Eiropas kultūras kanons – apskatāms un aptaustāms  (12)

Aicina uz draudzīgu sacensību

"Precizēsim: negribētu teikt, ka tie ir Eiropas Savienības pilsoņi, jo kopsapulcē piedalīsies ne tikai ES valstis," sarunas sākumā norāda Dzintars Zilgalvis, akcentējot, – 23. maija pasākums būs viens no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pilotprojektiem. "Uz "TEH" kopsapulci ieradīsies vairāk nekā simt piecdesmit delegātu, kurus uzņems "Noass", un šī interaktīvā izstāde ir programmas sastāvdaļa.

Kas notiks ar abām izstādītajām figūrām, kurām abās pusēs ierīkotas atvilktnītes? "Tur valstu delegāti varēs ievietot lietas, kas, viņuprāt, simbolizē viņu valsts kultūru un tiek uzskatīts par kultūras kanonu," skaidro Dzintars, un abi ar Aigaru Bikši smejas – tikpat labi Francijas pārstāvis var uzskatīt, ka tas ir viņa valstī tapušais vīns, bet itālietis atvilktnē var ielikt savā valstī ražoto sieru. "Protams, visi simt piecdesmit delegāti nevarēs atvilktnēs likt savu valstu kultūras kanonus – tas būs par traku," jau nopietnāk stāstu turpina Dzintars, piebilstot – pa vienai atvilktnei paredzēts katras Eiropas Savienības valsts delegātam, un vēl desmit atvilktnes atstātas rezervē.

"Sākumā gribējām, lai valstu pārstāvji lozē, kura atvilktne tiks, bet tad nolēmām, ka interesantāk būs, ja tie katrs par savu vietu cīnīsies. Kurš būs pirmais, tas savas valsts kanonu varēs ielikt kabatiņā, kas puisim vai meitenei atrodas tuvāk pie sirds.

Vai arī varbūt tā vienkārši būs draudzīga sacensība – par to parūpēsies horeogrāfe Olga Žitluhina ar savu dejas kompāniju. Domāju, ka tas varētu būt pietiekami atraktīvi," ir pārliecināts Dzintars. Viņš norāda, ka arī Latvijai ir paredzēta atvilktnīte: "Sociālajos medijos katrs pēc savas sapratnes var izteikt domu, kas, viņaprāt, ir mūsu valsts kultūras nozīmīgākā sastāvdaļa, vērtība, ko vajadzētu noglabāt pēc iespējas tuvāk Eiropas pilsoņa sirdij. Galu galā, abi šie Eiropas pilsoņi ir tapuši Latvijā, tātad – viņi būtībā ir latvieši, Latvijas un vienlaikus arī Eiropas Savienības pilsoņi."

Mazliet pasmaidot par eiropiešiem

Kamēr Dzintars apspriežas ar meistariem, kuri montē trīsarpus metrus augstās skulptūras jeb Eiropas pilsoņus, tēlnieks un tēlu vizuālā izskata autors Aigars Bikše stāsta: "Mēs spēlējāmies ar šo ideju un vēlējāmies, lai Eiropas cilvēks ir spilgts, pamanāms un brašs. Manuprāt, tādi viņi abi arī ir – ambiciozi, pamanāmi, nemierīgi, iemiesojot gan dienvidnieku, gan ziemeļnieku pamanāmākās rakstura īpašības."

Gluži konkrēta prototipa abiem tēliem neesot, taču, zīmējot skices, Aigars sapratis – ir tik daudz sastāvdaļu, kas beigās izpaudies gan kā robustums, gan nosacītība, kas parādījusies abās figūrās. "Ikvienā eiropietī taču ir daudz dažādu lietu! Un mums katram ir stereotipi par to, kāds tad īsti ir eiropietis. Es arī dzeru franču vīnu, ēdu itāliešu sieru, valkāju Somijā ražotas kurpes, tādējādi paņemot labāko no Eiropas," abu tēlu ideju skaidro Aigars, neslēpjot – protams, Eiropas pilsoņu vizuālais tēls ir mazliet cenšanās pasmaidīt, runājot un skaidrojot, kas mēs galu galā esam. "Iespēju ir tik bezgalīgi daudz, ka jāsaprot – tā nav patiesība, bet gan subjektīva nosacītība. Tādēļ arī skulptūras ir pamanāmas, iespaidīgas, bet – nosacītas."

No juvelierkastītēm līdz skulptūrām

Izrādās, ka sākotnējā ideja bijusi trīsdesmit sešas juvelierkastītes, kurās katras valsts kultūras kanons tiks ievietots un glabāts kā dārglietas. "Bija arī ideja par slēgtu konteineru, kurā katras valsts kultūras identitāte tiek noglabāta un atvērta tikai īpašos gadījumos. Beigās tomēr sapratām, ka konteiners nedos iespēju šīs lietas apbrīnot, tādēļ secinājām – tās varētu būt atvilktnes. Tas ir saprotams ikvienam: atvilktnes var atvērt, saturu – ievietot un izņemt, un, ja ir vēlēšanās, atvilktnes var mainīt vietām."

Pašlaik paredzēts, ka atklāšanas brīdī – 23. maijā plkst. 16.00 – ikviens interesents varēs aplūkot figūras un izpētīt, ko īsti katra valsts atvilktnītēs noglabājusi. "Tas ir interaktīvs mākslas darbs, tādēļ iespējams, ka to varēs darīt arī ikdienā. Turklāt Rīgas domes vestibils tiek pietiekami pieskatīts, lai tur nenotiktu kaut kādi "ekscesi".

Cilvēki tiek laipni aicināti apskatīt gan franču vīnu Francijas atvilktnītē, gan palasīt Raini – protams, ja viņa darbi tiks atzīti par mūsu valsts kultūras identitāti."

Pašlaik tiek domāts, kuram no Rīgas kā nākamā gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pārstāvjiem tiks uzticēts gods ievietot atvilktnītē mūsu valsts kultūrai nozīmīgāko lietu.

Par abu Eiropas pilsoņu turpmākajām gaitām pašlaik ir divas versijas. Pirmā – šos divus gadus viņi būs aplūkojami peldošajā galerijā "Noass" un "Betanovuss" pie AB dambja. "Mums tur ir brīnišķīga teātra zāle, kur šie abi divi cilvēki kādu brīdi varētu būt kā dekorācija. Otra doma – viņi kļūst par ceļojošu izstādi, jo nākamā "TEH" pulcēšanās vieta ir Marseļa. Pati orgkomiteja izteica domu – ja abi šie tēli būs spilgti un vizuāli interesanti, tad Marseļa viņus labprāt uzņemtu. Tagad no šīs nedēļas trim dienām – ceturtdienas, piektdienas un sestdienas – būs atkarīgs, vai mūsu pilsoņi dosies uz Marseļu. Katrā ziņā čemodāni ir gatavi un pat sapakoti," vēl piebilst Dzintars.

Runājot par "Noasa" iesaistīšanos Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā, Dzintars Zilgalvis saka: pēdējos septiņus gadus esam attīstījuši Naivās mākslas muzeju un jau tradicionālo vides mākslas festivālu "Ūdensgabali".

"Droši vien būs arī daudzas mazas izstādes, tā ka vienkārši vajag sekot programmai! Viss notiks uz AB dambja. 4. jūnijā projekta "Es būšu muzejā" ietvaros apmeklētājiem no jauna tiks atvērta Latvijas Naivās mākslas muzeja pamatekspozīcija. AB dambī izvietotajā muzejā tiks prezentēti darbi no dažādām pasaules valstīm. Savukārt "Ūdensgabali" norisināsies, kā ierasts, augustā – Rīgas svētku laikā."

Izstāde "Eiropas kultūras kanons" tiek veidota Eiropas Neatkarīgo kultūras centru tīkla "Trans Europe Halles" (TEH) kopsapulces ietvaros. Projekta laikā tiks veidots kopējs Eiropas iedzīvotāja DNS, kā pamatā ir katru ES dalībvalsti raksturojošās kultūras vērtības, kas vienlaikus veido arī daļu no katra eiropieša pašapziņas.