"Es iedošu tev rociņu! Kad man blakus iet jaunas meitenes, kaut kā vienmēr gribas pieķerties," - tā "Garās pupas" ekskursijas gidei Zanei Kālbergai saka mazs puisītis no lauku pagastiņa un pieķeras Zanei pie rokas. Iepazīties ar kultūras dzīvi lielajā pilsētā drošāk ir kopā ar kādu pieaugušu un zinošu. Tā ir projekta "Garā Pupa" būtība – atgādināt vecākiem un palīdzēt viņu bērniem iepazīt kultūru jau no bērnības. Sevišķi – trūcīgo ģimeņu bērniem no tālākajiem Latvijas novadiem, kuriem šādu iespēju nav pārāk daudz.
Operas zelts, biržas mūmija
Sestdienas rīta pusē Rīgas centrā ieripo vairāki autobusi ar bērniem no attālākiem Latvijas novadiem. 7-12 gadus vecajiem rezgaļiem šī ir liela diena! Netrūkst tādu, kas Rīgā vēl nekad nav bijuši. Pagastu sociālie dienesti ir izvēlējušies bērnus no daudzbērnu un trūcīgajām ģimenēm, kas laimīgi sasēduši autobusos un atbraukuši uz galvaspilsētu. Projekta "Garā pupa" pārstāvji sarūpējuši bērniem krāšņu dienu - ekskursiju pa Vecrīgu, Nacionālās operas, Biržas nama, muzeju un teātra bezmaksas apmeklējumu. Diena ir saulaina un izzināšanas process var sākties. Pavisam ideāli, ja ir vēl arī kāda brīva roka, pie kuras pieķerties!
"Bērnam ir jāaug kopā ar kultūru jau no pašas bērnības. Problēma ir ne tikai naudas trūkums, vecākiem nav laika bērniem, un viņi nereti mēģina atrast vieglākus bērnu nodarbināšanas veidus - datorspēles, multenes. Kultūra izpaliek, bet mēs to vēlamies mainīt," stāsta biedrības "Ascendum" projekta "Garā pupa" vadītāja Zaiga Pūce.
Nelielas cilvēku grupas iniciētais projekts darbojas vairākos veidos - apkopo un izplata informāciju par dažādiem pasākumiem un notikumiem bērniem, lai informētu tos vecākus, kas jau aktīvi rūpējas par savu atvašu kultūras dzīvi. Tad "Garā pupa" ved bērnu teātra izrādes uz novadiem, lai tās redzētu novadu bērni. Un vēl - piedāvā iespēju mazturīgo ģimeņu bērniem atbraukt uz Rīgu un ieraudzīt savām acīm to, ko citādi viņiem nebūtu iespēju redzēt.
Sestdien ekskursantu vidū ir arī ķipari no Varakļānu novada skolām - Stirnienes, Varakļāniem un Murmastienes. Bērni sajūsmā fotografē Operas namu, apzeltītās griestu lampas, tiek uzvesti uz skatuves. Atskan uh! un ah!, jo orķestra bedrē notiek mūziķu mēģinājums. Tieši šoreiz kāds pirmo reizi savām acīm ierauga Brīvības pieminekli. Biržas namā visus interesē mūmija - bērni saņemas un uzdod tik dažādus jautājumus, ka pat gide apmulst - "Kāpēc mūmijai krūšukurvis uz iekšu?" Jautāt drīkst visu, muļķīgu jautājumu nav - arī tas kādam ir jaunums.
"Ja mēs spēsim piedāvāt to interesanto, tad viņi ņems un izaugs par pietiekami ieinteresētiem cilvēkiem. Naivi domāt, ja cilvēks līdz 15 gadu vecumam nekad nav bijis teātrī, tad vēlāk 20 gados viņš pēkšņi sāks to apmeklēt! Pie kultūras ir jāradina. Ziemā vedām bērnus uz Zoodārzu, Saules muzeju, šobrīd Biržas namu un Operu. Operā mums parādīja aizkulises un tādas vietas, ka pat mums pašām bija mutes vaļā," stāsta Pūce.
Par pusdienām jāmaksā?
"Šie bērni ir ļoti dažādi - vieni ir ļoti atvērti, citi no sākuma vairāk nobijušies. Tie, kas nekad nav bijuši Rīgā, vēro visu! Ir bijis, kad nosauc mani par mammu, un tā arī visa grupa mani sauca - par mammu!" stāsta projekta brīvprātīgā ekskursiju vadītāja Zane Kālberga. "Ir bijis, ka bērns dod man rociņu un tā visa ir ar zemēm melna, pat mute ir melna. Saprotu, ka tā situācija ģimenē laikam nemaz nav laba, bet mēs viņam varam dot šo vienu dienu un viņš vakarā ir laimīgs!" stāsta Zane.
Lai nokļūtu Rīgā, novada pašvaldībai ir jāiedod bērniem transports un degviela. Visus izdevumus par ekskursijām Rīgā un ēdināšanu sedz "Garā pupa". "Mums nav valsts atbalsta. Mēs pašas meklējam un atrodam sociāli atbildīgus uzņēmumus, kas gatavi šo projektu atbalstīt, arī muzeji nāk pretī ar atlaidēm. Valsts atbalsta mums nav un mēs to arī negaidām, darām pašas, jo ticam, ka varam sabiedrību veidot labāku un bērnu prieks ir mūsu atalgojums," uzsver Zaiga Pūce.
"Katru reizi grupā ir kāds bērns, kas prasa - vai par pusdienām būs jāmaksā, jo tad viņš nevarēšot ēst. Tad man nodreb sirds un es saku - nē, tev ne par ko nebūs jāmaksā un tad viņiem ir tāds prieks! Toties man ir saldi rūgtas sajūtas - cik ļoti trūcīgi dzīvo šie bērni, bet mēs tomēr varam viņiem sagādāt šos nelielos svētkus," stāsta brīvprātīgā Zane.
Braukt ar liftu un aplaudēt aktieriem
Daudziem notikums ir ne tikai kultūras norises un pasākumi, bet arī kāda citiem pašsaprotama lieta. Piemēram, bieži viens no lielākajiem pārdzīvojumiem bērniem ir brauciens ar liftu. "Reiz mums bija paredzētas pusdienas "Stockmann" augšējā stāvā - puišiem brauciens liftā bija tāds notikums!" stāsta Zane. "Šie bērni Rīgā vēro visu - viņi skatās uz lielajiem puišiem ar skrituļdēļiem, skatās, kā izskatās citi. Viņiem notikums ir arī tas, ka pie pusdienām viņiem ir ļauts izvēlēties - ņemt kečupu vai majonēzi. Šāda izvēle kādam vienmēr ir jaunums, jo mājās tiek ēsts tas, kas ir, bet skolā tas, ko dod," stāsta Zaiga Pūce.
"Bērniem ļoti patika Leļļu teātra izrāde par zobiņiem, viņi bija sajūsmā pamācoši," stāsta Stirnienes pamatskolas skolotāja Inga Sestule. Daudziem bērniem bija jaunums, ka pēc priekškara aizvēršanās nav tūlīt jāskrien prom, bet jāpagaida aktieri, kas vēl nāks paklanīties. "Arī tā ir svarīga informācija, kas vēlāk dzīvē noderēs," min Zaiga.
"Garā pupa" nesen izveidoja kampaņu "Es būšu nākamais"- tajā aicināja par tādiem kā vēstnešiem pianistu Vestardu Šimku, rakstnieci Noru Ikstenu, aktieri Kasparu Znotiņu. "Vecākiem, draugiem, radiem tas ir kā aicinājums - kāds no bērniem noteikti kļūs par nākamo Šimku vai Ikstenu, taču to vajag veicināt!" stāsta projekta vadītāja.
"Bērni veidos mūsu sabiedrību nākotnē, viņi noteiks, cik kulturāla un atvērta tā būs. Tāpēc mūsu mērķis ir ļaut ikvienam bērnam jau tagad sākt izkopt savu personību un veidot patstāvīgu pasaules redzējumu. Vistaisnākais ceļš pretī mērķim ved caur kultūras iepazīšanu un tās sakņu apzināšanos!" pārliecināti entuziasti no "Garās pupas".
Pusotra gada laikā "Garās pupas" projektos dažādas Leļļu un arī neatkarīgo teātru izrādes novados redzējuši apmēram 5000 bērnu, 1700 bijuši ekskursijās Rīgā. "Jā, tas varbūt ir piliens jūrā, bet ar kaut ko ir jāsāk!" smaida projekta īstenotājas.