Muzeju nakts: 12 neparastākie muzeji Latvijā un pasaulē  (10)

Kopš 1997. gada Berlīnes "Garās muzeju nakts" līdzīgi pasākumi notiek jau gandrīz visā Eiropā un kļuvuši populāri arī tādās valstīs kā Argentīna un Filipīnas. Latvijā "Muzeju nakts" šā gada 18. maijā notiks jau devīto reizi.

Portāls "Delfi" iepazīstina ar netradicionālākajiem muzejiem Latvijā un pasaulē, kurus lielākoties veidojuši fanātiski entuziasti bez citu atbalsta. Daudzi no tiem kļuvuši par pilsētu vai pat veselu reģionu vizītkartēm.

Pirmais erotikas muzejs Latvijā savulaik atklāts nevis Vecrīgā, bet gan Tukuma rajona Džūkstes "Modros".

Tā izveidotājs kokgriezējs Modris Bargais pats darinājis teju visus eksponātus un, vadājot viesus ekskursijā pa muzeju, lietas saucot īstajos vārdos. Sākotnēji erotiskajā motīvā rotātās mēbeles esot darinātas paša priekam, vēloties radīt ko līdzīgu Krievijas carienes Katrīnas II guļamistabai. Leģendas vēsta, ka tajā visas mēbeles bijušas darinātas no kokā grieztiem vīriešu dzimumorgāniem.

Bargais interesentiem piedāvā arī palikšanu pa nakti, tostarp erotiskas pirtiņas apmeklējumu pārīšiem, kā arī telpas vecmeitu un vecpuišu ballītēm.

Kamēr Rīgas Motormuzejs uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts, ir īstais laiks apmeklēt kādu dabai draudzīgāku pārvietošanās līdzekļu muzeju. Saulkrastos jau ilgus gadus pastāv velosipēdu muzejs, velodarbnīca un velonoma vienuviet.

Tajā apskatāma seno velosipēdu kolekcija, kuru Jānis Seregins sācis veidot jau 1977. gadā, un pašlaik viņa vaļaspriekam pievienojies arī dēls Guntis. Muzejā aplūkojams viens no pirmajiem augstrata divriteņiem Latvijā, velosipēds ar pirmajām piepūšamajām riepām, koka divritenis un simtiem citu ar velosipēdiem saistītu eksponātu.

Kā vēsta muzeja interneta vietne, tajā redzams gan pirmajā velosipēdu fabrikā Latvijā 1888.gadā ražotais "Safety" tipa velosipēds, gan unikāls 1940.gadā VEF sporta lidmašīnu darbnīcā tapušais koka divritenis, kuru konstruējis tā laika pazīstamākais latviešu aviokonstruktors Kārlis Irbītis.

Seno velosipēdu kolekcija arvien tiek papildināta ar jauniem atradumiem, tostarp muzejs sociālajos tīklos ziņo par ekspozīcijas papildināšanu pirms šajā sestdienā gaidāmās Muzeju nakts.

Aviācijas muzeja pirmsākumi meklējami jau teju pirms 50 gadiem, kad 1965. gadā tika dibināts Rīgā dzimušā izgudrotāja Frīdriha Candera vārdā nosauktais "Jauno lidotāju klubs". Tā vadītājs bijušais avioinženieris Viktors Talpa kluba darbības gados aktīvi vāca savu laiku nokalpojušos lidaparātus, lai tos izmantotu kā mācību līdzekļus topošajiem speciālistiem. 

Tā kolekcijā nonāca norakstītā lidmašīna Mig-21US, kas vēlāk atjaunota pašu studentu spēkiem. Klubam nostiprinot sakarus ar militārpersonām, aviācijas tehnikas kolekcija papildināta ar aizvien jauniem, arī retiem un pat unikāliem kara lidmašīnu un helikopteru paraugiem.

Pēc PSRS sabrukuma lidostas "Rīga" vadība ļāva klubam tehniku izvietot savā teritorijā, blakus lidostas terminālim, kur kopš 1997. gada oficiāli atrodas Aviācijas muzejs. To joprojām vada un lielākoties par saviem līdzekļiem uztur bijušais kluba vadītājs Talpa.

Nupat ceturto jubileju atzīmējis Vecrīgā esošais Saules muzejs. Tajā aplūkojamā ekspozīcija - ap 400 sauļu dekoru, ar sauli saistītu priekšmetu un mākslas darbu no Latvijas un visas pasaules - ir muzeja autores Ivetas Gražules privātkolekcija.

Pirmo saules piekariņu viņa iegādājusies pirms vairāk nekā 11 gadiem, viesojoties Portugālē. Pēcāk tradīcija turpināta, meklējot sauli katrā valstī, uz kuru viņa devās.

Lai gan ilgu laiku kolekcija veidota savam priekam, 2009. gada 1. maijā atvērts Saules muzejs, jebkuram interesentam atklājot dažādu pasaules cilvēku Saules redzējumumu. Muzejs, pēc pārstāvju sniegtās informācijas, sniedzot ieskatu arī latviešu modernajā mākslā un iepazīstina ar latviešu folkloru un senču kultūras mantojumu.

Ne mazāk dzeltena siltuma sajūtas kā Saules muzejā sastopams arī Kalifornijas banānu muzejā.

Starptautiskais Banānu muzejs nesen pārdzīvoja pārvākšanos un pašlaik ir apskatāms Dienvidkalifornijas strauji žūstošā Soltonsī ezera krastos. Tajā atrodama lielākā ar banāniem saistītās atribūtikas kolekcija pasaulē, atspoguļojot visdažādākās formas, kādas vien banāns spēj ieņemt vai iedvesmot.

Kā norāda lepnie britu pļaujmašīnu muzeja pārstāvji, viņu zāles pļāvēju kolekcija ir aizgrābjoši skaista un fascinējoša, turklāt viena no lieliskākajām pasaulē, salīdzinot ar citu pļaujmašīnu mīļu savāktajiem eksemplāriem.

Kā vēsta muzeja interneta vietne, pirmo zāles pļāvēju 1830. gadā izgudrojis Edvīns Badings, cenšoties radīt mašīnu, ar kuras palīdzību varētu ātri un vienkārši nogriezt lielu daudzumu auduma. To bija plānots izmantot uniformu šūšanas cehā, kurā viņš strādāja, bet šim nolūkam tehnoloģija tomēr izrādījās ne pārāk noderīga.Vēlāk viņam ienāca prātā to nedaudz pārveidot, lai ar jau uzlabotu mašīnu varētu pļaut zāli. Tā kā cilvēki Badingam aizmuguriski viņu dēvēja par izgudrotāju "ar putniem", ko viņš visai labi apzinājās, tad pirmie izmēģinājumi mauriņa pļaušanā notikuši naktī.

Kā varam noprast, eksperimenti izrādījušies veiksmīgi, par ko liecina arī šajā muzejā savāktie Viktoriānisma un pašreizējās Anglijas karalienes vecātēva Karaļa Edvarda valdīšanas laikā ražotie zāles pļāvēju modeļi.

Par gaumi nestrīdas, tomēr tas nenozīmē, ka pasaulē netrūkst cilvēku ar sliktu gaumes izjūtu vai katastrofālu tās trūkumu. Tieši šādu cilvēku darbus apkopojis Sliktās mākslas muzejs Bostonā.

Tajā apkopotos darbus radījuši gan atzīti mākslinieki, gan pašpasludināti un pat kāda pielūgti ģēniji, kuru radītie brīnumi esot bijuši pārāk slikti, lai sabiedrība ar tiem neiepazītos, vēsta muzeja pārstāvji.

Katram darbam ir savs stāsts, bet tie lielākoties pašam māksliniekam vai to sākotnējiem īpašniekiem šķituši pietiekami labi, lai liktu pie sienas, taču vēlāk kāds, kam ar gaumes izjūtu nav problēmu, tos novērtējis kā pietiekami briesmīgus, lai pievienotu pasaulē sliktāko mākslas darbu kolekcijai.

Markinas pilsēta Filipīnās ir pazīstama kā valsts kurpju pilsēta. Tā ir viens no globālajiem kurpju modes centriem un viena no lielākajām kurpju ražotāju pilsētām pasaulē.

Likumsakarīgi šajā pilsētā atrodams arī kurpju muzejs, taču tā galvenā ekspozīcija nav pašu kurpju vēsture vai reģiona fabriku ražojumu kolekcija no dažādiem laikiem, kā to varētu sagaidīt. Muzeja lielākā vērtība ir daļa savulaik gāztā Filipīnu prezidenta sievas Imeldas Markosas privātās apavu kolekcijas, no kuras muzejam atvēlēti 749 kurpju pāri.

Pašās Filipīnās savulaik pus pa jokam, bet dažkārt pat visai nopietni Markosa oponenti izteikušies, ka tieši pirmās lēdijas kurpju un dažādu aksesuāru atkarība ir novedusi valsti nabadzībā. Viņas īpašumā bijuši ap 3000 apavu pāru un ap 1000 dažādu rokassomiņu.Markosa vienmēr norādījusi, ka galvenokārt izvēlas tieši Markinas pilsētas ražojumus, tādējādi visā pasaulē reklamējot lielisko šajā reģionā ražoto kurpju kvalitāti un stilu. Tiesa, muzeja kolekcijā gan redzami simtiem dažādu itāļu un franču modes zīmolu apavu pāru.

Ja tic Briges pilsētas cepto kartupeļu muzeja interneta vietnes informācijai, tad savulaik Eiropā kartupeļus ieveda spāņi un drīz tie nonāca arī vāciešu un citu Centrāleiropas valstu galdos, taču francūži un beļģi tos atklāja teju vai paši pēdējie.

Tomēr tas nav liedzis viņiem kļūt par vieniem no lielākajiem eksperimentētājiem, cenšoties izzināt šī dārzeņa plašās pagatavošanas iespējas. Ne velti pasaulē bez beļģu šokolādes pazīstami arī beļģu kartupeļi frī (lielā daļā valstu gan tos vairāk asociē ar francūžiem).

Muzejā attiecīgi iespējams iepazīties ar kartupeļu vēsturi, uzzināt labākās receptes, redzēt, kā tiek gatavoti visperfektākie frī kartupeļi, kā arī tos nogaršot.

Viens no pasaules unikālākajiem brīvdabas muzejiem ir Lietuvas dienvidos esošais Grūtas parks, kas neoficiāli pašu lietuviešu vidū iesaukts par Staļina pasauli. Tajā daudzu hektāru platībā izvietoti vairāki desmiti padomju laika skulptūru.

Lai gan pirms vairāk nekā desmit gadiem pret šāda parka veidošanu daudzi iebilda, tas ir miljonāra Viļuma Miļinauska privātais projekts, kurš pamazām kļuvis par vienu no populārākajām Lietuvas apskates vietām. Tajā izveidotas vairākas pastaigu takas, kurās bez Staļina un Ļeņina, kā arī citām skulptūrām izvietoti plakāti ar PSRS laiku lozungiem, kā arī sargtorņi un barakas, kas atgādina par padomju laiku represijām un daudzu simtu tūkstošu nevainīgu cilvēku izsūtīšanu uz Sibīriju.Kamēr parka pretinieki uzsver, ka tas tikai propagandē padomju varu, Miļinausks norāda, ka viņa mērķis ir gluži pretējs. "Tas, kas aizmirstas, tas drīz atkārtojas, tāpēc šis parks ir tapis, lai notikušais nekad netiktu aizmirsts," skaidro tā īpašnieks.

Lauzto siržu jeb izbeigto attiecību muzejs Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā veidojies kā mākslas projekts, kura laikā apkopotas dažādas lietas, kas cilvēkiem saistās ar izjukušām attiecībām.

Tā vietā, lai sekotu bezjēdzīgām pašpalīdzības pamācībām, atgūstoties pēc smagas šķiršanās, muzejs piedāvā pārvarēt zaudējumu ar kaut kā jauna radīšanu. Šajā gadījumā - ar muzeja ekspozīcijas papildināšanu. Neesot pat svarīgi, ar kādu mērķi priekšmets uz muzeju atnests - varbūt tā ir vēlme izrādīties, rast dziedinošu atvieglojumu vai gluži vienkārši vēlme tikt vaļā no lietas, kas nepārtraukti atgādina par šķiršanos, bet kuru ir žēl izmest.Mākslinieku Olinkas Vističas un Dražena Grubišica veidotā muzeja ekspozīcija mēdz arī ceļot pa citu valstu muzejiem un mākslas galerijām. Ikreiz atrodoties kādā jaunā valstī, vietējie iedzīvotāji kolekciju mēdz papildināt, ar lietu palīdzību netieši parādot aizvien jaunus aspektus tam, ko cilvēkam nozīmē attiecības un kā viņš jūtas, kad ir salauzta sirds.

Esat ievērojuši, ka gandrīz katrā kafejnīcā ir citādāki sāls un piparu trauciņi? Kāda ģimene Tenesī štatā ASV bijusi tik entuziastiska šīs mistērijas šķetināšanā, ka izveidojusi pasaulē unikālu sāls un piparu trauciņu kolekciju.

Muzejā daudzās nelielās telpās aiz vitrīnām apskatāmi aptuveni 20 000 dažāda veida trauciņi. Tie ir veidoti visdažādākajās formās, sākot no dārzeņiem līdz pat traktoriem un slavenu mūziķu tēliem. Turklāt garšvielu turētāji veidoti no teju visiem iespējamajiem materiāliem, kādi vien cilvēkiem ienākuši prātā - māla, plastikas, koka, stikla, valrieksta čaulām, olu čaumalām, gliemežvākiem, kristāliem un pat kauliem.