Dziesmu svētki 2013: gājiena noslēpumi, populārākais deju solis un horoskops  (43)

Apkopojumā var uzzināt, kā top Dziesmu svētku repertuārs, kādi ir dziesmu svētku gājiena noslēpumi, kā šie svētki vieno dziesmu, deju un sportu, kā arī uzzināt, ko svētku nedēļā Dziesmu svētku dalībniekiem un apmeklētājiem sola sertificēta astroloģe.

1873. gada vasaras sākumā Krievijas impērijas pārvaldītajā Rīgā notiek Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tajos piedalās 1003 dziedātāju no 45 Vidzemes un Kurzemes latviešu koriem. Kopā ar viņiem muzicē arī 30 orķestra mūziķu. Tā laika Rīgā tas ir vēl neredzēti grandiozs kopdziedāšanas notikums. Līdzi ar nacionālo atmodu Dziesmu svētki latviešu tautai kļūst par svētkiem, kas tautu rosina uz garīgu nacionālu vienotību, sekmē profesionālās mākslas attīstību un ļauj kopā ar tautiešiem no visas Latvijas apliecināt savu nacionālo piederību un tautas atmodas centienus.

19. gadsimta pirmajā pusē, kad Kurzemē un Vidzemē beidzās dzimtbūšanas apspiestība, pateicoties tam, ka kora dziedāšana tika mācīta tautskolās, un tā bija ļoti nozīmīga luterāņu baznīcas draudzēs, radās priekšnoteikumi latviešu koru dziedāšanas kustības attīstībai. Latvijā koru kustības aizsākumā visnozīmīgākie bija lauku dziedāšanas biedrību un baznīcu kori, nevis pilsētu kori. Tas radīja apstākļus, ka tautasdziesma, kas iepriekšējos gadsimtos bija iesakņojusies lauku sabiedrības muzikālajā vidē, caur pirmo latviešu komponistu radītajām tautasdziesmu apdarēm ienāca koru repertuārā un kļuva par spēku, kas apvienoja visu latviešu koru kustību. Latviešu Dziesmu svētku latviešiem dārgās un ārzemju pārstāvju apbrīnotās mākslinieciskās kvalitātes pamatā ir a capella dziedāšanas tradīcija, kuru uztur augsti profesionālu diriģentu darbs ar koriem. Koru dziedāšanas attīstība Latvijā notika vienlaicīgi ar latviešu Pirmo nacionālo atmodu. Dziedāšana korī līdzās citām kultūras aktivitātēm latviešiem kļuva par ceļu, kā apliecināt savu nacionālo piederību un kopīgi paust nākotnes ideālus.

Dziesmu svētki ar laiku ir attīstījušies par daudzpusīgu nacionālās kultūras notikumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Svētku dominējošais aspekts ir lielais kopkoris, kura mākslinieciskā kvalitāte balstās a cappella dziedāšanas tradīcijā. Līdzās tam svētki ir izauguši par vērienīgu un daudzpusīgu notikumu, kas ietver dažādus tautas mākslas žanrus un izpausmes formas: koru kustību un kopdziedāšanu, tautas dejas un deju kolektīvu lieluzvedumu, instrumentālo mūziku un pūtēju orķestru un kokļu mūzikas koncertus, koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru skates, folkloras kopu uzstāšanos, lietišķās mākslas un amatniecības izstādes. Dziesmu svētku tradīcija 140 gadu pastāvēšanas vēsturē ir veidojusi jaunus kopdziedāšanas un kopdejošanas atzarus: vīru, sieviešu un zēnu koru salidojumus, Vispārējos skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, pūtēju orķestru salidojumus. Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcijas ietekmē ir izveidojušās jaunas reģionālās svētku formas - Baltijas studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus", kas kopš 1956.gada ik pēc 5 gadiem notiek kādā no Baltijas valstīm, un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kopš 1995.gada notiek reizi divos gados, tādējādi veicinot Baltijas jūras reģiona valstu starpā aktīvu starpkultūru dialogu un sadarbību.

Īpašā veidā Dziesmu svētku radīšanas procesā piedalās arī latviešu komponisti un kora dziesmu tekstu autori. Sākot jau no pirmajiem Dziesmu svētkiem, katros dziesmu svētkos līdzās jau zināmām un ilgi dziedātām kora dziesmām ir atskaņoti arī jaundarbi. Dziesma - mūzikas un vārda vienība - ir spēks, kas vieno visu lielo kopkori. Daudzu par dziesmu svētku repertuāra klasiku kļuvušu dziesmu komponisti paši ir bijuši kora diriģenti un dziesmu svētku virsdiriģenti. Piemēram, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Emilis Melngailis. Komponistam, domājot par kora dziesmas atskaņošanu dziesmu svētku estrādē, ir jāņem vērā daudzskaitlīgā kora skanējuma un tehniskās iespējas.

Gadiem ejot, nemainīgs saglabājas Dziesmu un Deju svētku veidols. Dziesmu svētki ir tautas tradicionālās kultūras un sava laika specializētās mūzikas kultūras neparasta vienība un sakausējums. No vienas puses - tautas svētki, ar folkloras klātbūtni repertuārā, etnogrāfisku stilu vizuālajā veidolā un dziedātāju tautas tērpos, līksmi, tautas ieražām un tautas dejas. Bet tomēr tas nav ne folkloras festivāls, ne vienkārši izpriecu svētki. Jo ir otra puse - profesionālu komponistu, diriģentu, deju vadītāju un tūkstošiem koristu, dejotāju un mūziķu apzināta mākslinieciska darbība. Vēsturisks un arī mūsdienu Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskuma un tautiskuma virsmērķis, kas īstenojas caur katru svētku dalībnieku, ir tautas nacionālās vienotības un identitātes kopīga apliecināšana un svinēšana. Ikviens svētku dalībnieks un skatītājs ir aicināts kopā ar citiem izjust, apliecināt un svinēt savas tautas vienotību, pašapziņu un nacionālo identitāti.

Dziesmu un Deju svētki ir kļuvuši par savdabīgu Latvijas nāciju svētceļojumu, kas sauc kopā un sapulcina, kurā dodas lieli un mazi no visām Latvijas malām, kā arī no ārvalstīm. Latvijas kā nacionālas valsts izaugsmes ceļā 2013.gada svētkiem „Gaisma līgo Latvijā!" būs īpaša loma - tie ieskandinās ceļu uz Latvijas valsts neatkarības simtgades svinībām, kad 2018.gadā Latvijas lielo svētku gaisotnē notiks nākamie Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētku brīnums aicina katru Latvijas iedzīvotāju un viesi iepazīt Latvijas kultūras daudzveidīgās radošās izpausmes un priecāties par tām. Latvijā radītais Dziesmu svētku brīnums ir piemērs tam, kā nācija saglabā un attīsta savu nacionālo savdabību mūsdienu globalizācijas pārņemtajā pasaulē un paraugs miermīlīgai un radošai tautas nacionālās identitātes apliecināšanai.

Kā top Dziesmu svētku repertuārs, cik ilgi pirms svētkiem tas ir zināms, kas ir atbildīgi par šo darbu, kādas dziesmas tiek iekļautas repertuārā - uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniedz XXV vispārējo Latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncerta "Līgo! Lai top!" mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents, vīru kora "Gaudeamus" un jauktā kora "Cantus Fortis" diriģents Ivars Cinkuss.

Reinis Druvietis, Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiena projekta vadītājs, video materiālā atklāj pa kādam svētku gājiena noslēpumam.

Vai dziedātājs, dejotājs un sportists ir viena tauta, vai tomēr tie ir atšķirīgi jēdzieni. To noskaidros dramaturgs Kārlis Anitens ar antropoloģes, DA "Daiļrade" dejotājas Anitas Kundrātes, IT administratora, TAD "Ritenītis" dejotāja, kora "Aura" dejotāja un orķestra "Tālavas taurētājs" klarnetista Dāvja Engera un sociologa, lektora Ulda Eglava palīdzību.

Dramaturgs Kārlis Anitens devās ciemos pie TDA "Teiksma", lai uzzinātu, kāds tad ir tas populārākais deju solis šajos Dziesmu un deju svētkos. Atbildi viņam sniedz kolektīvs un tā vadītājs, horeogrāfs un deju lieluzveduma "Tēvu laipas" mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis.

Uz satikšanos dramaturgs Kārlis Anitens ir aicinājis Dziesmu un deju svētku organizatorisko spēku Mārīti Grebzdi, Signi Pujāti, Evu Juhņēviču un Inga Oliņa. Kopā viņi noskaidros, kas ir vieglākais un kas ir grūtākais organizējot tik lielus un nozīmīgus svētkus, kā arī to, vai cilvēki ir kašķīgi.

Sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa ir sastādījusi astroloģisko karti Dziesmu un deju svētku nedēļai un jau tagad ir iespēja uzzināt, kas kuru horoskopa zīmi sagaida.