. Mums tas šķita ļoti labs piedāvājums, jo mēs no savas puses piedāvājumā jau sākotnēji teicām, ka mūsu mazajai Latvijai šis projekts noteikti nebūs Rīgas, bet valstiskas nozīmes projekts - īpašs gadījums, kad kulturālos vārtus uz Latviju varam atvērt Rīgā, bet aicinām viesus pabūt citviet Latvijā. Sigulda, protams, ir īpašā statusā - viņi ir pirmie un galvenie sadarbības partneri.

Gan mēs, gan daudzas Latvijas pilsētas domā, kā labāk iekadrēties kopējā pasākumā. Daudzi jau ir atraduši šos veidus. Piemēram, ļoti laba sadarbība mums veidojas ar Daugavpili, kur šogad pavasarī atklās Marka Rotko, kas ir pasaules vārds, centru. Šajā gadījumā tieši caur šo prizmu gribam veidot speciālu pasākumu - konferenci, kas sāksies Rīgā, bet turpināsies Daugavpilī un parādīs daudzpusīgāk Marka Rotko un Latvijas saistību. Protams, mēs sadarbosimies arī ar pārējām pilsētām, kas arī izrādījušas vēlmi kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu - tās ir Cēsis, Liepāja un Jūrmala. Mēs esam aicinājuši pieteikties jebkuru pilsētu.

Pilsētas ļoti dažādi domā, kā piedalīties. Mums bija interesanta saruna ar Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem. Kurzemes pilsētas sāka plānot kopīgu platformu, maršrutu, lai tie, kuri ir atbraukuši kā Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas viesi vai arī jebkuru citu pilsētu iedzīvotājiem ir īpašais maršruts Kurzemē, kas piedāvā īpašus notikumus vai īpašas vietas, kas atbilst mūsu tematiskajam uzstādījumam. Šis gads kļūst par iespēju katrai Latvijas pilsētai vaidot apakšprogrammu Rīgas programmai. Tas ir ļoti svarīgi gan mums pašiem, gan arī, izmantojot tūrisma iespējas, tiem tūristiem, kuri atbrauc uz Rīgu atrast kaut ko caur Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu, uzzināt arī ko vairāk par Latviju.

Lūdzu, pastāstiet, kā "Rīga 2014" veidotāji redz radošos kvartālus, to ieguvumus nākamgad un kā notiks sadarbība ar tiem? Kā jūs vērtējat pēdējā laikā aktuālās radošo kvartālu nebūšanas - trokšņošanas jezga Kaņepes kultūras centrā, "Mājas svētības" gadījums...?

Jāsāk ar to, ka, radošos kvartālus jeb dažādās radoši aktīvās vietas pilsētā vēlamies izcelt visā mūsu kultūras aktivitāšu kopainā. Līdz šim bija labāk vai sliktāk redzamas aktivitātes radošajos kvartālos, bet, paskatoties uz kopainu, likās, ka tā jau ir svarīga un ļoti redzama Rīgas kultūras kopainas zīme.

Tādēļ, balstoties uz dažādiem pētījumiem, kopainu uzzīmējām un izcēlām. Tāpat, izceļot radošo kvartālu karti, mēs aicinājām radošo kvartālu vadītājus visus kopā savā starpā runāties, mainīties ar idejām, mudinot kaut ko darīt kopā, meklēt kopīgas idejas nākotnē, tādējādi dodot viņiem "pleca sajūtu" un spēku darīt savas lietas, domājot par nākotni.

Ne visos gadījumos tas sanāk tā, kā no malas skatoties, šķiet, ka vajadzētu. Skatoties no profesionālā viedokļa - ir jāņem vērā, ka ir kaut kādi principi, standarti, kas jāievēro attiecībā pret patērētāju, kuru pie sevis aicini. Galu galā mums visiem ir vieni likumi un vieni noteikumi. Ja mēs tos ievērojam, mēs uzturam kārtību, ja neievērojam - mēs kārtību pārkāpjam. Ja kārtība ir pārkāpta, tad kāds ir kaut ko pārkāpis.

Neuzskatot, ka likumi ierobežo, bet noteikumi kārtību kopumā uztur, ir uzmanīgi jāskatās katram pašam - vai esmu līdz galam izpildījis pienākumu pret apmeklētāju un apkārt esošajiem cilvēkiem? Es neanalizēju nevienu konkrētu gadījumu, bet esmu par to, lai mēs - tie, kas strādājam kultūras jomā un veidojam kultūras pasākumus, darītu visu, lai pasākuma apmeklētājs būtu apmierināts ar to. Man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgi, Rīgas pilsētā visu laiku esam turējuši šos standartus augstus un tā tam ir jābūt. Nav labi, ja cilvēks apmeklē pasākumu un nesaprot, kur iet, kas notiek, nav skaidrs, cikos un kas būs, atnākot uz sākumu, nekas nesākas laikā... It kā sīkas lietiņas un saprotamas, tomēr tas ir pasākuma kvalitātes standarts.

Runājot par radošajiem kvartāliem - daudzos gadījumos ir tāds kā mikslis, jo šajos kvartālos darbojošies cilvēki dažkārt to dara ļoti pašpietiekami, it kā viņiem nemaz apmeklētājs nemaz nebūtu vajadzīgs, tomēr no otras puses - viņi vēlas, lai par viņiem uzzina.  Mums bija arī radošo cilvēku sapulce, kurā radošo kvartālu cilvēki no savas puses atzīmēja, ko viņi grib, kā viņi var vairāk iesaistīt savā atrašanās vietas apkārtnē dzīvojošos cilvēkus.

Radošie kvartāli un to attīstība ir zīmīgs process - meklējot dialogu starp tiem cilvēkiem, kas atrodas radošajā vietā un tiem, kas ir apkārt - iedzīvotājiem. Es domāju, ka tieši tāpat tas ir arī no iedzīvotāju puses - arī viņi skatās, ka tur kaut kas notiek! Dažkārt tur, iespējams, kaut kas notiek par skaļu un tad viņi kļūst nikni, bet tomēr ļoti bieži ir tā - ja viņiem atver durvis un aicina nākt, arī problēma ir atrisināta. Jo vairāk mēs kopā darām, jo vairāk mēs viens otru saprotam, jo labāk mums visiem kopā dzīvojas.  

Lūdzu, pastāstiet par ieceri ar dažādu kultūru kori sasniegt Ginesa rekordu!

Meklējot brīvās vietas Ginesa rekordu listē, labi zinot, ka mums nekad neizdosies pārspēt Ķīnas stadiona kopdziedāšanas plača "korus", mēs gribam, lai Rīgā varētu sastapt kori, kurā dzied visvairāk dažādu kultūru pārstāvju. Uzsverot to, ka kora dziedāšana, tāpat kā jebkura cita lieta kultūrā, ir ļoti daudzveidīga. Man, piemēram, ir bijusi iespēja dzirdēt Pasaules koru olimpiādē daudzos un dažādos veidus, kādos pasaulē kori dzied, ļauj domāt, ka varam parādīt to, ka mēs Latvijā dziedam acapella, daudzbalsīgi, mākslinieciski augstvērtīgi un pulcēt šādā vietā dažādu kultūru korus un dziedāt kopā.

Vispārcilvēciskās, humānās lietas - tas ir tas, ko vēlamies pateikt, pulcējot daudzu kultūru kori. Mums gan vēl būs jāatrod pareizais veids, kā uzskaitīsim, cik tieši kultūru pārstāvji piedalīsies.

Līdz šim dažādu Eiropas pilsētu pieredze bijusi atšķirīga. Kā Latvija aprēķinās ieguvumus no Rīga - 2014 pasākumiem?

Uz šo jautājumu konkrētāk varēšu atbildēt janvāra beigās, jo pašlaik mehānisms vēl top. Iespējas ir ļoti dažādas. Viens mehānisms ir skaitīt tūristus - tos, kas Rīgā ir pirmoreiz, skaitīt tos, kuri paliek šeit ilgāk. Var uzskaitīt iemeslus, kādēļ viņi ir atbraukuši - cik lielā mērā šis projekts devis impulsu tūrisma lietām.

Jau pašlaik ir skaidrs, ka konferenču tūrisms jeb konferenču bizness, kā to dēvē industrijā, apliecina - tendence doties uz Rīgu ir pieaugoša, jo ļoti daudzas starptautiskas korporācijas izvēlas savas gadskārtējās un arī regulārās norises rīkot tieši Rīgā, jo Rīga būs 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Protams, ieguvumu izvērtēšanas kritēriji ir ļoti dažādi. Mums īpaši svarīgs šķiet tas aspekts - kas būs pēc tam? Protams, mēs skatāmies arī uz ilgtermiņa procesiem, ko Eiropas kultūras galvaspilsētas gads aizsāk un kā šis process kvalitatīvi izmaina Rīgā notiekošās kultūras aktivitātes.

Vai, strādājot pie Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas, esat domājuši arī par tiem, kuri ikdienā nevar atļauties apmeklēt kultūras pasākumus?

Jā, ļoti daudz! Arī Rīgas līdzšinējā prakse rāda, ka Rīgā ir ļoti līdzsvaroti tie pasākumi, kuri ir pieejami par maksu un tie, kas ir labas kvalitātes pasākumi un ir pieejami bez maksas vai par demokrātiskām cenām. Domāju, ka no mūsu puses līdzsvars tiks veidots, maksimāli nodrošinot dažādas pieejamības dažādiem pasākumiem.