Viņa norādīja, ka šīs provizoriskās izmaksas tiks precizētas pēc tehniskā projekta izstrādes, un uzsvēra, ka tās ir arī investīcijas tālākā nākotnē, jo Kultūras ministrija īpašumu Miera ielā 58A perspektīvā plāno attīstīt par kultūras radošo kvartālu.
Tabakas fabriku JRT vajadzībām cer pielāgot līdz 2014.gada rudenim, kad plānots sākt JRT Lāčplēša ielas nama rekonstrukciju. Bijušajā Tabakas fabrikas ēku kompleksā JRT paredz izmantot divas administratīvās ēkas, kurās iemājos teātra administrācija, biļešu kase un apsardzes dienests, kā arī ražošanas ēku teātra pamatdarbībai. Kopā tie ir aptuveni 7950 kvadrātmetru.
"Pēc namu apsekošanas konstatēts, ka administratīvās ēkas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī un bez kapitāliem remontdarbiem var nodrošināt visu nepieciešamo JRT administrācijas darbībai. Savukārt ražošanas ēkā plānoti lielāki kapitālieguldījumi, lai nodrošinātu izvērtētās prasības attiecībā uz tehniskajiem risinājumiem, drošību un komfortu," iepriekš paskaidroja VNĪ pārstāve.
Lielākie kapitālieguldījumi plānoti ražošanas ēkā, kur tiks iekārtotas izrāžu zāles, būs nepieciešama atsevišķu inženierkomunikāciju renovācija un izbūve, lietus ūdens noteksistēmas remonts, kā arī ēkas ārsienā tiks izveidota lūka, lai līdz skatuves laukumam 4.stāva līmenī būtu iespējams nogādāt paceltās lielizmēra dekorācijas.
Kopumā Tabakas fabrikā tiks nodrošinātas izvērtētās prasības attiecībā uz tehniskajiem risinājumiem, drošību un komfortu, uzsvēra Laukšteina.
Jau vēstīts, ka valdība pērn vasarā konceptuāli atbalstīja 5,18 miljonu latu piešķiršanu JRT telpu remontam, atjaunojot teātra galveno ēku un sētas ēkā izveidojot vēl vienu vai divas skatītāju zāles un tehniskās telpas.
Plānots, ka "Valsts nekustamajiem īpašumiem" JRT ēkas rekonstrukcija jāpabeidz līdz 2016.gada 30.jūnijam, bet Kultūras ministrijai nomas maksa par VNĪ ieguldījumiem jāsāk maksāt no 2016.gada 1.jūlija.
JRT ēka Lāčplēša ielā pašlaik ir ļoti sliktā stāvoklī – mitruma dēļ vietām ir bojātas pagraba sienas, pamatiem nav hidroizolācijas. Ēkas fasādes apmetums un krāsojums ir bojāts, bet pagalma pusē ir izdrupušas mūra šuves. Tāpat ir stipri bojāti koka logi, galvenais balkons ir sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc ir uzstādīts aizsargsiets.
Ne ēkas fasādes, ne notekcauruļu, ne karnīžu remonts nav veikts kopš 1956.gada, katru pavasari ir jāveic neatliekami remonti avārijas stāvokļa novēršanai. Avārijas stāvoklī ir arī teātra tehniskie tīkli, ugunsdzēsības ūdensvads un sūkņu stacija, savukārt inženierkomunikācijas neatbilst mūsdienu prasībām un normatīvajiem aktiem.