Gadsimtus garš skaņdarbs, tonnām smags paklājs un citi kultūras šedevri  (32)

Portāls "Delfi" iepazīstina ar vairākiem no šiem "lielākajiem" un "varenākajiem" darbiem, kuru vidū ir gan tik aptaustāmas lietas kā indiāņa skulptūra klintī, gan kas tik netverams kā 639 gadus ilgstošs skaņdarbs:

Jongla enciklopēdija pazīstama arī kā Lielais kanons jeb Plašie imperatora Jongla ēras dokumenti. Tajos atrodams ir visaptverošākais informācijas apkopojums, kas veikts no 1403. līdz 1408. gadam pēc Mingu dinastijas imperatora Jongla pavēles.

Enciklopēdiju veidojuši aptuveni 2000 skoloti vīri, kuri tajā apvienoja aptuveni 8000 senos tekstus par lauksaimniecību, mākslu, astronomiju, teātri, ģeoloģiju, vēsturi, literatūru, medicīnu, dabas zinātnēm, reliģiju, tehnoloģijām, kā arī pieminēja dažādus dīvainus atgadījumus, ko cilvēce pieredzējusi.

Arī patlaban enciklopēdija esot uzskatāma par lielāko, ja rēķina pēc grāmatu fiziskā apjoma. Kad 1408. Gadā enciklopēdija bija pabeigta, tā sastāvēja no 22 937 manuskriptu ruļļiem, kuros bija aptuveni 370 miljoni zīmju. Enciklopēdija kopumā aizņem aptuveni 40 kubikmetrus.

Ņemot vērā enciklopēdijas lielo apjomu, to nevarēja kopēt vai pavairot, izmantojot spiedi, bet bija nepieciešama tās pārrakstīšana. Zināms, ka 1557. gadā enciklopēdijai tapusi vēl viena kopija, bet pēc kāda ugunsgrēka drošības pēc tapusi vēl trešā versija.

Līdz mūsdienām visvairāk grāmatu saglabājušās tieši no trešā eksemplāra. Kopumā gan  pastāv vien aptuveni 400 grāmatas. Tās atrodas dažādās kolekcijās Ķīnā, Taivānā, ASV, Lielbritānijā un Vācijā.

Visu laiku garākais dzejolis ar vairāk nekā 100 000 divrindēm jeb vairāk nekā 200 000 rindiņām ir senindiešu "Mahabharata" jeb "Teiksma par Bharatas pēcteču vareno kauju".

Tās sižets lielākoties koncentrējas uz Kurukšetas kara aprakstu un Kauravas un Pandavas prinču likteņiem, taču ietver arī daudz filozofiskā materiāla un "pareizo" dzīves mācību.

Gadu laikā notikuši vairāki mēģinājumi analizēt stāsta dažādos slāņus. Tiek uzskatīts, ka vecākie atrastie pierakstītā teksta fragmenti nav senāki par 400 gadiem, taču stāsts pats varētu nākt no 8. Vai 9. gadsimta pirms mūsu ēras, bet mūsdienu versija savas aprises ieguvusi ap 4. gadsimtu.

Senais stāsts tiek veidots no aptuveni 1,8 miljoniem vārdu, kas ir aptuveni 10 reizes vairāk nekā "Iliādā" un "Odisejā" kopā. Tiek uzskatīts, ka civilizācijai kopumā "Mahabharata" ir ne mazāk nozīmīga kā Bībele, Korāns un sengrieķu darbi.

Savukārt visu laiku ilgākais muzikālais priekšnesums ir "dzirdams" Svētā Burčarda baznīcā Vācijā. Skaņdarbu "Ērģeles²" jeb "ASLSP", kas ir stilizēta abreviatūra no angļu valodas vārdiem "cik lēni vien iespējams", komponējis Džons Keidžs.

Skaņdarba atskaņošana sākta 2001. gada 5. septembrī un paredzēts, ka tas ilgs kopumā 639 gadus. Priekšnesums ir tik ilgs, ka pirmā audiāli uztveramā nots bija dzirdama vien 2003. gada 5. februārī.

Sākotnēji darbs sakomponēts 1985. gadā, un tā spēlēšana atkarībā no aranžējuma bijusi aptuveni 20 līdz 70 minūtes gara. Taču kādā 1997. gada konferencē mūziķi un filozofi sprieda, ka skaņdarbiem praktiski nevar būt fiksēti laika ierobežojumi. Atsaucoties uz šo diskusiju, Keidža skaņdarbs tika pielāgots ērģeļu spēlei tā, lai to varētu spēlēt 639 gadus. Tieši tik liels laiks līdz 2000. gadam bija pagājis kopš pirmās datētās informācijas par pirmajām radītajām ērģelēm.

Visu laiku lielākā glezna "Pakistānas krāsas" tapusi pirms pāris gadiem Pakistānā, Lahorā. Aptuveni 1000 koledžu un universitāšu studenti Nacionālajā lauka hokeja stadionā izveidoja aptuveni 3 870 kvadrātmetrus lielu attēlu.

Lielākās gleznas tapšana kopumā prasījusi aptuveni septiņas stundas. Tādējādi tika pārspēts 2010. gadā Nigērijā tapušais aptuveni 3 070 kvadrātmetru lielās gleznas rekords.Gleznas mērķis bija valsti parādīt no labās puses un sūtīt pasaulei miera un sadarbības vēsti, jo pēc organizatoru paustā "visi dzīvojam vienā globālā ciematā".

Pasaules lielākā anamorfiskā jeb acu apmānu veidojošā šķietami telpiskā glezna tapusi pirms nepilniem diviem gadiem Londonā.

To radījuši mākslinieki ar segvārdiem Makss (Max) un 3D Džo (3D Joe) par godu Ginesa pasaules rekordu grāmatas dienai, kas ikgadēji tiek atzīmēta 17. novembrī.

106,3 metrus garajā (bet nav minēts, cik platajā) gleznā, kas tapusi uz ielas, attēlota aiza, kuru gan var redzēt tikai no viena skatu punkta.

Portāls "Delfi" iepriekš rakstīja par pasaules lielākajām skulptūrām. Lai gan daudz mazāka par šīm apjomīgajām statujām, visai iespaidīga ir arī pasaulē lielākā stikla skulptūra. Tā ir mākslinieka Deila Čihuli radītā "Fiori di Como".

190 kvadrātmetrus lielais un košais veidojums atrodas pie Belādžio viesnīcas griestiem pasaules spēļu galvaspilsētā Lasvegasā, ASV.

"Fiori di Como" jeb "Komo puķes" esot tapis iedvesmojoties no tā, kādas puķes aug ap Komo ezeru Itālijā.

Skulptūru kopumā veido 2000 atsevišķi izpūsti stikla ziedi. Aptuveni 18 tonnas smagos stikla veidojumus kopā satur teju 4,5 tonnas smags metāla rāmis.

Visu laiku garākā filma ir Džona Henrija Timmisa IV režisētā 1987. gada dokumentālā filma "Bezmiega zāles", liecina Ginesa Pasaules rekordu grāmatas ieraksts.

Filma ir 5 220 minūtes jeb 87 stundas gara. Tajā nav scenārija - tā vietā mākslinieks L. D. Grobans lasa pats savu 4 080 lapaspuses garo dzejoli "Bezmiega zāles". Brīžiem to pārtrauc smagās rokmūzikas mūzikas, kā arī pornogrāfiski video ieraksti

Filma pirmo reizi pilnībā rādīta Čikāgas Mākslas institūtā no 1987. gada 31. janvāra līdz 3. februārim.

Austrumu kultūrās viens no tipiskākajiem mākslas veidiem ir paklāju aušana. Pasaulē lielākais rokām austais paklājs pirms nepilniem desmit gadiem ir tapis Irānā, kur tas izgatavots pēc Apvienoto Arābu Emirātu šeiha pasūtījuma Zaīda mošejas vajadzībām.

8,5 miljonus ASV dolāru vērtais paklājs ir 6000 kvadrātmetrus liels un sver aptuveni 48 tonnas.Vairāki simti audēju no trim ciemiem pie paklāju, kurā ir aptuveni 2,2 miljardi valdziņu, auda vairākās maiņās nepilnus četrpadsmit mēnešus. Viņas savukārt uzmanījuši 50 vīrieši - tehniskie eksperti, kuri atsevišķos gabalus pēcāk salika kopā.

Nacionālais Rašmoras memoriāls ir viena no pasaules lielākajām kalnā veidotajām skulptūrām un noteikti pati pazīstamākā.

Dāņu izcelsmes amerikāņu skulptora Gatsona Borgluma un viņa dēla Linkolna Borgluma darbs sastāv no 18 metrus augstiem četru ASV prezidentu Džordža Vašingtona, Tomasa Džefersona, Teodora Rūzvelta un Ābrahama Linkolna galvu atveidiem.

Skulptūras veidotas pēc Doana Robinsona ierosinājuma Dakotas Melnajos kalnos iekalt cilvēku atveidus, kas tādējādi veicinātu tūrismu šajā reģionā. Sākotnēji bijušas visdažādākās idejas par to, kādi cilvēki būtu pelnījuši savus atveidus klintīs, līdz Borglums ieteica veidot prezidentus, piešķirot šai vietai nacionālās nozīmes statusu.

Kompleksa izbūve sākās 1927. gadā un no 1934. līdz 1939. gadam bija pabeigtas galvas. Sākotnējais projekts paredzēja atveidot prezidentus līdz pat viduklim, taču šī ideja tika atlikta līdzekļu trūkuma dēļ.

Projekts izmaksājis tiem laikiem neiedomājamu summu - gandrīz miljardu ASV dolāru, un kā liels sasniegums tiek atzīmēts fakts, ka teju brīnumainā kārtā tik liela objekta tapšanas laikā neviens negāja bojā.

Kopš 1948. gada ASV tā saucamajos Melnajos kalnos top arī indiāņu virsaiša Trakā Zirga memoriālā skulptūra.

Pabeigta tā būs 172 metrus augsta, ievērojami pārspējot netālu esošās vien 18 metrus augstās Rašmoras kalnā izkaltās četru ASV prezidentu sejas, kā arī visas citas pašlaik pasaulē esošās skulptūras.

Tiesa, lai gan statuja top jau 65 gadus, tā vēl ir tālu no pabeigšana, jo tās tapšanu galvenokārt kavē līdzekļu trūkums. Patlaban ir tapis ļoti aptuvens skulptūras kopējais apveids, kurā Trakais Zirgs būs redzams uz auļojoša kumeļa ar sev taisni priekšā izstieptu roku. Līdz šim gandrīz pabeigta ir tikai vecā indiāņa seja, kura vien ir aptuveni 27 metrus augsta.

Kamēr skulptūras pabeigšanas laiks nav nojaušams pat aptuveni, tās tapšana pati par sevi ir kļuvusi par tūristu atrakciju: