Kā uzsvēra Paidere-Staķe, tagad viss pamatā būs pašu mūziķu rokās. Ja orķestris sajūt, ka vēlas augsto kvalitāti noturēt, un ja to prasīs arī publika, tad tas būs nemitīgs grupu darbs, uzturot sevi formā un pašiem mobilizējoties, jo vairs nebūs stingrās rokas, kas ieradīsies pie orķestra piecas vai septiņas reizes sezonā, lai strādātu pie visām detaļām.
"Lielāka atbildība tiks prasīta no koncertmeistariem un pašiem mūziķiem. Kvalitātes noturēšana tagad būs viņu rokās. Protams, arī no viesdiriģentiem tiks prasīts, bet viņi nāk un iet, kā arī viņiem ir svarīgi noturēt labas attiecības. Ne visi viesdiriģetni ir spējīgi norādīt uz problēmām tiešā veidā. Ir tādi cilvēku tipi, kuriem nav problēmu pateikt, bet ir tādi, kuri paturēs neapmierinātību pie sevis cerībā, ka viņus aicinās šeit atkal," klāstīja LNSO valdes locekle.
Tajā pašā laikā viņa atzina, ka jau tagad ir apmēram zināmi tie diriģenti, kurus orķestris vēlētos uzaicināt un sadarboties, lai varētu pārliecināties par iespējamo sadarbību. Uzrunāti ir gan latviešu, gan ārvalstu diriģenti, taču konkrēti kandidāti vēl netiek minēti, jo orķestrim jābūt tiešām pārliecinātam, ka izraudzīto cilvēku vēlas par galveno diriģentu.
"Ar Šišonu orķestris sadarbojās nepilnus desmit gadus, līdz viņš tika uzaicināts par galveno diriģentu. Galvenā diriģenta izraudzīšana noteikti nav ātrs lēmums. Pieņemu, ja viss iegrozīsies pozitīvā gultnē, tad orķestra jauno galveno diriģentu mēs varētu nosaukt 2015.gadā. Diriģenti plāno savu darbu vairākus gadus uz priekšu, tādēļ ir jāatrod laiks, kad viņi varētu atbraukt uz Latviju," sacīja Paidere-Staķe.
Līdz ar to LNSO vienas un pat divas sezonas koncertos aicinās piedalīties tos diriģentus, kuru vidū varētu būt arī nākamais LNSO galvenais diriģents. "Ja runājam par vienu konkrētu pretendentu, tad viņam nākamajā sezonā nav neviena brīva brīža, kad pie mums atbraukt. Taču konkrētus vārdus šobrīd es negribu minēt, jo svarīgs ir orķestra balsojums," akcentēja LNSO valdes locekle.
Viņa norādīja, ka situācija tagad, kad LNSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatu atstājis Šišons, ir sarežģīta. Lai jaunam diriģentam piedāvātu programmu, ir nepieciešams pamatojums. Pašlaik ir vajadzīga pauze, kurā pārdomāt, ko un kāpēc grib LNSO.
"Primāri jāizvērtē sadarbība ar Kultūras ministriju, jo patlaban šī sadarbība klibo. Man ministrijā pretī galda otrā pusē nav cilvēka, kurš varētu runāt par orķestra lietām. Tur cilvēkiem trūkst izpratnes par lietu - nav izpratnes par to, kas ir mākslinieciskais vadītājs, kādām tam vajadzētu būt. Man nav sarunu partnera. Patlaban ir sajūta, ka kultūras ministre un ministrija uzelpo, kas esam atrisinājuši problēmu un dārgais Šišons ir aizgājis. Man ar tādu sarunu partneri nav pa ceļam," uzsvēra orķestra vadītāja, piebilstot, ka kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) uz LNSO koncertu bijusi tikai vienu reizi.
LNSO valdes locekle skaidroja, ka orķestra sezona tiek balstīta uz iedomātiem biļešu ieņēmumiem, jo koncertu darbības atbalstīšanai finansējums ir apaļa nulle. Tomēr viņa uz nākotni neskatās pesimistiski, jo ir pārliecināta, ka orķestris, kuram ir vairāk nekā 90 gadu, izdzīvos.
Viņasprāt, lielākā problēma patlaban ir tā, ka ministrijā nav pretī cilvēka, ar kuru varētu veidot profesionālas sarunas. Rūgtumu LNSO vadītājā atstājis kultūras ministres teiktais, ka viņai ar Šišonu nav jātiekas, jo viņš ir LNSO darbinieks, viņas līmenis esot direktori. Tādējādi patiesībā tika parādīts, ka nav izpratnes par galvenā diriģenta lielo lomu.
"Mēs visi pazīstam orķestrus pēc galvenajiem direktoriem - tā ir atslēga, ar kuru orķestris ir zināms. Es, piemēram, nezinu, kas ir Berlīnes filharmoniķu intendants, un tas nav tik būtiski. Es arī nesagaidu, ka man pretī būs orķestra speciālists, taču es sagaidu elementāri kulturālu, inteliģentu cilvēku, kuram apmēram ir nojausma par to, kas ir svarīgs, kas nav svarīgs un kā notiek process. Un šis nav tas gadījums. Es domāju, ka jebkuram sevi cienošam, inteliģentam cilvēkam vispārējos vilcienos ir jāorientējas dažādās jomās. Ja man prasītu par hokeju, tad es lielos vilcienos varētu pateikt, ka hokejā nemet bumbu grozā," pauda Paidere-Staķe.
Arī Šišons uzsver, ka Kultūras ministrijai laikā, kamēr tiek meklēts jaunais galvenais diriģents, ir jāizlemj, ko vēlas darīt ar LNSO. "Situācijā, kādā patlaban atrodas orķestris, tam nav nākotnes. Man tas bija skaidrs, tādēļ cerēju, ka ministrija situāciju mainīs, bet nekas nemainījās, tādēļ arī pieņēmu lēmumu aiziet no LNSO," sacīja diriģents.
Viņš uzskata, ka šajā valstī problēma ir tā, ka daudzi cilvēki sola kaut ko darīt, bet patiesībā neko nedara. Ja cilvēki vairāk turētos pie tā, ko teica, tad situācija būtu labāka, ir pārliecināts Šišons.
"Esmu sastapies ar citiem gadījumiem, kad kultūras ministri nesaprot situāciju, bet viņi cenšas atbalstīt. Šajā gadījumā nav izpratnes un nav arī atbalsta orķestrim, kad apzināties, ka nākamā gada budžetā ir samazinājums, kāda var būt nākotnes iespēja.
Kāda ir iespēja plānot nākotni, ja kultūras ministri esmu saticis tikai vienu reizi. Es varu apgalvot, ka no visiem kultūras ministriem, kurus es pazīstu, Jaunzeme-Grende ir vismaznozīmīgākā. Visus citus es esmu sastapis 400 reižu vairāk," vēstīja diriģents.
Jau ziņots, ka līdz 1.janvārim diriģents Šišons bija LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs, taču Kultūras ministrijas atbalsta trūkuma dēļ viņš pieņēma lēmumu lauzt līgumu, jo neredzēja iespēju turpmāk celt orķestra māksliniecisko kvalitāti.
Februāra sākumā LNSO ar Šišonu parakstīja viesdiriģenta sadarbības līgumu par trīs koncertu diriģēšanu Rīgā šajā koncertsezonā. Pēdējo reizi Šišona vadībā LNSO uzstāsies sezonas noslēguma koncertā 17.maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
