Latvijas arhitektūras gada labāko darbu skate tiek organizēta kopš 1995.gada, un 17 gados ir pasniegtas 18 Gada balvas (vienu gadu pasniedza divas). Vairāk kā pusi no tām (10) "savākusi" Rīga, Pierīga un Jūrmala. Divreiz godalgota Ventspils. Tikai divreiz godalgotais darbs atradies laukos, ne pilsētā (savrupmāja Sakas pagastā un ražotne Daugmalē pie Rīgas).
Tikai pieci objekti bijuši ar publisku nekomerciālu funkciju (3 skolas, baznīca un bibliotēka). Tiem gan var pieskaitīt arī divus vienīgos laureātus, kas bijuši nevis ēkas, bet projekti – viens pilsētplānošanas projekts un viena arhitektūras izstāde.
Četri objekti bijuši ar publisku komerciālu funkciju (lielveikals, skaistumkopšanas salons, ledus halle un lidosta). Visvairāk objektu (7) bijuši privāti un bez pieejas sabiedriskai lietošanai (2 savrupmājas, 2 dzīvokļu ēkas, 2 biroju ēkas un viena ražotne).
Tikpat kā visus gadus skates balvu nominācijās dominējuši Rīgas objekti. Tāpēc šis gads ar tik pārliecinošu reģionu pārsvaru vieš pamatotas cerības par jaunu tendenci – ka arhitektūras kvalitātes standarti ne tik vien izlīdzinās, bet arī būtiski aug visā Latvijā. Jo īpaši – lielos un sabiedriski nozīmīgos objektos.
Līdz arhitektūras gada balvu pasludināšanas ceremonijai 17.maijā atlicis mazāk par divām nedēļām, un patlaban ir zināmi 17 labākie aizvadītā gada darbi, kam ir cerības balvas saņemt. Lielākā daļa no tiem pārstāv Latvijas reģionus.
"Delfi" lasītāju balsojumā jau tagad izvirzījušies divi pārliecinoši līderi – Austrumlatgales kultūras centrs "Zeimuļs" Rēzeknē (autori – arhitektu birojs "SAALS") un Saldus mūzikas un mākslas skola (MADE Arhitekti). Ne mazāk spilgti sevi pieteikuši arhitektūras studenti (!) Didzis Jaunzems un Laura Laudere ar paviljonu un skatu terasi piemiņas parkā Likteņdārzs, Koknesē, Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī (Daugavpils arhitektu birojs "Arhis"), Ventspils muzeja ekspozīcija (projektēšanas birojs "Konvents" un dizaina birojs "H2E") un Dobeles vēsturiskā tirgus laukums (Darbnīca A projekti).
Tie visi ir publiskie objekti ar sabiedrībai nozīmīgu funkciju un saturu. To tapšana uzskatāmi parāda Eiropas Savienības fondu naudas lomu – ārējais līdzfinansējums ir kā jaunas dzīvības injekcija citādi nīkuļojošos Latvijas reģionos. Ne velti daļa šo objektu jau tagad kļuvuši par savu pilsētu atpazīstamības simboliem un arhitektūras tūrisma galamērķiem.
Rīgā šajā – publisko objektu – kategorijā īpaši izceļami divi sevi sen pierādījušu autoru darbi. Tas ir Zaigas Gailes biroja izlolotais Žaņa Lipkes memoriālais muzejs Ķīpsalā un Latvijas Mākslas akadēmijas jaunais korpuss (SZK un partneri).
Līdz 16.maijam ikviens "Delfi" lasītājs var nobalsot par savu aizvadītā gada arhitektūras favorītu un palīdzēt tikt pie "Delfi" lasītāju balvas tam, kas to visvairāk ir pelnījis kā no arhitektoniskā, tā sabiedriskās nozīmības viedokļa. Arhitektūra ir kultūras nozare, kas pat negribot skar ikvienu no mums (jo mēs visi tajā dzīvojam), tāpēc ikvienam ir tiesības uz viedokli.
Šī gada Latvijas arhitektūras Gada skates pusfinālistu fotogalerija:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!