10 tonnas smagais priekškars un lielā gatavošanās - operas ēka atklāšanas gaidās  (21)

Lielās atklāšanas gaidās LNO pārstāves Irbe Treile un Ieviņa Ancena portālam "Delfi" ļāva ielūkoties operas namā pa "sētas durvīm" - apskatīt to, kas parasti operas skatītāju acīm ir nesasniedzams.

Šāda mēroga uzlabojumi operas namā tiek veikti pirmo reizi kopš vērienīgās nama rekonstrukcijas 1995. gadā.

Operas "virtuves puse" jeb tas, ko skatītāji neredz

Skatuves tehnikas vadības sistēmas renovāciju veic uzņēmums "Trekwerk" no Nīderlandes, savukārt apgaismošanas vadības sistēmas nomaiņu – "Audiotonas" no Lietuvas. Abi uzņēmumi izvēlēti konkursa kārtībā, un to pārstāvji jau ieradušies Latvijā, lai līdztekus tehnikas uzstādīšanai veiktu arī LNO tehniskā personāla apmācību.

Kā pastāstīja operas pārstāves, pie skatuves tehnikas un apgaismojuma vadības sistēmu uzlabošanas projekta LNO nopietni strādājusi astoņu gadu garumā, bet tikai pērn īpaši nepieciešamajai skatuves tehniskā aprīkojuma atjaunošanai valdība apstiprināja nozīmīgas investīcijas, 2012. gada vasarā piešķirot 650 000 latu, bet 2013. gadā – 850 000 latu.

"Lai gan skatītāju daļa, tāpat kā operas ēka kopumā, restaurēta tik kvalitatīvi, ka šo gadu laikā bijuši nepieciešami vien minimāli uzlabojumi, ar tehniku ir citādi. Tās nolietojumu izjutām jau desmit gadus pēc remonta, un pēdējie astoņi gadi bijuši kritiski. Bijušas pat tādas krīzes situācijas, kad baleta izrāde notikusi nevis ierastajās dekorācijās, bet gan melnās samta drapērijās, jo atteikusies strādāt skatuves tehnikas vadības elektronika," atklāj LNO tehniskais direktors Vilmārs Šadris.

Tā ir operas "virtuves puse", ko skatītāji šķietami neredz – tehnika, tostarp datorprogrammatūra, kas nodrošina, lai darbotos gan apgaismojums, gan skatuves konstrukcijas.

"Šo sistēmu renovācija nodrošinās daudz lielāku drošību, precizitāti, nesalīdzināmi atvieglos arī tehniskā personāla darbu, turklāt šo tehniku jaunās sistēmas kompleksi aizņems daudz mazāk vietas," stāsta Šadris.

Skatuves tehnikas vadības sistēmas nomaiņa izmaksās aptuveni 900 000 latu, savukārt gaismu tehnikas un dimmeru (gaismas regulatoru) renovācija – 350 000 latu.

Jāatgādina, ka šovasar ar Rīgas domes atbalstu pabeigta arī skatuves grīdas nomaiņa, kas bija ļoti kritiskā stāvoklī, un ar jaunām un skaistām flīzēm izklāts arī Beletāžas balkons.

Dzelzs priekškars

No vēstures: Rīgas Pilsētas teātra daiļo ēku 1882. gada 14. jūnijā gāzes apgaismošanas iekārtas defekta dēļ izposta milzu ugunsgrēks, kas izceļas joku lugas "Gaisa pils" mēģinājuma laikā. Liesmas izposta ne tikai interjeru un iekārtas, bet izdzēš arī kāda skatuves strādniekpuiša dzīvību.

Rekonstrukcijas darbi sākas 1885. gadā. Stingri sekojot vācu arhitekta Ludviga Bonšteta arhitektūrai, projektu izstrādā Rīgas pilsētas arhitekts, talantīgais vācietis Reinholds Georgs Šmēlings, kurš Rīgas arhitektūrā labi atpazīstams pēc savdabīgā sarkano ķieģeļu stila: viņa darbu vidū – gan Stradiņa slimnīca, gan Matīsa tirgus. Galvenās izmaiņas skar skatītāju zāli - tā kļūst augstāka, skatuves komplekss - dziļāks, ugunsdrošības nolūkos skatuvi no zāles šķir dzelzs priekškars, bet griestus nu grezno milzu lustra.

Šodien skatītāji 10 tonnas smago dzelzs priekškaru redz tikai pirms baleta izrādes "Otello"; pārējā laikā tas tiek nolaists tad, kad uz skatuves nenotiek darbība, piemēram, naktīs.

Dekorāciju darbnīca

Šobrīd LNO plašajā dekorāciju darbnīcā top Jura Karlsona baleta "Karlsons lido..." dekorācijas.

Kurš gan nezina Karlsonu, kas dzīvo uz jumta – vislabāko rotaļu biedru pasaulē? Omulīgais vīriņš ar propelleru uz muguras ir viens no Astrīdas Lindgrēnas grāmatu pazīstamākajiem varoņiem, kuru iemīļojuši gan bērni, gan pieaugušie. Tagad, pirmo reizi Latvijā, viņa piedzīvojumi būs skatāmi arī baleta izrādē. Jaunais LNO baleta iestudējums ļaus mazajiem skatītājiem izdzīvot visas slavenās Brālīša un Karlsona dēkas – pastaigu pa jumtiem, zagļu ķeršanu, pūcīgās auklītes Bokas jaunkundzes izjokošanu un smalkmaizīšu čiepšanu. Kā īpašu saldēdienu operas pārstāvji sola grandiozas dzimšanas dienas svinības ar veselām astoņām tortēm un tikai vienu svecīti.

"Dzīvespriecīgais, krāsainais uzvedums aizvedīs skatītājus uz pasauli, kur fantāzija saplūst ar īstenību – skursteņslauķi uz pilsētas jumtiem metas jautrā dejā, TV dīvas izkāpj no ekrāna un sarīko krāšņu rēviju, un pat konfektes sāk griezties apburošā valsī... Taču būtībā balets ir par ilgām pēc īsta drauga – tātad stāsts par katru no mums," stāsta operas pārstāvji.

Karlsona piedzīvojumus mūzikā ietērpis viņa vārdabrālis – komponists Juris Karlsons. Horeogrāfiju izrādei veido Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Mārtiņa Vilkārša krāsainā scenogrāfija aizvedīs skatītājus uz 70. gadu Stokholmu, bet Ilzes Vītoliņas veidotie tērpi būs kā grezna modes parāde. Pirmizrāde gaidāma 5. oktobrī.

Jaunā piebūve

Iespējams, daudziem jau piemirsies, kāda izskatījās LNO ēka no kanāla puses, jo 2001. gadā tika uzcelta piebūve – Jaunās zāles komplekss. Tāpēc šobrīd "neredzamo" fasādes pusi redz vien LNO darbinieki.

Gan "neredzamo" fasādes pusi, gan citas vietas, kas slēptas operas apmeklētāju acīm ikdienā, portāls "Delfi" piedāvā apskatīt fotoreportāžā no Latvijas Nacionālās operas.