Viņa ir Eva Ikstena-Strapcāne. Meitene, kuras pirmās apzinātās bērnības atmiņas ir lambadas dejošana uz hruščovkas loga palodzes. Viņas dzīvi tāpat kā šo sarunu dažādo Ziedoņraibi piedzīvojumi – pavisam īstas pasakas – no Elizejas laukiem līdz mālainām biešu vagām.
Eva Ikstena-Strapcāne ir visnotaļ darbīga dāma, kas nekavējas iesaistīties dažādos projektos un dzīves avantūrās; viņa arī diezgan regulāri ļāvusies ārzemju vilinājumiem - studijas Amerikā un brīvprātīgās darbs Indonēzijā ir tikai daži no tiem. Evu ļoti nomierinot doma, ka gan Indonēzijas bruņurupuči, gan ekvatora gaiss - tas viss atrodas nieka 30 stundu attālumā, īstenībā - tepat! Viņa veido sižetus raidījumam "Viss notiek", kā arī pārstāv biedrības "Ascendum" aizsākto sabiedrisko kustību "Mans Doms". Jau vairākus gadus Eva ir arī viena no fonda "Viegli"* aktīvistēm, kā arī vismaz reizi mēnesī kopā ar domubiedriem - "Mazo kavalēriju"** - dodas sakopt kādu no Latvijas nostūriem.
Viņas pēdējā laika aizraušanās - ejot garām kafejnīcu skatlogiem, vērot, kā cilvēki randiņo, lai pēc tam domātu, kas ar viņiem notiek tālāk. Eva uzskata - tas tāpēc, ka viņā jau kopš bērnības mītot rakstnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!