Neprotam nosargāt: 21 brūkošais pasaules kultūras piemineklis  (106)

Portāls "Delfi" iepazīstina ar visiem kultūras pieminekļiem, kas iekļauti UNESCO Pasaules apdraudētā mantojuma sarakstā. Tādi ir pavisam divdesmit viens, kopumā septiņpadsmit valstīs.

No visiem apdraudētajiem objektiem gan tikai daļa atrodas konfliktu plosītajos pasaules apgabalos - Mali, Palestīnā, Irākā un Afganistānā. Daļa ir valstīs, kuru ekonomiskā vai politiskā situācija neļauj veikt to atjaunošanu, bet citām acīmredzot tiek pievērsta pārlieku maza uzmanība, jo citādi nav izskaidrojams, kāpēc sarakstā iekļauts, piemēram, Lielbritānijas ostas pilsētas Liverpūles vārds.

UNESCO Pasaules apdraudētā mantojuma sarakstā iekļautie kultūras objekti:

Bamjanas ielejas kultūrainava un arheoloģiskās vērtības

Kultūrainava un arheoloģiskās vērtības Bamjanas ielejā atspoguļo tos plašos mākslinieciskos un reliģiskos sasniegumus, kas no 1. līdz pat 13. gadsimtam iezīmēja senās Baktrijas civilizāciju. Tajā apkopotas plašas un daudzveidīgas citu kultūru ietekmes, kas apvienojoties radīja specifisko budisma gandharas skolu.

Apvidū atrodas vairāki budistu klosteru ansambļi, svētvietas, kā arī vēlāku laiku islāmistu militārie nocietinājumi. Šī vieta ir arī traģisks pierādījums Taliban kustības aprobežotībai, kas 2001. gada martā iznīcināja divas klintī iecirstas stāvošas Budas statujas.

Džamas minarets un arheoloģiskās vērtības

Sešdesmit piecus metrus augstais Džamas minarets ir majestātiska augšup vērsta būve, kuras celšanas laiks tiek lēsts ap 12. gadsimtu.

Viscaur klāta ar smalki rotātiem ķieģelīšiem un zilu flīzīšu rakstiem tās augšgalā, minarets ir pieminēšanas vērts gan arhitektūras, gan dekoratīvās mākslas ziņā. Tas reprezentē šī reģiona arhitektūras un māksliniecisko tradīciju augstāko attīstības pakāpi. Būves iespaidīgo izskatu uzsver arī apkārtējā vide - tas atrodas starp diviem stāviem kalniem dziļā upes ielejā pašā Goras provinces sirdī.

Kālija ieguves rūpnīcas Humberstone un Santa Laura

Kālija ieguves rūpnīcas "Humberstone" un "Santa Laura" ietver vairāk nekā 200 atsevišķas agrākās kālija ieguves rūpnīcas ēkas, kurās strādnieki no Čīles, Peru un Bolīvijas strādāja un brīvo laiku pavadīja uzņēmumiem piederošās, speciāli uzbūvētās pilsētās. Šajā vidē viņi attīstīja savu unikālu līdzenumu kultūru.

UNESCO norāda, ka šī kultūra, saukta arī par pampinos kultūru "pasaulē tiek uzskatīta par manifestu viņu bagātajai valodai, radošumam, vienotībai un pāri visam - viņu centieniem pēc sociālajām tiesībām, kas ir atstājuši ietekmi uz visas pasaules kultūras mantojumu".

Rūpnīcas atrodas visai attāli no pārējās civilizācijas vienā no sausākajiem planētas tuksnešiem, taču tūkstošiem pampinos dzīvoja šajos smagajos apstākļos vairāk nekā sešdesmit gadus. Viņi tolaik pasaules lielākajā kālija ieguves vietā ražoja kālija nitrātu, kas savukārt bija revolucionāra minerālmēslu sastāvdaļa. Šī rūpniecība Čīlei atnesa lielu turību.

Apdraudētā mantojuma sarakstā rūpnīcas iekļautas to unikālās uzbūves un reģionā notiekošo zemestrīču dēļ.

Abu Mena

Abu Menas pilsēta sastāv no Ēģiptei neraksturīgajām baznīcām, bazilikas, kā arī senām sabiedriskajām ēkām, ielām, klosteriem, dzīvojamajām ēkām un darbnīcām.

Pilsēta uzbūvēta, godinot Aleksandrijas karavadoni Menu, kurš pēc savas armijas uzvaras atteicās nogalināt kristiešus, turklāt pats pasludināja, ka ir piederīgs kristietībai. Pēc viņa apglabāšanas 296. gadā uz kapa uzbūvēja baznīcu. Tā kā šī vieta kļuva par svētceļojumu mērķi, drīz ap to apauga vesela pilsēta.

Bagrati katedrāle un Gelati klosteris

Katedrāles (foto pirmajā lapā) celtniecību, kas nosaukta pirmā Gruzijas valsts apvienotāja Bagrata III vārdā, sāka celt jau 10. gadsimtā, bet pabeidza 11. gadsimta pašā sākumā. Lai gan katedrāle tika daļēji iznīcināta 1691. gadā, līdz mūsdienām (īpaši pēdējos gados) tā ir praktiski atjaunota.

Gelati klosteris, kura galvenās ēkas celtas starp 12. un 17. gadsimtu ir ļoti labi saglabājies komplekss, kurā ietilpst brīnišķīgas mozaīkas un sienu gleznojumi.

Katedrāle un klosteris parāda Gruzijas viduslaiku arhitektūras pašus augstākos sasniegumus.

Mtskhetas vēstures pieminekļi

Gruzijas bijušās galvaspilsētas Mtskhetas (attēlā) vēsturiskās baznīcas ir unikāli Kaukāza reģiona viduslaiku reliģiskās arhitektūras paraugi. Tās parāda augsto māksliniecisko un kultūras līmeni, kas bijis sasniegts senajā karaļvalstī.

Arī senajā galvaspilsētā patlaban norit apjomīgi vēsturisko ēku restaurācijas darbi

Bamas pilsēta un tās kultūrainava

Bama atrodas tuksnešainajos Irānas Dienvidaustrumos. Bamas izcelsme datējama ar 6. līdz 4. gadsimtu pirms mūsu ēras. Tās ziedu laiki gan bija ievērojami vēlāk - no 7. līdz 11. gadsimtam, kad tā atradās nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustojumā un bija pazīstama ar saviem zīda un kokvilnas izstrādājumiem.

Tuksnešainās pilsētas izdzīvošanu nodrošināja apakšzemes apūdeņošanas kanāli, kādi līdz mūsdienām gandrīz nekur citur vairs nav saglabājušies. Savukārt pilsētas cietoksnis ir viens no senākajiem viduslaiku nocietinājumiem, kas būvēts, izmantojot īpašu tehniku, klājot dubļu slāņus.

Cietoksnis guvis ievērojamus bojājumus 2003. gadā notikušajā zemestrīcē.

Ašūras pilsēta

Senā Ašūras pilsēta (blakus mūsdienu Šārkatai) atrodas Tigras upes krastos, kur savulaik bija Ziemeļmezopotāmija. Šajā vietā ir robeža starp lietus apūdeņotu un tuksnešainu zemi.

Tiek lēsts, ka pilsēta uzbūvēta aptuveni 3000 gadus pirms mūsu ēras, bet no 14. līdz 9. gadsimtam pirms mūsu ēras tā bija pirmā Asīrijas impērijas galvaspilsēta, vēlāk pilsētvalsts un starptautiskas nozīmes tirdzniecības ceļu krustpunkts. Vienlaikus tā bija arī Asīriešu reliģiskais centrs. Pilsētu izpostīja babilonieši, taču no jauna tā atdzīvojās partiešu periodā mūsu ēras pirmajos gadsimtos.

Gus Wallen / cc' id="imm" src="http://foto.delfi.lv/show.php?mode=0&id=3332540&salt=hjgOFF.jpeg" alt="Samarra" name="imm" width="499" border="0" height="300">

Samāras arheoloģiskā pilsēta

Samāras arheoloģiskā pilsēta ir izbijusi Abasīdu kalifāta lielpilsēta, kas savulaik pārvaldīja teritorijas no mūsdienu Tunisijas līdz pat Centrālāzijai. Pilsēta atrodas tikai 130 kilometrus uz ziemeļiem no Bagdādes, un tās teritorija stiepusies aptuveni 42 kilometru garumā gar Tigras upi un bijusi četrus līdz astoņus kilometrus plata.

Šajā vietā attīstījās daudzas arhitektūras, zinātnes un mākslas inovācijas, kas vēlāk izplatījās arī uz citām islāma zemēm un vēl tālāk.

Jeruzalemes vecpilsēta un tās nocietinājuma sienas

Jūdaisma, Kristietības un Islāma svētajai pilsētai Jeruzalemei vienmēr bijusi liela simboliskā nozīme. Starp tās 220 vēsturiskajiem pieminekļiem īpaši izceļas Klints Doms (attēlā). Iespaidīgā svētnīca celta 7. gadsimtā un rotāta skaistiem ģeometriskiem un ziedu motīviem. Par savu šo svētnīcu atzīst visu triju reliģiju pārstāvji.

Vecajā pilsētas daļā atrodas arī Raudu mūris, kas citu no cita nodala dažādu reliģiju piekritēju apdzīvotos kvartālus.

Zabidas vēsturiskā pilsēta

Zabidas dzīvojamā un militārā arhitektūra, kā arī tās mūsdienīgie pilsētplānošanas risinājumi padara to par ārkārtīgi retu arheoloģiskas un vēsturiskas nozīmes vietu.

Tā ir ne tikai bijusi Jemenas galvaspilsēta no 13. līdz pat 15. gadsimtam, bet arī ilgus gadsimtus ietekmēja visu arābu un musulmaņu pasauli, jo tajā atradās islāma universitāte.

Viduslaiku pieminekļi

Kosovā atrodas četras īpašu uzmanību pelnījušas ēkas, kas atspoguļo Bizantijas-Romānikas augstos garīdzniecības kultūras sasniegumus, tostarp izcilos sienu gleznojumus, kādi Balkānos attīstījās starp 13. un 17. gadsimtu.

Dečani klosteris būvēts 14. gadsimta vidū un kalpo par Serbijas karaļa Stefana Dečanska mauzoleju. Pečas patriarhāta klosteri savukārt veido baznīcu grupa, kurās ir bagātīgas 13. gadsimta freskas. Svētās Ļevisas jaunavas klostera 14. gadsimta freskas savukārt atspoguļo Austrumu Ortodoksālās Bizantijas un Rietumu Romānikas stilu saplūšanu, bet Svēto Apustuļu baznīcā esošās 13. gadsimta freskas ir gleznotas unikālā monumentālā stilā.

Timbuktu

Viena no Mali lielākajām pilsētām Timbuktu ilgus gadsimtus bija intelektuālā un garīgā galvaspilsēta, kurā atradusies pat Korāna universitāte. Tā bija Āfrikas islāma propagandas centrs visu 15. un 16. gadsimtu. Tās trīs lielās mošejas - Džingareibera, Sankore un Sidi Džaia - atgādina par Timbuktu zelta laikmetu. Lai gan regulāri atjaunotas, tās patlaban apdraud teritorijas pārtuksnešošanās un islāma nemiernieki.

poulain_aurelie / cc' id="imm" src="http://foto.delfi.lv/show.php?mode=0&id=3332550&salt=v2Qz4C.jpeg" alt="Tomb of Askia" name="imm" width="496" border="0" height="372">

Askia kapenes

Askia kapeņu centrālo 17 metrus augsto piramīdveida būvi vēl savas dzīves laikā lika celta pats Songas Imperators Askia Muhameds. Tas norāda uz lielo bagātību, kura reģionā ienāca 15. un 16. gadsimtā līdz ar aizvien pieaugošo tirdzniecības ceļu aktivitāti Sahāras tuksnešu apvidū.

Kapene pati par sevi ir arī lielisks monumentālās dubļu būvju tradīcijas piemērs, nesot mums zināšanas, kāda arhitektūra bija izplatīta Rietumāfrikas Subsahāras joslā. Kompleksā ietilpst arī divas mošejas ēkas, kapi un atvērta sanāksmju telpa. Komplekss tika uzbūvēts, kad Askia atgriezās no Mekas un pieņēma islāmu kā impērijas oficiālo reliģiju.

Jēzus dzimšanas vieta: Kristus dzimšanas baznīca un svētceļnieku ceļš

Betlēmes svētceļnieku mērķi, tostarp Kristus dzimšanas baznīca atrodas aptuveni 10 kilometrus no Jeruzalemes un kopš 2. gadsimta tiek uzskatīta par Kristus piedzimšanas vietu.

Pirmā baznīca šajā vietā tika uzbūvēta 339. gadā. Tā gan gāja bojā ugunsgrēkā, tāpēc 6. gadsimtā tapa jauna, kurā joprojām saglabātas grīdas mozaīkas no pirmās ēkas. Šajā vietā atrodas arī latīņu, grieķu ortodoksālās, franciskāņu un armēņu klosteri un baznīcas, kā arī zvanu torņi un citas reliģiskās būves un dārzi.

Panamas Karību piekrastes nocietinājumi: Portobelo-San Lorenzo

Portobelo-San Lorenzo nocietinājumi ir iespaidīgi 17. un 18. gadsimta militārās arhitektūras paraugi. Šie Panamas forti veido daļu no Karību krasta aizsardzības sistēmas, ko būvējuši Spāņu iekarotāji, lai aizsargātu transatlantisko tirdzniecību.

Tie ir reti Spāņu militārās arhitektūras paraugi, kas turklāt atrodas ainaviski ārkārtīgi skaistā vietā.

Čančanas arheoloģiskā zona

Čimu karaliste ar Čančanu kā tās galvaspilsētu sasniedza savu augstāko attīstības punktu 15. gadsimtā. Tas bija pavisam īsi pirms karalisti iekaroja un pakļāva inki.

Pilsētas skaidrais plānojums norāda uz striktu politisko un sociālo stratēģiju tās veidošanā. Būdama lielākā Dienvidamerikas pilsēta pirms Kolumba ierašanās, tā bijusi sadalīta deviņos apgabalos, kurā katrā ir sava pils, norādot uz vairāku autonomu vienību pastāvēšanu.

Kilva Kisivani un Songo Mnaras drupas

Atliekas no divām savulaik Eiropas ceļotāju apbrīnotajām Austrumāfrikas lielākajām ostām atrodas uz divām mazām saliņām netālu no Tanzānijas krastiem. No 13. līdz pat 16. gadsimtam Kilvas Kisivani salas tirgotāji mainījās ar zeltu, sudrabu, pērlēm, smaržām, arābu traukiem, persiešu māla podiem un Ķīnas porcelānu. Šeit nonāca liela daļa no Indijas okeāna baseinā tirgotajām precēm.

Savu zenītu abas salas sasniedza 13. un 14. gadsimtā. Pasaulslavenais ceļotājs Ibn Batūta (Abū Abdallāhs Muhammeds Ibn ِAbdallāhs al Lavātī at Tandžī Ibn Batūta), kas šo vietu bija apmeklējis 1331.-1332. gadā, Kilva Kisivani aprakstīja kā pasaules skaistāko pilsētu.

Kasubi Bugandas Karaļu kapavieta

Kasubi apvidū atrodamā Bugandas karaļu kapavieta aizņem aptuveni 30 hektāru lielu teritoriju. Lielākajā daļā no tās cilvēki joprojām nodarbojas ar zemkopību, taču tajā esošā kalna galā atrodas 1882. gadā celtā Bugandas valdnieku pils, kas jau 1884. gadā pārveidota par viņa kapavietu.

Līdz mūsdienām pils galvenajā ēkā, kas ir apaļa un segta ar kupolu, atrodas pavisam četras kapavietas. Ēka pati par sevi ir milzīgs arhitektūras sasniegums, ņemot vērā, ka tā celta tikai no organiskiem materiāliem - koksni, niedrēm, salmiem, klūgām un māla javas.

Senā Jūras tirdzniecības pilsēta Liverpūle

Sešas vēsturiskā Liverpūles pilsētas centra daļas un senie doki ir acīmredzams liecinieks pasaules tirdzniecības straujajai attīstībai 18. un 19. gadsimtā.

Pilsētai bija milzu nozīme Britu impērijas izaugsmē, un tā bija galvenā osta, no kurienes tika organizēta cilvēku - gan emigrantu, gan vergu - kustība no Eiropas uz Ameriku. Liverpūle daudzējādā ziņā bija pionieris ostu risinājumu, transporta sistēmu un ostas pārvaldes attīstībā. Līdz mūsdienām joprojām ir saglabājies ārkārtīgi liels skaits tā laika ēku un industriālo būvju.

Patlaban pilsētu apdraud dažādi modernizācijas projekti.

Koro pilsēta un tās osta

Pilsēta ir viena no pirmajām koloniālajām bāzēm Amerikā, kas pilsētas statusu ieguvusi jau 1527. gadā. Tajā līdz mūsdienām saglabājušās 602 vēsturiskās ēkas.

Koro pilsētas māla konstrukcijas ir unikālas Karību jūras baseinam. Tā ir arī vienīgā līdz mūsu dienām saglabātā pilsēta, kurā redzama vietējo tradīciju sajaukšanās ar Spāņu mudejar arhitektūras stilu un nīderlandiešu būvniecības tehnoloģijām.