Pasaules augstāko skulptūru desmitnieks  (20)

Portāls "Delfi" iepazīstina ar pasaules desmit augstākajām skulptūrām, kuru izmērs rēķināts, neņemot vērā postamentus un uzbērumus, kuros tās atrodas. Pārsteidzoši, bet to vidū nav nevienas Rietumu pasaules ikonas, kā, piemēram, Riodežaneiro Jēzus skulptūra (30 metri bez pjedestāla) vai Ņujorkas Brīvības statuja (46 metri bez pjedestāla).

Pat tādiem padomju monumentālisma brīnumiem kā Mātei Tēvzemei Kijevā (62 metri bez pjedestāla) un skulptūrai "Māte, Tēvzeme sauc!" Volgogradā (85 metri bez pjedestāla) nav izdevies iekļūt augstāko statuju desmitniekā, lai gan vēl 1967. gadā, kad pēdējā no tām atklāta, tā bijusi pasaulē augstākā. Pašlaik tā joprojām ir pasaulē trešā augstākā ar reliģiju nesaistītā statuja.

Kopš 1948. gada ASV tā saucamajos Melnajos kalnos top indiāņu virsaiša Trakā zirga memoriālā skulptūra, kas tiek izcirsta klintī. Pabeigta tā būs 172 metrus augsta, ievērojami pārspējot netālu esošās vien 18 metrus augstās Rašmoras kalnā izkaltās četru ASV prezidentu sejas, kā arī visas citas pašlaik pasaulē esošās skulptūras. Tiesa, lai gan statuja top jau 65 gadus, tā vēl ir tālu no pabeigšanas. Tikmēr iepazīstinām ar pasaulē augstākajām pabeigtajām statujām:

Līdzīgi kā svētā Jaunava Marija kristiešiem, šis budisma praksē pielūgtais sievišķais žēlastības dievietes tēls (Guanīna) iemieso mīlestību un rūpes par cilvēci, tādējādi simboliski apvienojot visas Budas formas.

Mijako parkā esošā statuja netālu no Ashibetsu pilsētas Japānas ziemeļos pabeigta 1989. gadā. Parka apmeklētājiem ir iespējams uzkāpt pa trepēm līdz tās galvā esošajam skatu laukumam. Skulptūrā dažādos augstumos starp sesto un divdesmito stāvu atrodas arī kopumā astoņas telpas, kas paredzētas lūgšanām.

Zeltītā betona skulptūra atrodas salīdzinoši nelielā - nepilnu 15 000 cilvēku apdzīvotā - Angtongas pilsētiņā vietējā klostera teritorijā. Tā tapusi aptuveni 18 gadus - no 1990. līdz pat 2008. gadam.

Astotā augstākā statuja pasaulē attēlo Krievijas caru Pēteri I. Skulptūra 1997. gadā tika atklāta par godu 300 gadiem, kopš ievērojamais Krievijas valdnieks izveidoja valsts pirmos jūras spēkus.

98 metrus augstās statujas autors ir Krievijas Mākslas akadēmijas prezidents, gruzīnu izcelsmes mākslinieks Zurabs Cereteli. Atšķirībā no citiem ievērojamiem viņa darbiem, skulptors šo pieminekli veidojis ļoti reālistisku un pompozu, izsaucot ļoti pretrunīgas reakcijas. Vairākas pasaules mēroga tūrisma interneta vietnes to nodēvējušas par vienu no neglītākajām pasaules (un Krievijas) skulptūrām.

Pēc Cereteli drauga Jurija Lužkova atstādināšanas no Maskavas mēra amata, pavīdēja ideja par statujas nojaukšanu. Tāpat izskanēja varianti to pārvietot uz Sanktpēterburgu, pilsētu, kuru Pēteris I dibināja, taču ideja atsaucību neguva. Savukārt Arhangeļska un Petrozavodska pašas izteikušas vēlmi statuju ņemt pie sevis, bet vismaz pagaidām skulptūra palikusi, kur uzbūvēta.

Pasaules septītā augstākā skulptūra veltīta Tūkstoš roku un acu Guanīnai - budisma praktizētājai, kas pēc senas ķīniešu teikas tik ļoti vēlējusies palīdzēt visiem, ka tās rokas sadalījušās vairākās, bet kā dāvanu no kādas dievības viņai ieguvusi arī vairākas galvas.

Zeltītā bronzas skulptūra ir 99 metrus augsta, tādējādi tikai par metru apsteidzot iepriekš pieminēto Pētera I statuju. Vienlaikus Ķīnā tā ir tikai ceturtā augstākā skulptūra.

Sendai Daikanona jeb burtiski tulkojot "Sendai pilsētas garā Guanīna", būdama precīzi 100 metrus augsta, ir sestā lielākā skulptūra pasaulē.

Līdzīgi kā citas Guanīnas, statuja attēlo japāņu budisma praksē pielūgto bodisatvu jeb būtni, kas citiem palīdz sasniegt nirvānu jeb apskaidrību. Tiesa, kompānija, kas skulptūru savulaik būvēja, to darīja, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, ne izrādītu savu pieķeršanos reliģijai.

1991. gadā Japānā pabeigtās skulptūras "galvā" iespējams nokļūt, izmantojot liftu.

Kalnā izkaltie tēli atveido divus agrīnos Ķīnas imperatorus, kuri savulaik ne tikai bijuši ievērojami politiķi, bet līdz mūsdienām saglabājušies cilvēku apziņā kā teju mītiskas būtnes. Tā, piemēram, Jaņ Di (burtiski - uguns valdnieks) ir leģendārs hanu imperators, kas tiek uzskatīts arī par visaugstāko dievību Ķīnas tradicionālajā saules kultā. Savukārt Huang Di (burtiski - dzeltenais valdnieks) tiek uzskatīts par centralizētas valsts izveidotāju, kosmisku valdnieku un ezotērijas ekspertu, kā arī visas ķīniešu nācijas priekšteci.

Skulptūras būve prasīja 20 gadus un tā tika pabeigta 2007. gadā. Tiek uzskatīts, ka tā celta, lai demonstrētu reformas politikā un Ķīnas aizvien augošo ekonomisko spēku.

Atšķirībā no līdzīgām skulptūrām, šī atrodas uz mākslīgi izbūvētas salas pie Ķīnas Hainanas provinces Dienvidķīnas jūrā. Tāpat tā atšķiras vizuāli - statujai ir trīs galvas, no kurām viena vērsta uz sauszemi, bet divas uz jūru, lai svētību saņemtu visi.

108 metrus augstās statujas būve prasīja sešus gadus un tika pabeigta 2005. gadā, piedaloties desmitiem prominentu mūku un svētceļnieku no Ķīnas, Taivānas, Makao un Honkongas.

Tā saucamā Ušiku Budas statuja Japānā ir ievērojama ne tikai ar to, ka ir trešā augstākā pasaulē. Tajā četros stāvos izvietots budismam veltīts muzejs, kā arī ar liftu iespējams nokļūt 85 metru augstajā novērošanas platformā.

Skulptūras kopējais augstums ar pjedestālu ir 120 metri, taču pašas statujas augstums kopā ar lotosa ziedu, kurā Buda stāv, ir 110 metri bez pjedestāla. 1993. gadā pabeigtās skulptūras mutes garums vien ir četri ar pus metri, bet auss ir 10 metrus gara.

Mjanmas Bago pilsētā atrodas pasaulē garākā guļošās Budas statuja (90 metri), kā arī 116 metrus augstā Švethaljaung stāvošā Buda, kas pabeigta vien 2008. gadā un ir otra augstākā statuja pasaulē.

Jau tā milzīgā statuja atrodas uz gandrīz 14 metrus augsta pjedestāla. Tā būvēta aptuveni divpadsmit gadus un īsā laikā kļuvusi par vienu no galvenajiem valsts tūrisma objektiem.

Strauta tempļa Buda, būdama 128 metrus augsta, ir pasaules augstākā skulptūra. Kopā ar pjedestālu tā slejas 153 metru augstumā, bet, ja ņem vērā arī mākslīgi uzbērto pakalnu, tad būves augstums ir 208 metri.

Nepilna gada laikā kopš būvniecības sākuma pabeigtā pasaules brīnuma izmaksas tiek lēstas aptuveni 55 miljoni ASV dolāru, no kuriem 18 miljonus prasījusi pašas vara skulptūras izveide. Pjedestāls savukārt kalpo kā budistu klosteris. Savu vārdu Strauta templis ieguvis no aptuveni 60 grādus karstā strauta, kas atrodas tā tuvumā un izsenis ir slavens ar savām dziednieciskajām spējām.

Cilvēces vēsturē lielākās Budas statujas būvniecības plāni tika pasludināti un arī īstenoti īsi pēc tam, kad 2001. gadā "Taliban" kaujinieki Afganistānā iznīcināja slavenās klintī izcirstās Bāmjānas Budas statujas. Ķīna vairākkārt nosodījusi "Taliban" īstenoto sistemātisko budisma mantojuma iznīcināšanu, ko vēlējusies uzsvērt arī ar šo celtniecības ieceri.