Pareģojumi literatūrā, mākslā un mūzikā, kas piepildījās  (41)

Tā arī reiz cilvēki centušies paredzēt lietas, kas mūsdienās tādā vai līdzīgā formā jau ir kļuvušas par mūsu ikdienu. Piedāvājam iepazīties ar vairākiem nākotnes pareģojumiem zīmējumos, grāmatās un mūzikā, kas jau kļuvuši par realitāti:

Reiz franču mākslinieki centušies uzminēt, kā varētu izskatīties modernākās tehnoloģijas ap 2000. gadu.

Viņu zīmētas pastkartes tapušas 1900. gadā, un redzams, ka pat nākotnes paredzēšana tiek skatīta no tā laika tehnoloģisko risinājumu skatpunkta, piemēram, teju visu nākotnē paredzot vadīt ar lielām metāla svirām un darbināt ar tvaika katliem. Tomēr par spīti tam, daudz kas no paredzētā ir pat ļoti tuvs mūsdienu realitātei.

Tajā laikā viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem kultūrā bija Žils Verns, kura fantastikas žanra grāmatas centās paredzēt nākotni vai aprakstīja paralēlas civilizācijas, kurām ir cita veida tehnoloģijas. Ap 1899. gadu reklāmu ilustratoram Žanam Markam Kotē tika pasūtīts izveidot pastkartīšu sēriju, kurās attēlots francūžu dzīvesveids pēc simt gadiem. Tās, protams, ievērojami ietekmēja arī Verna darbi.

Ļoti līdzīgi zīmējumi ap šo pašu laiku tapuši arī Vācijā.

Tajos līdzīgi kā franču mākslinieku gara darbos attēloti cilvēki ar mehāniskiem spārniem, zemūdens dzīves apgūšana ar zemūdenēm, kā arī dažādi monstrozi aparāti uz sliedēm, tostarp mākoņu nosūcējs, kuģis, kurš krastā kļūst par vilcienu un ielas, kuras pašas kustas.

Atšķirībā no franču mākslinieku veikuma vāciešu mākslinieka darbi publicēti uz šokolādes tāfelītēm un esot guvuši lielu popularitāti.

Ne mazāk precīzi savulaik nākotni paredzējuši arī vairāki rakstnieki, kuru mērķis nebūt nav bijis uzburt fantastisku paralēlo pasauli vai iztēloties nākotni.

Piemēram, Morgana Robertsona darbs "Veltīgums", kas gandrīz 20 gadus vēlāk tika pārsaukts par "Titāna vraku" apraksta visu laiku lielākā un lepnākā kuģa nogrimšanu pēc tam, kad tas Ziemeļatlantijā uzskrējis uz aisberga.

1898. gadā tapušais stāsts tik ļoti līdzinās 1912. gadā notikušajai "RMS Titanic" traģēdijai, ka daudzi Robertsonu uzskata par gaišreģi. Stāstā ir pat vairākas acīmredzamas sakritības:

Vēl viens darbs, kurš guvis plašu atpazīstamību un vēlākas diskusijas par rakstnieka pareģošanas spējām, ir piedzīvojumu Aleksa Gārlenda romāns "Pludmale".

Jau tūlīt pēc iznākšanas 1996. gadā tas kļuva par jaunatnes kulta grāmatu dažādās pasaules valstīs un izpelnījās augstu kritiķu vērtējumu. 2000. gadā skatītāji varēja skatīties arī filma ar tādu pašu nosaukumu, kurā galveno lomu spēlēja Leonardo di Kaprio.

Romāns stāsta par jauniešiem, kas nonāk uz viena no pēdējiem civilizācijas neskartajiem zemes stūrīšiem - tropisku salu, kur viņi bauda dzīves labumus, pamazām aizmirsdami un ignorēdami pārējā pasaulē notiekošo. Tas viss mainās 11. septembrī, kad par sevi atgādina "īstā pasaule", ierodoties ar savām šausmām un nāvi.

Nekāda simboliska nozīme grāmatā rakstītajam netika piešķirta līdz pat 2001. gada 11. septembrim. Tomēr jau visai drīz pēc Ņujorkas dvīņu torņu sagraušanas uzradās visdažādākās sazvērestības teorijas par notikušā iemesliem un nozīmi. Tad arī grāmatas "Pludmale" fani ievēroja zīmīgo datumu, kurā laimes salā dzīvojošajiem bezrūpīgajiem dzīves baudītājiem uzbruka pārstāvji no pasaules, par kuru viņi biju piemirsuši un apzināti ignorēja.

80. gados neilgu laiku ASV pastāvēja TV komēdijseriāls "Otrā iespēja". Šovs pamatā stāstīja par kādu vīrieti, kas pēc nāves 2011. gadā tiek nosūtīts atpakaļ uz zemes.

Pirmajā sērijā ainā, kurā tiek izšķirti cilvēku likteņi, pēkšņi pie Paradīzes vārtiem ierodas arī Muamars Kadafi. Kā atklājas, tad viņš seriālā attēlots kā miris 2011. gada 29. jūlijā.

Kadafi realitātē tika nogalināts 2011. gada 20. oktobrī. Trīs mēnešu starpība, protams, ir visai liela, taču priekš filmas, kas uzņemta pirms 24 gadiem, šāds pareģojums tomēr ir uzskatāms par visai tuvu.

Ņujorkas dvīņu torņi jau kopš to tapšanas neskaitāmās Holivudas filmās sagrauti, sabrukuši paši vai piedzīvojuši dažāda veida katastrofas.

Tomēr pēc 2001. gada 11. septembra visi Ņujorkas zīmīgo simbolu "iznīcināšanas" gadījumi bieži vien tiek tulkoti kā zīme vēlāk notikušajam. Turklāt daudziem pat izdodas atrast attālas saistības vai zīmes starp "pareģojumu" un realitāti.

Tostarp sazvērestības teoriju cienītāju vidū uzmanību ieguvusi arī kāda mākslinieciska fotogrāfija. Tajā Pakistānas ceļojumu kompānija reklamē lidojumus uz Ņujorku, uz dvīņu torņiem attēlojot milzīgu to virzienā lidojošas lidmašīnas ēnu.

Mūzikas tematika ir plaša, kas jo īpaši ir attiecināms uz repa žanru, kurā galvenais ir teksts, un līdz ar to arī burtiska iespēja pateikt vairāk ir daudz lielāka. Tas gan neliedz daudziem kvēliem mūziķu faniem kā no pārpilnības raga līstošajos vārdos meklēt apslēptas nozīmes un pat nākotnes pareģojumus.

Piemēram, repera Jay-Z 1998. gada skaņdarbā "Money, Cash, Hoes" viņš norāda: "S**t, I led a life you can write a book on/Sex, murder, mayhem, and romance for the streets/Man and I'll tell ya, it'll be a best seller" ("S**s, Es dzīvoju dzīvi, par kādu var rakstīt grāmatu/Sekss, slepkavība, pazemošana un ielu romantika/Vecīt, un es tev saku, tā būs bestsellers")

2010. gadā Jay-Z patiešām kļuva par līdzautoru grāmatai par savu dzīvi, kura strauji iekļuva pārdotāko grāmatu trijniekā.

Par vēl zīmīgākiem tiek uzskatīti mūziķa 2Pac vārdi dziesmai "If I Die Tonight" - "I hope they bury me and send me to my rest/Headlines reading Murdered to Death, my last breath" ("Es ceru, ka mani apglabās un ļaus atpūsties/ Virsraksti teiks "Nogalināts līdz nāvei", savai pēdējai elpai").

Pēc 2Pac traģiskās slepkavības vairāki laikraksti visā pasaulē patiešām izmantoja šo virsrakstu. Tiesa, tam par iemeslu visticamāk bijusi žurnālistu vēlme pielāgoties dziesmu vārdiem un tā nav bijusi nejauša izvēle.

Džimijs Hendrikss mira aptuveni trīs gadus pēc tam, kad iedziedāja dziesmu "The Ballad of Jimi". Tajā bija zīmīgi vārdi - "Many things he would try, for he knew he'd soon die... Now Jimi's gone, he's not alone, his memory lives on... Five years, this he said. He's not gone he's just dead" ("Daudzas lietas viņš izmēģinātu, ja zināt, ka drīz mirs... Tagad Džimijs ir prom, viņš nav viens, viņa piemiņa dzīvo tālāk..Pieci gadi, tā viņš teica. Viņš gan nav prom, viņš ir miris".)